Dzīvnieku tirgus pārvērsts par zvērkautuvi (52)

Laikraksta "Novije izvestija" žurnālisti, pasekojuši daža laba kucēna vai kaķēna liktenim, nonākuši pie šaušalīga atklājuma - tos, kurus nav izdevies pārdot, noslaktē turpat blakus esošajā birzītē, ko vietējie tā arī iesaukuši par Mirušo mežu. Ir zināmi kā pārpircēju vārdi, tā viņu koordinātes, taču viņiem neko nevar padarīt - Krievijas (un ne tikai) likumi dzīvniekiem nav labvēlīgi. Pirms pusgada Olga Ņefjodova aiznesa uz tirgu savas kaķenes mazuļus, lai tos atdotu "labās rokās", tūliņ pat piesteidzās kāda večiņa un piedāvājās izlīdzēt - lai nav te jāpavada visa diena, šī esot ar mieru iztirgot kaķēnus, lai tikai iedodot naudiņu kaķu barībai un par pašu izlīdzēšanu. Nevajag jau daudz... Laiks bija jauks, un Olga nolēma pastaigāties. Tikko iegājusi blakus esošajā birzē, viņa pamanīja kartona kasti, kas izrādījās līdz augšai pilna ar kaķēnu līķiem. Turpat netālu kādā maisā gulēja beigti kucēni, tālāk - vilnas kumšķi, asinīm apšļakstīti kartona gabali... saņēmuši 100-200 rubļus par izlīdzēšanu, pārpircēji dažus dzīvniekus pārdeva ar peļņu, bet pārējos, lai nebūtu jābaro darbdienās līdz nākamajām brīvdienām, kad pircēju daudz vairāk, vienkārši nožmiedza. Olga metās meklēt večiņu, taču no viņas vairs nebija ne smakas. Moku ceļš Dzīvnieku aizstāvji ik brīvdienu dodas uz Putnu tirgu, lai savāktu laimīgi izglābušos dzīvniekus un apglabātu noslaktētos. Atklāta pat mājas lapa internetā, kur lasāms simtiem baisu stāstu. Kā izrādās, daļu dzīvnieku vienkārši izmet turpat mežā, taču bada nāve nebūt nav tas šausmīgākais. Uz turieni ved baiss moku ceļš. Kucēnus bāž pa 5-6 šaurās pārnēsājamās kastēs, kas domātas maksimums diviem kucēniem. Tur viņi ne tikai guļ, bet arī nokārto savas dabiskās vajadzības, sunīšus gan tikpat kā nemaz nebaro. Šai slimībām ideālajā vidē suņi ne tikai iedzīvojas parazītos, bet saslimst pat ar suņu mēri. Lai jau slimos dzīvniekus veiksmīgi pārdotu, viņiem iešļircina imūnsistēmas stimulētājus un citus preparātus, kas uz laiku uztur cik necik veselīgu izskatu. Nonākuši jaunajās mājās, suņuki, dabiski, medikamentus vairs nesaņem, un strauji mazinās viņu imunitāte. 3.-7. dienā dzīvnieks kļūst vārgs, tam var sākties caureja, vemšana, izdalījumi no deguna. Ja laikus nedodas pie ārsta, kucēns var nomirt. Vēl ļaunāk klājas kaķēniem, kuru izskatu pakļauj būtiskām korekcijām, lai tie līdzinātos smalku un dārgu šķirņu mazuļiem. Visbiežāk melnos kaķēnus krāso (balina) oranžā vai rudā tonī. Ar krāsu noklāj 80% ķermeņa, melns paliek vien purniņš, ķepiņas un astes galiņš. Jau pārkrāsotus kaķēnus nosauc par "Himalaju kaķiem" un pārdod jau par 2000 rubļiem. Patiesībā šādas šķirnes nemaz nav, tā ir vistīrākā krāpšana. Taču sāpīgākais ir tas, ka ne visi kaķēni pārcieš krāsošanu, daudzi mirst no saindēšanās. Vēl dzīvos, bet slimos "himalajiešus" jaunie, ne mazāk nežēlīgie saimnieki pamet (labākajā gadījumā) pie veterināro klīniku durvīm, sapratuši, ka ārstēšana var izrādīties pārāk dārga. Elles ceļos Irina, kura izglābusi ne vienu vien nāvei nolemtu dzīvnieku, iesaka pirms došanās uz šo tirgu ieraut ko grādīgāku, jo nervi var neizturēt. Jau pie pašiem vārtiem ieraugām večiņu ar grozu, kurā viens otram klāt spiežas pārsaluši kaķēni, viņu ausis ir ērču pilnas, kažoki - grumbuļaini, tātad tiem ir arī vismaz blusas. Nedaudz tālāk kāda profesionāla alkoholiķa tuvumā piesiets sešus mēnešus vecs Stafordšīras terjera kucēns - kauli un āda, kā koncentrācijas nometnē. Par striķī piesieto mocekli dzērājs prasa pat 200 dolāru. Turpat blakus, saspiesti pusmetru platā kastē ar uzrakstu "Sardzei", - 12 visdažādāko krāsu un izcelsmes kucēni. Viņiem nav iespēju ne piecelties kājās, ne pat sēdēt uz kastes grīdas - suņuki tikai tirina notirpušos locekļus, trīc un žēli īd. Uz aizrādījumu, ka kucēniem kastē ir par šauru, "pārdevējs" atrauc: "Žēl sunīšu - tad nopērciet kādu! Tikai 500 rubļu par galvu..." Divas večiņas līmē ciet kaķēnu ausis, skaidrs, ka mēģinās uzdot parastos kaķus par īpašām šķirnēm ar nolaidenām ausīm. Mirušo mežs "Esat gatavi? " vaicā Irina, kad stāvam pie birzītes. Tieši taciņas malā mētājas kartona kastes ar uzrakstiem "Kaķēni". Tās cieši aizlīmētas ar līmlenti, sānos - krietni paplosītas. Vai nu dzīvnieki mēģinājuši izkļūt no "nāves kameras", vai arī bomži atraduši sev "gardu kumosu". Blakus mētājas asinīm piesūkušās skaidas un lupatas. Dažus soļus tālāk - mazu kapavietiņu rinda, katrā varētu gulēt vairāki kaķēni vai pa suņukam. Dziļāk mežā pie aizaugušā dīķa, kurp naktī ar kastēm dodoties daudzi pārpircēji, mētājas dažādu krāsu putnu spalvas, tās peld arī dīķī. No ūdens izlīdis kāds koka gals, paraujot aiz tā, izvelkam ko smagu - polietilēna maisu ar kaut ko mīkstu pelēkā kažokā... Tikmēr pie ūdens malas pienāk večiņa ar ko ņaudošu. Pamīdās krūmos, ierauga cilvēkus un nozūd. Ņaudēšana pieņemas spēkā. Pustumsā pēc pusstundas meklējumiem atrodam mazu, izbadējušos kaķēnu ar saķepušu kažoku. Netālu esošā ceļu milicijas posteņa darbinieks pa kluso atzīst, ka naktī viss mežs īd, smilkst un ņaud. Agrāk vairāk pametuši tieši suņus, tad spēcīgākie no rīta pulcējušies ap posteņa būdiņu cerībā atrast ko ēdamu. Pēdējā laikā vairāk pamet kaķēnus. Milicija ik pa brīdim trenkā pārpircējus, bet tie atraduši jaunas dzīvnieku pamešanas vai apglabāšanas vietās - netālu no Dzeržinskas kapsētas, Mjačkovo aerodroma tuvumā. Abas vietas atrodas 15 minūšu brauciena attālumā no Maskavas Putnu tirgus. Melnais saraksts Pat ja izdotos iznīdēt pārpircēju biznesu Putnu tirgū, tas vēl vairāk uzplauktu internetā un preses sludinājumos. Dzīvnieku aizstāvju rīcībā jau ir vesels saraksts, kurā minēti ļaundari, kuri piedāvā savus pakalpojumus, solot mīluļiem atrast labus saimniekus: Valērijs - ādu ģērētājs; Ļubova Valentinovna - ved suņus uz vasarnīcu un tur pamet bada nāvei; Slava - nositis kucēnu; Vadims - izmanto dzīvniekus seksuālām vajadzībām; Olga Petrovna - izmanto dzīvniekus eksperimentiem; Gaļa - apēdusi suni; Pavļina Petrovna - sātaniste, izmanto dzīvniekus upurēšanai; Dima - šizofrēniķis, nogalina bulterjerus... Šo neliešu vainu pierādīt un viņus sodīt nav iespējams, jo Krievijas Federācijas likumi pret viņiem ir nepamatoti lojāli. Vienīgais līdz šim zināmais skaļākais gadījums, kad izdevās kādu sodīt, bija 2001. gadā. Toreiz Maskavas centrā atklāja veselu zvērkautuvi. Dzīvokļa sienas līdz pat griestiem bija asinīm klātas, kaktā mētājās vēl siltas sadalīta suņa ķermeņa paliekas. Pirms gaļas pārdošanas nelieši bija ilgi mocījuši dzīvnieku, situši, lauzuši tā kaulus. Pie rokas pieķertie mocītāji saņēma ... gadu nosacīti. Jau pēc pāris gadiem viņi atjaunoja savu biznesu. Kaimiņi atkal ziņoja milicijai, bet tā vairs pat nebrauca pārbaudīt, kas īsti notiek. Drošs sekss Kā reālu situācijas risinājumu var piedāvāt tikai vienu - lai cilvēkiem nebūtu jāizmanto pārpircēju pakalpojumi. Tātad - jāgādā, lai pašu mīluļiem nebūtu neplānota saimes pieauguma. Daudzi saimnieki nevēlas kastrēt savus mājdzīvniekus, taču pastāv arī citas izsargāšanās iespējas. Piemēram, kaķenes var strerilizēt, saglabājot viņas seksuālās funkcijas, bet izslēdzot apaugļošanos. Cita iespēja - speciālie preparāti. Ar vienu injekciju, ko var izdarīt pats saimnieks, dzīvnieks varēs droši ļauties mīlas priekiem veselu pusgadu. Tāda ir situācija Krievijā. Bet cik droši esam par to, kas notiek ar kaķēniem un kucēniem, kurus neizdodas pārdot, piemēram, Čiekurkalna tirgū? Visdrīzāk turpat dzelzceļa malā viņus neaprok, taču nebūsim naivi, nav mūsu izpalīdzīgās večiņas labākas par maskavietēm, neies jau viņas barot nepārdotos dzīvniekus par savu naudu...