Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katram suņa saimniekam – fotogrāfam ir pazīstamas “palaistā mirkļa” izjūtas, kad suns, kas tikko stāvēja “atklātnes” pozā, vajag tik viņu noķert kameras skatu meklētājā, tūlīt pat aizskrien savās darīšanās. Un kadrā paliek vien neskaidrs astes attēls. Vēl nepatīkamāk, ja sabojātais kadrs ir jūsu paša vaina. Lai jūs nekreņķētos, pētot sava mīluļa bildes, parunāsim par “suņfotogrāfijas” pamatiem.
Viena no izplatītākajām fotogrāfu amatieru kļūdām ir nepareiza rakursa izvēle. Jūs fotografējat suni stāvot, un bildē jūsu mīlulis izskatās maziņš, labi var redzēt tikai muguru un ausis. Neesiet slinks, pamēģiniet notupties uz ceļa, bet fotografējot kucēnus vislabāk nogulties uz grīdas viņiem blakus. Nebaidieties pieiet sunim pavisam tuvu, lai suns aizpilda visu kadru. Suņu acis ir ļoti izteiksmīgas, un tuvplānā tās būs visas kompozīcijas “atskaites punkts”. Paeksperimentējiet ar kadra formātu. Ja pagriezīsiet kameru vertikālā stāvoklī, iegūsiet veiksmīgāku fotoportretu. Sēdošu suni arī labāk uzņemt vertikāli. Nepārspīlējiet fotogrāfijās ar aksesuāriem. Tiem ir tikai jāizceļ jūsu mīluļa raksturs. Ja suns ir amizants, tad fotografējiet to ar gaisa baloniem vai cepurē. Ja viņam patīk spēlēties ar kādu rotaļlietu, lai tā ir kadrā. Vēl fotogrāfijā var izcelt šķirnes īpatnības. Piemēram, pointeru var nofotografēt klasiskajā stājā pļavā, bet ganu šķirnes suni – uz ganāmpulka fona. Agrāk viena laba kadra iegūšanai nācās iztērēt desmitiem metru fotofilmas. Tagad ciparu fototehnika ļauj nedomāt par filmiņu un radīt simtiem fotouzņēmumu. Bet, pat turot rokās vislepnāko ciparkameru, neaizmirstiet, ka fotografē ne jau tā, bet jūs. Suņu fotografēšanā ir vajadzīga pieredze un prakse. Tāpēc dariet to bieži un daudz. Un, ja jums ir laba acs, pilnīgi iespējams, ka drīz jūsu bildes būs cienīgas gan žurnāla vāka, gan TVnet galerijas.