Jūrmalas domes kapsētai izvēlētā vieta: iedzīvotāji pauž bažas par projekta negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi

Ilustratīvs attēls

FOTO: LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts vērsies pie Jūrmalas domes un pašvaldības iestādes "Jūrmalas kapi" ar aicinājumu izvērtēt ieceri veikt detālplānojuma izstrādi zemesgabalam "Krastciems 0501", kur paredzēta kapsētu teritorijas un ar to saistītu ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve, aģentūru LETA informēja VARAM pārstāve Santa Vaļuma.

Viņa skaidroja, ka pašvaldība, veicot šādas darbības, var negatīvi ietekmēt teritorijas apkārtnē esošā dzeramā ūdens iegūšanas vietas, pazemes ūdeņus, kā arī bioloģisko daudzveidību.

Eglīts norāda, ka jūrmalnieku saņemtās sūdzības, kurās iedzīvotāji pauž pamatotas bažas par projekta negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, kā rezultātā var ievērojami pasliktināties iedzīvotāju dzīves kvalitāte, "ir skaidrs palīgā sauciens pašvaldībai".

"Līdz ar to pašvaldības ignorance un nevēlēšanās ņemt vērā savu iedzīvotāju paustās bažas ir vairāk nekā absurda. Pašvaldības prioritātei jābūt iedzīvotāju interešu pārstāvēšanai, nevis ignorēšanai," pauž Eglīts, norādot, ka viņš lūdzis domes vadībai rūpīgi izvērtēt plānotā projekta īstenošanas iespējamās sekas un "nepieļaut kapsētas teritorijas izveides negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību, kā arī veselību".

Kā skaidroja Vaļuma, VARAM saņēmusi informāciju no jūrmalniekiem, kurā norādīts, ka Krastciema un Gulbju ielas rajonos nav izbūvēta centralizētā notekūdeņu savākšanas infrastruktūra. Tāpat arī jūrmalnieki norādot, ka gadījumā, ja kapsētu teritorijas projekts tiks īstenots, iedzīvotāju dzīves kvalitāte pasliktināsies.

VARAM pārstāve arī atgādināja, ka, plānojot kapu izveidi vai paplašināšanu, pašvaldībai ir jāņem vērā Aizsargjoslu likuma prasības, kas nosaka, ka aizsargjoslas ap kapsētām ir sanitārās aizsargjoslas, un to galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana. "Turklāt - ap plānotās kapsētas teritorijā jau esošu artēzisko urbumu ir noteikta stingrā režīma aizsargjosla, kurā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Savukārt bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts ierīkot kapsētas," skaidroja Vaļuma.

Kā ziņots, Jūrmalas pašvaldība izsludinājusi publisko apspriešanu par detālplānojumu, kas paredz pilsētā izveidot jaunu kapsētu, kā arī izbūvēt tajā krematoriju. Pašvaldībā gan uzsver, ka detālplānojuma apstiprināšana nebūt nenozīmē, ka kapsēta tur būs, jo plānojums tikai konceptuāli paredz apstiprināt iespēju, ka šajā teritorijā kapsēta un krematorija nākotnē varētu tikt veidota.

Plānotā kapsētu teritorija atrodas pretī Meža kapsētai - kvartālā starp Eduarda Veidenbauma ielu, Mežmalas ielu un Gulbju ielu. Detālplānojuma teritorijas kopējā platība ir 53,5 hektāri, bet kapsēta plānota tikai daļā teritorijas - aptuveni 23 hektāros, kur izstrādātas detalizētas zonas apbedījumiem, krematorijas un citu kapsētai nepieciešamo būvju un labiekārtojuma izvietošanai.

Plānotajā kapsētas teritorijā paredzēts saglabāt plašas dabas teritorijas izteikta reljefa un vērtīgu koku apaugumu vietās, daļēji saudzējot biotopu - mežainās piejūras kāpas, norādīja pašvaldībā. Apbedījumi tiktu izvietoti vietās ar līdzenu reljefu, savukārt tā izteiktākajās zonās un vērtīgo koku audzēs paredzēts veidot pastaigu takas un atpūtas vietas. Detālplānojumā arī paredzētas zonas autostāvvietu izvietošanai.

Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus iedzīvotāji Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļā var iesniegt līdz 10.septembrim, bet apspriešanas sanāksme notiks šodien, 30.augustā, plkst.16, Jūrmalas pilsētas domes sēžu zālē.

Uz augšu