/nginx/o/2018/08/30/11333806t1hcc0d.jpg)
Vīrišķīgākā orgāna jutīgākā daļa ir priekšādiņa.
Kāpēc daba to radījusi, un kā pareizi par to rūpēties?
Drošais aizsargs
Priekšādiņa ir ādas veidojums, kas sedz dzimumlocekļa galviņu. Vesela priekšādiņa brīvi pārvietojas, pilnībā atsedzot un aizsedzot galviņu. Tā klāta ar jutīgu gļotādu, kurā beidzas daudz nervu šūnu gali un atrodas sīki dziedzerīši, kas uztur dzimumlocekļa galviņu mitru. Turklāt, lai priekšādiņa brīvāk pārvietotos, dziedzeri zem priekšādiņas izstrādā taukainu sekrētu — smegmu. Tās sastāvā ietilpst arī atmirušās dzimumlocekļa galviņas gļotādas un priekšādiņas šūnas. Smegmas uzdevums ir samazināt berzi starp dzimumlocekļa galviņu un priekšādiņu.
Reizi dienā nepieciešams dzimumlocekļa galviņu apmazgāt. Pretējā gadījumā smegma var izraisīt kairinājumu. Tam var pievienoties dažādas baktērijas un sēnītes, kas izraisa iekaisuma procesu — niezošu sajūtu zem priekšādiņas, apsārtumu un tūsku. Bieži smegma problēmas var radīt jauniem vīriešiem, kuri neievēro personīgo higiēnu un sacietējušo smegmu noberž ar netīriem pirkstiem. Tas ir biežākais dzimumorgānu iekaisumu slimību cēlonis pusaudžiem.
Sākoties pubertātes vecumam, priekšādiņa mainās un kļūst «erektīva» — tā reaģē uz kairinājumu. Priekšādiņai rodas jauna funkcija — bez galviņas epitēlija aizsardzības tā erekcijas stāvoklī nodrošina dzimumlocekļa ķermeņa nosegšanu. Erekcijas laikā (piebriestot) dzimumloceklis palielinās vidēji 2–3 reizes, āda, kas sedz dzimumlocekli, miera stāvoklī nespēj pilnībā nodrošināt tā segumu erekcijas stāvoklī. Šo funkciju veic priekšādiņa. Parasti erekcijas laikā priekšādiņa pilnībā atsedz galviņu un pārklāj dzimumlocekļa ķermeni.
Pieaugušam vīrietim:
- priekšādiņa aizsargā dzimumlocekļa galviņu no traumām un kairinājumiem;
- nodrošina dzimumlocekļa ādas segumu erekcijas stāvoklī;
- nodrošina dzimumlocekļa galviņas receptoru jutīgumu saglabāšanos — saglabājas plāns dzimumlocekļa galviņas epitēlijs;
- piedalās limfocītu veidošanās procesā.
Slimības
Vīriešiem daba iekārtojusi ļoti labu veidu, kā uzturēt sevi formā. Cilvēkam vismaz reizi trīs stundās nepieciešams urinēt. Urīns ir sāls šķidrums, kas ir dabisks aizsarglīdzeklis, lai āda būtu vesela. Vīrietim ir apmēram 30 centimetru garš urīnvada kanāls, kas gandrīz visu laiku tiek skalots ar sālsūdeni, tādējādi dezinficējot arī priekšādiņu.
Fimoze ir priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu. Galvenokārt tas veidojas iekaisuma dēļ, taču mēdz būt gadījumi, kad fimoze rašanās signalizē par kādu citu slimību, piemēram, cukura diabētu. Priekšādiņas sašaurinājums galvenokārt rada problēmas seksuālo kontaktu laikā.
Ko darīt? Vīrieši bieži kautrējas laikus doties pie ārsta, tāpēc nereti infekcija jau ir ielaista. Fimozes ārstēšanā vispirms nosaka infekcijas izraisītāju. Atkarībā no tā izvēlas piemērotāko un efektīvāko antibiotiku. Bieži nepieciešama apgraizīšanas operācija.
Parafimoze. Situācija, kad, priekšādiņu atvelkot, tā iesprūst un to nav iespējams pārvilkt pār dzimumlocekļa galviņu Šāds stāvoklis ir ļoti sāpīgs. Ja slimība nav ielaista, priekšādiņu iespējams novietot normālā stāvoklī, ķirurģiski neiejaucoties. Par nelaimi, bieži notiek tā, ka pacients atnāk pie ārsta par vēlu un tad vienīgā ārstēšana ir apgraizīšana.
Daudziem ir zināmas neērtības, ko var sagādāt īsā saitīte starp urīnkanālu un priekšādiņu — tā neļauj normāli slīdēt priekšādiņai, pirmā dzimumakta laikā saitīte var ieplīst un asiņot. To zināmā mērā varētu salīdzināt ar nevainības zaudēšanu. Ja arī turpmāk tas atkārtojas, nepieciešama ķirurģiska korekcija.
Otra samērā bieži sastopama vaina ir nepietiekami attīstījies priekšādiņas gredzens, kad erekcijas stāvoklī nav iespējams atvilkt priekšādiņu vai to var atvilkt daļēji. Erekcijas laikā, sašaurinoties priekšādiņas gredzenam, veidojas iežmauga dzimumlocekļa galviņā, izraisot asinsrites traucējumus. Šāda situācija nav uzskatāma par normālu un ir nepieciešams veikt priekšādiņas korekciju vai apgraizīšanu.
Ja konstatēta priekšādiņai ādas slimība, piemēram, seksuāli transmisīvā slimība, nepieciešams ārstēties pie dermatologa.
Apgraizīšana
Dažās reliģijās, piemēram, jūdaismā un islāmā ir paradums vīriešu priekšādiņas apgraizīt jau bērnībā, ko parasti veic bez anestēzijas, turklāt dažās valstīs arī bez nopietnām zināšanām par higiēnu. Savukārt Āfrikā un Amerikas indiāņiem bija apgraizīšanas rituāli, kuru laikā zēns tika uzņemts vīriešu kārtā. Šie rituāli notika reizi gadā un apgraizīšanu veica šamanis, visbiežāk ar gliemežnīcas vāku. ASV un citās valstīs apgriešanu veica astotā dienā pēc zēna dzimšanas kā dzimumlocekļa galviņas vēža profilakses pasākumu. Daudzās pasaules valstīs vīrieši apgraizīšanas procedūru izdara ar domu, ka tas uzlabos sajūtas seksa laikā.