Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Suņu frisbijs – tas ir aizraujoši gan saimniekam, gan sunim, un, kā jebkura rotaļa, arī šī uzlabo saimnieka un suņa sadarbību un palīdz attīstīt pozitīvu kontaktu starp suni un saimnieku.
Tas uzlabo arī suņa paklausību un interesi būt blakus saimniekam arī pastaigu laikā. Un, tā kā šķīvis lido lēnāk nekā bumbiņa, tas sunim šķiet aizraujošāk, jo šo „medījumu” suns var noķert arī lidojumā. Frisbijs būs interesants jebkuram sunim, kam patīk ķert bumbiņu vai citādi rotaļāties. Lai uzzinātu ko vairāk, lūdzu šo sporta veidu komentēt Vladai Akimovai, kas šovasar to aizsāka Latvijā ar saviem suņiem. Un nu jau lēnām parādās arī sekotāji un interesenti. Kas ir freesbee? Pirms aptuveni 50 gadiem Jeloustounas universitātes studenti sāka spēlēties ar metāla pannām-diskiem – pīrāgu cepšanai paredzētām formām. Tās bija vieglas un piederēja Frisbee konditoram. No šejienes arī nosaukums. Jaunā aizraušanās iepatikās, un spēlē metāla pannas nomainīja plastmasas šķīvīši. Pirmais frisbija sportists no suņu rindām bija vipeta šķirnes suns Ešlijs: 1974.gada 4.augustā Losandželosā frisbija mačā stadionā izskrēja cilvēks ar suni un sāka mest šķīvīti. Suns skrēja ātri, lēca ļoti augstu – apmēram 2 metrus, un skatītājiem tas bija aizraujoši. Tas turpinājās apmēram astoņas minūtes, līdz šo cilvēku arestēja, jo viņa rīcība nebija sankcionēta. Tomēr tiem, kuri redzēja notiekošo, iepatikās, un kāds uzņēmējs vārdā Irvs Landers to sāka attīstīt kā sportu. Viņš izpirka no policijas apcietinājuma šo cilvēku ar suni Ešliju un sāka attīstīt šo suņu sporta veidu. Pašreiz nodibinātais Landera kauss ir prestižākais apbalvojums suņu frisbija sacensībās. Ar to var nodarboties jebkurš suns, kam ir interese? Vai ir jāizpilda kaut kādas figūras vai kas cits? Ir divas daļas: sunim jāskrien pakaļ šķīvim, tas jānoķer un pēc iespējas ātrāk jāatgriežas pie saimnieka. Šķīvis jāķer lidojumā? Šķīvis nedrīkst nokrist. Suns var būt ar visām četrām ķepām uz zemes, bet, ja būs ar visām četrām gaisā, tad papildus būs viens punkts. Jo tālāk aizmests šķīvis tiek noķerts, jo vairāk punktu saņem, un, ja ir vienāds punktu skaits, tad uzvar ātrākais. Metienu skaitu – no trīs līdz deviņiem – nosaka tiesnesis un uzņem laiku. Distance dalās pēc attāluma un precizitātes. Pēc attāluma distances vērtējums sākas no pieciem metriem, un par katru soli – 5-10 metri, 10-15 metri, 15-20 metri un virs 20 metriem – ir noteikts punktu skaits, ko var saņemt par vienu metienu. Papildus – viens punkts, ja sunim visas ķepas gaisā, kad tas ķer šķīvi. Otrs variants, kad attālumi tie paši, bet ir aplis ar noteiktu diametru un sunim vajag noķert šķīvi apļa iekšpusē. Par to saņem punktu. Ir kaut kādi obligātie elementi? Esmu redzējusi noteikumus tikai uz attālumu un precizitāti. Bet pārējie triki ir tie, ko pats vari izdomāt? Pagaidām mēs runājam tikai par attālumu, pat par precizitāti vēl ne. Ir arī atsevišķi frīstails, kur mūzikas pavadījumā saimnieks ar suni izpilda dažādus akrobātiskus trikus, izmantojot šķīvi. Šobrīd ar frisbiju pie mums mūsu sporta laukumā nodarbojas deviņi suņi – divi borderkolliji, vācu aitu suns, trīs šeltiji, miniatūrais šnaucers, metiss. Varbūt arī jums ir interese pamēģināt - zvaniet Vladai Akimovai, tel. – 9883662 (attēlos redzama zilajā kombinezonā).