Bauskas rajona Vecsaules pagasta iedzīvotāju vēstulē (to parakstījuši astoņu māju saimnieki un vietējās draudzes priekšniece) minētais Vecsaules smilšu karjers atrodas valsts 2. šķiras autoceļa V1020 Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne 3,2. kilometrā. Šobrīd no Vecsaules karjera smiltis ved A7 autoceļa posma Bauska–Grenctāle rekonstrukcijai, izmantojot arī autoceļa V1020 grantētā posma 3,5. km.
Smiltis uz ceļa un plaušās (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Vaivaru" mājas ir aptuveni 150 metrus no minētā autoceļa, un to iedzīvotāja pensionāre Aina Rudzīte teica: "Skatos pa logu un brīžiem caur putekļiem kūti nevaru saredzēt. Tie lēni izgaist. Esmu uz gultas un laukā varu izkļūt tikai ratiņos, bet šovasar tas nebija iespējams. Putekļi nāk iekšā arī pa durvīm un logiem. Āboli, ogas, viss pagalam. Mums ir zirdziņš, kuru mājas tuvumā nevar ganīt, ved krūmos," pārdzīvo A. Rudzīte.
Sētas gar ceļu klāj bieza putekļu kārta, ko rudens lietavas tagad sāks pamazām aizskalot.
Dzīves ritms un saimniekošana šogad mainījusies arī "Klimkās", stāstīja saimniece Vizma Sīpola. Saimniecības piecas slaucamās govis no piemājas zemes pārceltas ganīties Mēmeles krastā. Tā nu saimniece devusies slaukt pienu uz 1,5 kilometrus attālajām ganībām. Sīpolu ģimene lielo putekļu dēļ ilgi nav uzsākusi kartupeļu ražas novākšanu, un vēl tagad daļa esot uz lauka. Nerunājot nemaz par sadzīviskajām neērtībām, piemēram, nav iespēju izžāvēt izmazgāto veļu.
Lauku ļaudīm ceļu bloķēšanā prakse
Autoceļa Bauska–Grenctāle rekonstrukcijas darbi uzsākti šā gada 20. jūnijā un turpināsies līdz 2006. gada 30. septembrim, norādīts VAS "Latvijas valsts ceļi" sagatavotajā vēstulē satiksmes ministram Ainaram Šleseram. Tā tapusi pēc Vecsaules iedzīvotāju sūdzības saņemšanas. Tikmēr Vecsaules iedzīvotājiem gan nav nekādas atbildes, apstiprināja vietējā iedzīvotāja Marija Purmale. Viņi to noteikti saņems, sacīja "Latvijas valsts ceļu" sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Mežapuķe. Kaut ar mums kāds būtu atbraucis cilvēcīgi aprunāties, samezglojuma cēloni saredz V. Sīpola.
Iedzīvotāju vēstulē teikts: "Mūsu pacietības mērs ir pilns. Bloķēsim ceļu un neļausim grants (smilts – red.) mašīnām braukt." Tie var arī neizrādīties tukši draudi, par kuriem varbūt dažs vēstules saņēmējs varētu pasmaidīt. V. Sīpola atgādina, ka viņa, piemēram, ir savulaik piedalījusies zemnieku protesta akcijā pie Grenctāles robežu punkta, kur ar gribasspēku un tehniku cilvēki panāca savu.
Laistīs tikai lietus
Tikmēr "Latvijas valsts ceļu" speciālisti taisnojas, ka uz šā ceļa posma šogad ir darīts pat vairāk, nekā paredzēts. Strauji palielinoties satiksmes intensitātei, jūnijā ir pasliktinājies grants segums. Pēdējos mēnešos segums labots ar granti par Ls 50 000. Šī summa vairākas reizes pārsniedz minētajam posmam atvēlētos uzturēšanas līdzekļus (400 lati uz kilometru gadā). Iedzīvotāji gan norāda, ka uz ceļa bērtas šķembas, no kurām ceļas pelēki putekļi. Turklāt viņi ir nobažījušies, vai šie putekļi nav īpaši kaitīgi veselībai. "Latvijas valsts ceļi" man uzsvēra – nē, tā esot grants.
Grants ceļam ir raksturīga putēšana bezlietus periodā, vēstulē ministram paudis VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēža vietnieks Aldis Lācis. Lai novērstu putēšanu, vislētāk ir autoceļu laistīt ar ūdeni. Izmaksas ir aptuveni Ls 40 par kilometru vienreizējai laistīšanai. 3,5 kilometru gara posma laistīšanai dienā būtu nepieciešami Ls 140. Šobrīd autoceļa V1020 posma uzturēšanas gada budžets jau ir pārsniegts vairākus desmitus reižu, tādēļ papildu laistīšana nav iespējama, norādījis A. Lācis.
Iedzīvotāji man sacīja, ka pēc sūdzības dažas dienas ceļš laistīts. Tiesa gan, simboliski. Vecsaules pagasta iedzīvotāja Vizma Sīpola novērojusi – braucis traktors ar mucu, kurai nedaudz atgriezts krāns. No nelielās strūkliņas nav bijis nekāda labuma – tik vien kā iztērētā degviela.
Asfaltu klātu, ja brauktu vēl 70 automašīnas
Vecsaules iedzīvotāju sūdzībā norādīts, ka grants izstrādei viņi piekrituši ar nosacījumu – ceļa posms līdz "Zvaigznei" jānoasfaltē. A. Lācis atsaucas uz Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētāja J. Cielava teikto – Vecsaules pagasta teritorijas plānojuma publiskās apspriešanas laikā nav saņemti iedzīvotāju iebildumi, priekšlikumi vai nosacījumi par karjera atrašanos pie autoceļa V1020.
M. Purmale par šo sabiedrisko apspriešanu nezināja nekā teikt, bet vecie ļaudis jau droši vien tajā nepiedalījās. Turklāt, redzot šādus plānus, nav īsti saprotams, pret ko protestēt. Agrāk no karjera izveda pa kādai atsevišķai kravai, bet vietējie iedzīvotāji taču nevarēja nojaust, ka kādā vasaras rītā atmodīsies dzīvojam gluži vai rūpnieciskajā zonā.
Vecsaules pagasta padome ir iedzīvotāju pusē un atbalsta viņus morāli, stāsta pašvaldības priekšsēža vietniece Laila Jurcika. 26. septembrī pašvaldība nosūtījusi vēstuli ministram Ainaram Šleseram ar aicinājumu nākamgad grantēto ceļa posmu noasfaltēt. Karjerā smilšu ieguves iespējas ir milzīgas un turpināsies gadiem, paredz L. Jurcika. Ja jau var atvēlēt tik lielus līdzekļus valsts galveno ceļu pārbūvei, tad dažu kilometru noasfaltēšana to cilvēku labā, kuri cieš no vērienīgās dabas resursu ieguves, nevarētu būt problēma.
VAS "Latvijas valsts ceļi" nav devusi solījumu un nav informēta par kādas citas puses solījumu noasfaltēt autoceļa V1020 posmu līdz Vecsaules karjeram. Vidējā diennakts intensitāte uz autoceļa V1020 ir 130 auto diennaktī (pēc 2005. gada skaitīšanas datiem). Šajā aprēķinā ņemtas vērā arī tās kravas automašīnas, kas ved smilti no karjera. Lai attaisnotu asfaltbetona seguma izbūvi, kuras kilometra izmaksas ir aptuveni Ls 90 000, diennaktī pa ceļu jābrauc 200 automašīnām.
Kravas vedīs – jāturpina ciesties
Visā vainojama valsts politika, uzskata rekonstruējamā posma Bauska–Grenctāle pilnsabiedrības "Š & SC"
("Šlokenbeka", "Saldus ceļinieks" – red.) būvdarbu vadītājs Juris Krupinskis. Līgumā ar pasūtītāju no valsts puses ir vienošanās, ka jāuztur kārtībā pievedceļi, apbraucamie ceļi un pats objekts, bet nekas nav teikts par ceļiem, pa kuriem piegādā būvmateriālus.
Bauskas rajonā ir maz iespēju iegūt smilti, tādēļ vienojušies ar Vecsaules karjera privātīpašnieku, un tā smilti uz objektu ved 26 kilometrus. Dienā kravas automašīnas piegādā aptuveni 1000 kubikmetru smilts.
Jautāju, vai ar laikraksta starpniecību speciālists vēlas ko pateikt vietējiem iedzīvotājiem. J. Krupinskis bija lakonisks: "Jāpaciešas!" Smilti vedīs vēl oktobrī, un rudens lietavās putekļu mākoņiem vajadzētu rimties. Viss atsāksies pavasarī un turpināsies līdz nākamā gada vasaras vidum.
Dabas resursu nodoklis pret piesārņojumu
Vecsaules pagasta iedzīvotājiem gan ir iespēja saņemt palīdzību no savas pašvaldības par smilšu karjera izstrādes dēļ radītajām neērtībām un iespējamo kaitējumu savai veselībai. No katra izvestā smilšu kubikmetra tiek maksāts dabas resursu nodoklis – Ls 0,05 par kubikmetru.
Vecsaules pagasts saņems 60% no iekasētās summas, bet 40% nonāks valsts kasē. Izvedamie smilšu apjomi ir lieli, un arī summa sanāks vērā ņemama. Te gan jāatzīmē Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieces Rudītes Veseres teiktais, ka nauda nonāks Vides aizsardzības speciālajā pašvaldības budžetā un izmantojama tikai vides aizsardzībai.
Pēc J. Krupinska aprēķiniem, no smilšu karjera Vecsaules pagastā izvedīs aptuveni 100 000 kubikmetrus smilts. Tātad pašvaldībai jāsaņem Ls 3000. R. Vesere norādīja, ka šo naudu varētu izmantot, lai iedzīvotāji turpmāk mazāk ciestu no karjera saimnieciskās darbības. Putekļi uzskatāmi par piesārņojumu. Piemēram, varētu būvēt kādu augstu sienu vai meklēt kādu citu risinājumu. Ja pašvaldība neuzņemas iniciatīvu, tad iedzīvotājiem pašiem jāraksta iesniegums, kurā jānorāda savas vēlmes dabas resursu nodokļu izmantojumam. Tad gan redzētu pašvaldības patieso ieinteresētību iedzīvotāju cīņā pret putekļiem.