Rīgas attīstības plāna rakstīšanas ietvaros pasūtītais pētījums par elektromagnētisko piesārņojumu ap Rīgas televīzijas torni liek uzmanīties uzņēmējiem, kuri gribētu apbūvēt Lucavsalu un Zaķusalu.
Cik piesārņots ir ēters Daugavas salās (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumus koordinējošā Rīgas vides centra "Agenda 21" direktors Juris Putriņš RB norādīja, ka pētījumu rezultātu nodošanai atklātībā ir jāpasargā iespējamie Lucavsalas un Zaķusalas teritorijas izmantotāji no problēmām, kas varētu rasties pēc tam, kad valsts noteiks elektromagnētiskā starojuma pieļaujamās normas. Pašlaik elektromagnētiskā starojuma pieļaujamo normu Latvijas Republikā nav, bet Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece Gita Rūtiņa informē, ka tādas tiek rakstītas. Tādējādi kļūst iespējama normu parādīšanās vēlāk par minēto Daugavas salu apbūves projektu apstiprināšanu vai pat apbūvi, kas liktu apbūvi pārprojektēt vai pārbūvēt un pie viena meklēt vaininieku, kas kompensēs radītos zaudējumus. Putriņš uzskata, ka tagad pilsēta ir publiski brīdinājusi apbūves interesentus par iespējamām problēmām, tāpēc pilsēta noteikti nebūs vainīga, ja vēlāk radīsies problēmas elektromagnētiskā starojuma normu sakarā.
Neskaidrības ar elektromagnētiskā starojuma pieļaujamo līmeni nav nekas Latvijai īpatnējs. "Literatūras par šo jautājumu ir ārkārtīgi daudz, bet elektromagnētiskā starojuma ietekme uz cilvēkiem nekur nav viennozīmīgi pierādīta. Normas daudzās valstīs ir ieviestas, bet savā starpā tās atšķiras tūkstošiem reižu. Pašas stingrākās normas mēs atradām Austrijā, un tās tad arī izmantojām, lai pievērstu uzmanību problēmai. Ja šādas normas ieviestu arī pie mums, tad TV torņa apkārtnē tās tiktu pārkāptas," RB skaidroja Putriņš.
Elektronisko sakaru direkcija RB atgādināja, ka 1978. gadā TV torņa projektētāji ir balstījušies uz PSRS laika reglamentējošajiem dokumentiem un ņēmuši vērā tur noteiktos ierobežojumus. Tie attiecās uz elektromagnētiskā starojuma pieļaujamo līmeni, kā arī noteica ap TV torni sanitāro zonu 600 metru rādiusā, kur ļoti jāierobežo ēku augstums, lai tās nebloķētu no torņa antenas raidītos signālus. Tagad tornis ir aplipināts ar daudziem un dažādiem raidītājiem, kuru darbības nosacījumi ir vēlreiz jāizvērtē.
SIA "Lucavsala" salas attīstības projekta vadītājs Jānis Ādamsons informē, ka "Lucavsala" jau ir pasūtījusi par elektromagnētisko starojumu pētījumu, kura rezultāti būs zināmi septembra sākumā. Ādamsons piebilst, ka elektromagnētiskā starojuma līmenis Lucavsalā tiks salīdzināts arī ar citām vietām Rīgā, lai tiktu iegūta objektīvāka aina. Viens no pētījuma uzdevumiem ir nepieļaut, ka dati par elektromagnētisko starojumu Lucavsalā tiek izmantoti kā arguments salas zemes īpašuma vērtības samazināšanai. Ādamsons atgādināja arī par 1995. gadā datētu teritorijas detālplānojumu, kam pievienots Labklājības ministrijas atzinums, ka piesārņojums nepārsniedz normu. Ja pētījumā tomēr atklāsies elektromagnētiskā starojuma piesārņojums, to iespējams novērst, izmantojot celtnēm īpašus materiālus. Galvenie piesārņojuma vaininieki esot vecie raidītāji. "Lucavsala" cer, ka piesārņojumu būtiski samazinās raidītāju paaudžu nomaiņa.
Gita Rūtiņa stāsta, ka, lai gan elektromagnētiskā starojuma normu Latvijā vēl nav, šeit tiekot izmantotas Eiropas Savienības rekomendācijas attiecībā uz mobilo telefonu raidītājiem, kuri ir kopumā lielākie elektromagnētiskā starojuma avoti. Šo rekomendāciju izpildi kontrolējot Elektronisko sakaru direkcija un Sabiedrības veselības aģentūra. Televīzijas tornis Rīgā ir unikāls objekts, kur situācija jāpēta īpaši. Tomēr maz ticams, ka Latvija spētu veikt oriģinālus pētījumus un atklāt pasaulē vēl nezināmu pamatojumu elektromagnētiskā piesārņojuma normām. Visdrīzāk Latvijai nāksies pārņemt normas pēc citu piemēra, bet piemēru ir tik daudz un dažādi, ka Latvijas normu projekts joprojām ir tikai uzmetums starp citiem Veselības ministrijas papīriem.