Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apaudzis ar niedrēm, priežu meža un privātmāju ieskauts, uz Rīgas un Garkalnes pagasta robežas atrodas Māršēnu ezers, kurš pieder privātīpašniekiem. Apkārtējie iedzīvotāji uztraucas par apsaimniekotāju bezatbildīgo un likuma normām neatbilstošo rīcību – jau gadu ezera krastā masveidā tiekot bērti būvgruži.
Būvgružu piramīdas ezera krastā
"Māršēnu ezerā ir ļoti daudz putnu un zivju. Tā ir ļoti skaista vieta, un negribētos, ka ezers tiek vienkārši aizbērts," stāsta Uldis Ozols, kurš bijis aculiecinieks, kā ne viena vien smagā automašīna izbērusi kravas ezera krastā, turklāt jauni pievedumi redzēti arī pēdējā mēneša laikā.
Satraucošo faktu apstiprina arī kāds cits Māršēnu ezera apkārtnes iedzīvotājs: "Jau kopš pagājušās ziemas ezerā tiek bērti atkritumi, to skaitā riepas un plastmasa, pa tiešo ūdenī jau neber, bet mitrajās, purvainajās vietās gan. Uz turieni brauc mašīnas ar dažādu firmu uzrakstiem. Domāju, ka tas tādēļ, lai nebūtu jābrauc uz Getliņiem un jāmaksā nauda par būvniecības atkritumu izgāšanu."
Īpašniekam būvatļauja atņemta
Lai noskaidrotu, kas tad īsti tiek darīts ar ezeru, RB vērsās Garkalnes pagasta padomē. Būvvaldes priekšnieks Jānis Dambis apgalvoja, ka būvgružu izbēršana ir pārtraukta un Māršēnu ezeram aizbēršana noteikti nedraud, tomēr viņš pieļāva, ka ezera krastā tiek veikta grunts stiprināšana tālākai apbūvei.
Lūk, Garkalnes pagasta būvinspektora Romualda Klusa viedoklis: "Kopš šā gada jūnija Māršēnu ezerā nesankcionēta būvgružu izbēršana vairs nenotiek. Ezeru vajadzēja padziļināt, bet tas tika bērts ciet. Īpašnieks tika sodīts ar būvatļaujas atņemšanu, turklāt par pienākumu tika uzlikts sabērtos atkritumus izvākt." Uz iedzīvotāju sūdzībām, ka vēl joprojām smagās mašīnas ar kravām dodas Māršēnu ezera virzienā, būvinspektors atbild: "Ja būvgruži sastāv tikai no ķieģeļu atliekām un smilts, tad šīs kravas var vest, bet tās nedrīkst saturēt ķīmiskus piemaisījumus." Kravu pārbaudi veicot apsargs, un arī būvinspektors pats to šad tad pakontrolējot.
Apsargam un pārvaldniekam dažādas versijas
RB neizdevās pārliecināties, vai būvgružus vēl joprojām ber ezera purvainajās vietās, jo ieeja privātīpašumā tika liegta, taču to, ka kravas ar zināma veida būvniecības atkritumiem ceļo uz Māršēnu ezeru, apliecināja privātīpašuma apsargs. Viņš pārbaudot, vai atkritumi nesatur plastmasu. Kopš jūnija tik tiešām esot pārtraukta "slikto" kravu izbēršana, savukārt pēdējais vedums bez plastmasas un gumijas bijis apmēram pirms mēneša. Rodas jautājums: kādā veidā viens cilvēks var pārbaudīt smagās automašīnas kravas saturu?
Lielāku skaidrību par procesiem ap Māršēnu ezeru RB centās gūt, sazinoties ar īpašuma pārvaldnieku. Pēc sarunas ar pārvaldnieku Džoniju stāstā parādījās versija, kas daļēji sakrita ar būvinspektora teikto – jau vismaz četrus mēnešus absolūti nekādi būvdarbi privātīpašumā netiekot veikti, jo neesot būvatļaujas (RB secina: līdz ar to arī ezera attīrīšana no tajā sabērtajiem būvgružiem!). Džonijs noliedza apsarga un apkārtējo iedzīvotāju teikto, ka jebkādas kravas ar būvgružiem varētu būt izbērtas Māršēnu ezera krastā pēdējā laikā.
Likums, visticamāk, pārkāpts
Valsts vides dienestā (VVD) RB noskaidroja, ka ezera vai dīķa aizbēršanai nepieciešama būvatļauja, kurā jābūt noteiktam, ar kādiem materiāliem tas tiek darīts (kas noteikti nav atļauts ar būvgružiem). Kā pastāstīja VVD juriste, būvgruži uzskatāmi par atkritumiem, jo jebkurā gadījumā tie satur betona piemaisījumus. Līdz ar to, ja būvgruži tiek bērti ūdenstilpes grunts nostiprināšanai, tad vajadzīga kā būvatļauja, tā atkritumu uzglabāšanas atļauja.
RB secina: kaut arī Māršēnu ezera īpašniekiem liegta būvatļauja un nav saņemta atkritumu uzglabāšanas atļauja, kravas ar būvgružiem pie ezera vēl joprojām tiek izbērtas. Iepriekšējais pārkāpums ar būvgružu bēršanu ezerā labots netiek, un būvinspektors uz to neuzstāj. Līdz šim iedzīvotāju sūdzības pašvaldībā bijušas veltīgas. Ļaudis stāsta, ka privātīpašnieki ir bijušā Garkalnes pagastveča znoti, ar kuriem RB sazināties neizdevās, jo, kā apgalvo pārvaldnieks, "saimnieks devies uz ārzemēm".