Kā izvairīties no apčī?

Dabas filozofs Heraklīts ir sacījis: «Slimība dara veselību patīkamu.» Patiešām, par veselības stiprināšanu parasti iedomājamies tad, kad rodas daudzmaz nopietni sarežģījumi, lai gan jau laikus vajadzētu objektīvi izvērtēt (kopā ar ģimenes ārstu) savu pašreizējo vispārējo veselības stāvokli. Piemēram, svarīgi noskaidrot:

• Kā parasti izjūtat sezonas maiņas (saaukstēšanās, garastāvokļa svārstības, nogurums, slikta pašsajūta u. tml.)?
• Cik bieži saaukstējaties?
• Vai pēdējā laikā jūsu dzīvesveids nav kļuvis haotisks (kas vairāk rada spriedzi — mājas vai darbs)?
• Kad pēdējo reizi jūsu veselības stāvoklis novērtēts pēc vispusīgiem laboratoriskiem izmeklējumiem (asins u. c. analīzes)?

Uzmanība jāpievērš gan fiziskās, gan garīgās veselības stāvoklim, jo tas ir cieši saistīts ar imunitāti — organisma dabisko aizsargspēju. Labi zināma patiesība — ar dzīvi apmierināts cilvēks slimo reti, turpretim mūždien aizņemtos un steidzīgos (pareizāk gan būtu teikt - haotiskos) klupina te iesnas, te klepus, te galvassāpes vai vispārējs nespēks. Ja jūs saaukstējaties bieži un bez attaisnojoša iemesla (piemēram, nepiemērots apģērbs, kad ārā temperatūra ir vismaz mīnus 20°C), ir pamats satraukumam, ka imunitāte ir novājināta. Taču tālab nav uzreiz jāsteidzas pie daktera, lai pēc tam ar aptieķnieka precizitāti ievērotu ieteikumus! Sāciet veselīgu dzīvesveidu jau šodien!

Veselības stiprināšana

Saaukstēšanās ir vīrusu infekcija un izpaužas kā organisma nespēja cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, tāpēc ir svarīgi regulāri stiprināt imunitāti. Tas nav vienas dienas pasākums, bet veselīgs dzīvesveids mūža garumā, rūpes par savu fizisko, garīgo un emocionālo labsajūtu. Trīs vaļi, uz kuriem balstās laba veselība: veselīgs uzturs, pilnvērtīga atpūta un optimālas fiziskās aktivitātes.

Lūk, daži vienkārši padomi.

• Skābekļa krājumu papildināšana. Telpās ar centrālapkuri gaiss ir sausāks, tātad tajās ir mazāk skābekļa. To jūt ne tikai āda, bet arī smadzenes. Telpas regulāri jāvēdina. Gaisu ieteicams mitrināt — uz palodzes var nolikt trauku ar ūdeni. Arī organisms jāvēdina — svarīga ir pareiza elpošana (ar diafragmu), turklāt dziļa elpošana nomierina.
• Personiskā higiēna. Lai pasargātos no baktēriju un vīrusu infekcijas, regulāri jāmazgā rokas — arī pēc uzturēšanās telpās, kur ir daudz cilvēku (kinoteātris, veikals u. c.), poliklīnikas apmeklējuma u. tml. Ieteicams izskalot degunu. Šim nolūkam labāks par tīru ūdeni ir sudrabūdens (iegūst, glāzē ar ūdeni ievietojot sudraba priekšmetu, piemēram, tējkaroti) vai viegls drogu uzlējums (kumelītes, salvijas).
• Fiziskās aktivitātes. Jebkuras fiziskās aktivitātes — izstaipīšanās no rīta gultā, pastaigas raitā solī svaigā gaisā, sevišķi gar jūru (izmantojiet mūsu valsts ģeogrāfiskās priekšrocības!), peldēšana baseinā — ir ļoti efektīvas. Neaizbildinieties ar laika trūkumu, jo patiesībā viss organizatoriski ir vienkārši atrisināms! Darba laikā atvēliet sev brīvbrīdi pastaigai svaigā gaisā (pietiks ar 10–15 minūtēm), palaikam izstaipieties (lai atslābinātu muskuļus) un pameditējiet (arī prātam nepieciešama atslodze!). Bet nedēļas nogalēs piemirstiet par savu auto vai sabiedrisko transportu un dodieties garākās pastaigās.
• Norūdīšanās. Vēsā laikā patīkamāka šķiet silta vanna vai duša, tomēr ieteicamāka vēsa vai kontrastaina (auksts–karsts) ūdens šalts, kam seko enerģiska norīvēšanās (uzlabo asinsriti, paaugstina tonusu). Pie ūdens temperatūras samazināšanas sevi jāpieradina pakāpeniski. Vannas ūdenim der pievienot mīkstinošas eļļas vai īpašu vannas sāli, lai āda netiktu pārāk attaukota. Deguna gļotādu norūda regulāra deguna skalošana ar aukstu sālsūdeni (ja ir iesnas, to darīt nedrīkst!). Vispārējo veselības stāvokli stiprina pirts procedūras. Tās atjauno enerģiju, uzlabo vielmaiņu un ir sevišķi iedarbīgas saaukstēšanās slimību profilaksei (karstums iznīcina mikrobus).

  Pēc ūdens procedūrām āda jāieziež ar atbilstošu krēmu. Savukārt maigo tipu ādu no vēja un lietus pasargās A vitamīns (eļļā) — vispirms lūpas pāris minūtes viegli pamasē ar zobu suku, pēc tam mazliet ieziež ar eļļu.

• Atbilstošs apģērbs. Ne velti saka — nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Rudenī ieteicams nesteigties ar pārāk silta apģērba valkāšanu, ļaujot organismam pierast pie gaisa temperatūras svārstībām (turpretim pavasarī nevajadzētu steigties pāriet uz vieglāku apģērbu). Taču vējš un aukstums roku ādai rada diskomfortu, tāpēc cimdus sāciet valkāt laikus! Arī kājām jābūt siltumā.
• Krāsainas maltītes. Lutiniet sevi ar svaigiem salātiem, ēdiet vietējos dārzeņus un augļus, kas satur vairāk bioloģiski aktīvo vielu nekā ārzemnieki (zinātnieki to skaidro ar to, ka mūsu vasara ir īsa un augs cenšas uzņemt sevī pēc iespējas vairāk). Piemēram, kāposti satur tikpat daudz vitamīnu, cik mandarīns, un upenes ir vērtīgākas pat par C vitamīna rekordistu kivi.
• Vitamīnu kūre. Lūk, vienkāršs līdzeklis no tautas medicīnas pūralādes: dzērvenes saspaida, samaisa ar medu un rīvētiem ķiplokiem. Var pievienot riekstus, rozīnes, aprikozes, ar visu mizu sagrieztu citronu. Pilda burkā, aizvāko un tur ledusskapī. Katru rītu apēd vienu tējkaroti šī vitamīniem un minerālvielām bagātā maisījuma, kas ir vienreizējs enerģijas papildinājums.
• Koša un smaržīga apkārtne. Psihologi atklājuši, ka laiks, kad kokiem nokrīt pēdējās lapas, daudziem cilvēkiem uzdzen skumjas, ko mēdz dēvēt par rudens depresiju. Tāpēc parūpējieties par krāsainu apkārtni gan mājās, gan darbā — ar puķēm, tekstilizstrādājumiem u. tml.
• Dzīvesprieka pievilināšana. Uzturēšanās starp draudzīgiem cilvēkiem, dejošana, dziedāšana, laba mūzika, grāmata un teātra izrāde, arī smaidīšana un koķetēšana — jebkuras pozitīvas emocijas — uzlabo garastāvokli, atvaira spriedzi, tātad arī stiprina imunitāti. Kāds gudrais ir teicis — nav tik svarīgi, kas notiek, bet gan, kā to uztveram. Mācieties uz visu raudzīties no gaišās puses, vairojiet prieku paši!
• Miega un atpūtas režīms. Psihologi secinājuši, ka vēlme šad tad paslinkot ir organisma dabiska aizsargreakcija pret pārpūli. Atgādiniet sev arī, ka kafija nav vienīgais uzmundrinošais dzēriens, nereti pat gluži otrādi — organismam tā ir kā pātaga. Labāk izvēlēties dabiskiem vitamīniem un mikroelementiem bagātas zāļu tējas, un pēc īsa atpūtas brīža mundrums atgriežas. Miegam diennaktī jāatvēl 7–8 stundas.

Ja saaukstēšanās tomēr pievārējusi

Svarīgi atšķirt saaukstēšanos no gripas. Saaukstēšanās pazīmes — parasti tās liecina par augšējo elpceļu saslimšanu — ir iesnas, klepus, skrāpēšanās kaklā, kas vēlāk var pāriet sāpēs, balss piesmakums. Savukārt, ja uzbrucis gripas vīruss (zinātnieki to uzskata par vidēji lielu, un imunitāte pret to izstrādājas aptuveni 10 dienu laikā), pārņem nespēks, jūtamas sāpes acu ābolos, strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra, ir galvassāpes, drudzis. Gripai raksturīgs straujš sākums.

Ja saaukstēšanās tomēr pievārējusi, vispirms centieties iztikt ar dabas līdzekļiem. Saaukstēšanās pavadones parasti ir iesnas. To priekšvēstnesis ir aizlikts deguns vai spiediens degunā. Tiklīdz to jūtat, pagatavojiet upeņu lapu tēju. Tā ir uzmundrinoša, brīnišķīgi garšo, ir sevišķi bagāta ar C vitamīnu. Izvannojiet kājas — vispirms iespējami karstā, pēc tam aukstā ūdenī, un tā pārmaiņus vairākas reizes.

Organismu stiprina zāļu tējas (aveņu, mežrozīšu, upeņu lapas), dzērveņu sula (atšķaida ar ūdeni un pievieno medu), vitamīniem un minerālvielām bagātais korinšu ievārījums.

Paaugstinātu ķermeņa temperatūru nevajadzētu censties nodzīt ar medikamentiem, sevišķi antibiotikām. Ja tā nepārsniedz 38,5°C, organisms pats spēj izstrādāt pretvielas, un tādējādi tiek spēcināta imunitāte. Liepziedu uzlējums (ēdamkarote drogu uz glāzi karsta ūdens) ir iedarbīgs sviedrēšanas līdzeklis. Jādzer vairāk nekā parasti — lai palīdzētu organismam izvadīt sārņus.

Pret klepu palīdz silts piens ar medu. Efektīva ir arī melno rutku sula (rutku ar sakni ieliek traukā ar ūdeni, izgrebj un piepilda ar medu; lieto pa tējkarotei, kad medus sajaucies ar sulu). Kakls jāskalo ar vieglu piparmētru vai eikaliptu uzlējumu (pāris reižu dienā, pirms un pēc ēšanas). Ar siltu ūdeni atšķaidīts aprikožu ievārījums palīdz novērst aizsmakumu. Labi palīdz pēdu karsēšana (50 g sinepju pulvera izšķīdina nelielā silta ūdens daudzumā, pamazām pielej arvien karstāku). Pēc vannošanas jāuzvelk vilnas zeķes. Šī procedūra ieteicama vakarā pirms gulētiešanas.

Svarīgs palīgs veselības stiprināšanā ir C, kā arī A un E vitamīns. Tomēr slimības laikā mediķi neiesaka aizrauties ar vitamīniem, sevišķi B grupas, jo tie sekmē baktēriju vairošanos.