Kas ir agility? Tulkojumā no angļu val. – veiklums, žiglums u.tml. Vai tas ir kaut kas tāds, ar ko nodarbojas tikai izredzēti suņi un saimnieki, vai arī tas ir domāts gandrīz visiem? Agility - tā ir pozitīva rotaļa-mācības katram sunim un saimniekam, kam patīk kopā jautri pavadīt laiku. Lai nodarbotos ar agility vai suni vispār, vecumam nav nozīmes – to var darīt gan bērni, gan pieaugušie (arī pensionāri).
Protams, viss nenotiek uzreiz, bet galvenais ir tas, ka sunim patīk visu darīt kopā ar saimnieku. Šajās bildēs var redzēt arī, ka zelta retrīveram Skārletai viss sanāk jau 4. reizē. Un, kā novēroju, sunītis netiek pārslogots – atsevišķi lēcieni, skrējiens pa „tuneli”, „čūsku” Skārleta vēl veic kopā ar saimnieci pie pavadas, tāpat arī laipas pārvarēšanai Skārleta un citi jaunie sunīši tiek pieradināti pakāpeniski, lai laipa nekrīt uzreiz un lai suns nenobīstas. Līdzīgi arī gājiens pa „bumu” un sienu – sākumā pie pavadas. Agility ir emocionāli pozitīva rotaļa – gandarījums ir gan sunim, gan saimniekam un rezultāts ir atkarīgs no tā, cik daudz katrs ir gatavs strādāt. Suns, kas apgūst agility, ir vieglāk kontrolējams arī ikdienas pastaigās – jo viņam noteikti ir lielāka interese par to, kas notiks kopā ar saimnieku. Lūdzu šo demokrātisko sporta veidu komentēt arī Svetlanu Vaņušinu, kas nodarbojas ar agility apmācību ķengaragā. – Kas ir agility? – Tas ir sports suņiem un cilvēkiem. Tā ir ļoti interesanta spēle, nevis “sausas” nodarbības suņiem. Tiem šī spēle patīk. – Var teikt, ka jebkuru suni var vest uz agility, ja tikai cilvēkam ir tāda vēlēšanās? – Jā, jebkuram cilvēkam – ne tikai jauniešiem. Pie mums gan ar to lielākoties jaunieši nodarbojas. Savukārt ārzemēs ir dažāda vecuma cilvēki, tur varam novērot pat ļoti dūšīgus sešdesmitgadniekus, kuri kopā ar savu suni skrien ļoti ātri. – Tātad tas ir demokrātisks atpūtas veids sunim un saimniekam? – Jā. Ar to var nodarboties suņi gan ar ciltsrakstiem, gan bez tiem. Tikai bez tiem suns netiek uz starptautiskām sacensībām, taču uz Latvijas, Lietuvas un citiem čempionātiem gan var. Arī uz Eiropas čempionātu var braukt un piedalīties bez ciltsrakstiem, bet uz pasaules čempionātu bez ciltsrakstiem nevar! – Kuras suņu šķirnes ir piemērotākas apmācībai? – No mazajiem - šeltiji, pūdeļi, terjeri, retrīveri, jo ļoti ātri darbojas trasē. Lietuvā ir ļoti labs zelta retrīvers – ļoti labi skrien un piedalās gan pasaules čempionātos, gan pie mums brauc. Amerikā aktīvi šajās suņu veiklības sacensībās darbojas ļoti daudz labradoru un retrīveru. Grūti ar tādām šķirnēm kā čau-čau, šarpejs. Ne tāpēc, ka suņi ir ļoti smagi, bet tāpēc, ka ir flegmatiski, viņiem patīk tikai gulēt un suns neizrāda interesi par kopīgu rotaļu. – Sunim jābūt interesei vai nu par mantiņu, vai par barību? – Ja nav intereses, tad arī var. Ja treniņā viņš neko nedara, tad mēs iesakām, lai no rīta viņš neko neēd, vakarā – uz treniņu. Tad sunim rodas lielāka interese darboties kopā ar saimnieku. Tātad – visu var izdarīt, ja ir vēlēšanās no saimnieka puses ieinteresēt savu suni. – Tomēr pamatpaklausībai jābūt? – Galvenais, lai klausa saimnieku, pārējo mēs mācām treniņos. Galvenais, lai suns ietu saimniekam klāt, to pasaucot. Visu pārējo mēs iemācīsim. Ir tādi, kas atnāk, bet suns nenāk klāt pēc piesaukšanas. Ar tādiem arī strādājam, mācām, stāstām, ko darīt, lai suns iet klāt. Un ir rezultāts. – Kas ir mini klase? – Tie ir līdz 35 centimetri: šeltiji, pūdeļi, mazi terjeri, špici. Midi klase – līdz 43 centimetriem: terjeri, pūdeļi, špici. Standarta klasē ir visi pārējie, kas lielāki par 43 centimetriem: zelta retrīvers, labradors, vācu aitu suns, kollijs. – Ar boderkolliijiem pārējiem laikam ir grūti sacensties ātrumā? ... nav tikai ātrums. Kļūdas arī ir visiem. Jo ātrāk suns skrien, jo vairāk ir kļūdu un jo grūtāk - tā arī bieži gadās. Protams Abijai jau ir liela pieredze, un šeit varam vērot pozitīvu suņa un saimnieka sadarbību. – Kāda ir agility distance? – Ir agility-1, agility-2, agility-3. Jauniem suņiem, kas tikko sāk, ir agility-1. Te viss notiek vienkārši: saimnieks skrien ar suni pa apli un pārvar dažādus šķēršļus – barjeras, tunelis, šūpoles, „bums”, kalns. Te nav vēl viena tuneļa. Agility-2 ir tāds pats, tikai drusciņ grūtāks, bet agility-3 paredzēta profesionāliem sportistiem. Viena trase ir ar šūpolēm, kalniem barjerām, tuneļiem, bet otra saucas jumping, jo ir tikai barjeras un tā ir tikai uz ātrumu. Lai pārietu no vienas klases uz otru, vajag divas reizes saņemt ne vairāk par pieciem soda punktiem. Rīgā ar agility var nodarboties: Mežciemā – pieteikties pie Lidijas, tel. 6730294. Ķengaragā (Inter Sport Canis suņu sporta laukumā), pieteikties pie Svetlanas – 9891850. Rēzeknē – pieteikties pie Alekandras, tel. 6893661 (starp citu, Aleksandra ar savu Vipet šķirnes sunīti šogad ir piedalījusies arī robežsardzes organizētajās suņu biatlona sacenībās). Noteikti būtu iespējams to visu darīt arī citur kopā ar cilvēkiem, kam ir pieredze, vajag tikai interesi un vēlēšanos to darīt – un to var darīt jebkurš ar jebkuru suni! P.S. Melnbaltais sunītis bildēs ir Rutas borderkollijs Abija, un mazais šeltijs ir Svetlanas sunītis Fly.