Cik tīru gaisu Liepājā elpo?

Gaisa piesārņojums ir bīstams cilvēka veselībai

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, no gaisa piesārņojuma pasaulē mirst trīs reizes vairāk cilvēku nekā satiksmes negadījumos.

Gaisa piesārņojums no satiksmes un rūpniecības ik gadu nogalina trīs miljonus cilvēku elpošanas ceļu un sirds slimību veidā. Gaisa piesārņojumu galvenokārt rada ar oglēm darbinātas elektrostacijas un automašīnas ar benzīna dzinējiem. Šo piesārņojumu veido oglekļa monoksīds, ozons, sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi un citas vielas, teikts ziņojumā. Smogs – miglas un dūmu sajaukums – var sašaurināt artērijas, pasliktināt elpošanas ceļu un sirds slimības.

Kopš Latvija oficiāli kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, arī mūsu valsts būs spiesta pievērst lielāku uzmanību gaisa piesārņojumam un citām vides problēmām, jo ES pret to ir stingras prasības, kas būs jāievēro arī Latvijai. Lai izpildītu ES prasības, Latvijas uzņēmumiem un pašvaldībām jau šobrīd ir iespēja saņemt finansējumu no ES. Pārmaiņas ir gaidāmas degvielas staciju, naftas bāzu, sadedzināšanas iekārtu un rūpnīcu izplūdes gāzu samazināšanā un attīrīšanā.

Notiek centralizētas pārbaudes

Galvenokārt piesārņojuma kontroli veic Rīgā, t.i., ņem gaisa paraugus no dažādām Latvijas vietām, arī Liepājas, un galvaspilsētā izdara dažādas pārbaudes, nosakot piesārņojuma līmeni. Ir konstatēts, ka Latvijā visvairāk gaisu piesārņo automašīnas, arī kurināmais un naftas termināļi.

Kā rāda Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes dati, piesārņojums ar sēra dioksīdu, ko lielākoties rada kravas automašīnas, autobusi, tankkuģi un apkures ierīces, vislielākais ir Rīgas centrā. Piesārņojums palielinās ziemā – apkures sezonas laikā. Arī slāpekļa dioksīda lielākā koncentrācija ir konstatēta Rīgas centrā. Augsta slāpekļa dioksīda koncentrācija, lai arī nepārsniedz robežlielumu, ir konstatēta arī Liepājā, tāpat Olainē, Rēzeknē, Jūrmalā un Ventspilī.

Latvijā ir notikusi akūta saindēšanās ar amonjaku, slāpekļa oksīdiem, hloru (avāriju gadījumos). Tomēr visbiežāk, pēc speciālistu domām, novērojama hroniska kairinoša iedarbība uz elpošanas orgānu sistēmu. Īpaši jāuzsver sēra dioksīds un oglekļa oksīdi, kas galvenokārt rodas, sadegot kurināmajam.

Lai gan Latvijas vide ir novērtēta kā astotā tīrākā pasaulē, gaisa kvalitāte pilsētās nav pietiekami laba, gaisa lielākais piesārņotājs ir autotransports. Runājot par kurināmo, pērn stājās spēkā Eiropas Savienības prasība apkurē neizmantot mazutu ar sēra saturu, lielāku par 1 procentu. To paredz Vides ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kuru mērķis ir samazināt sēra dioksīda emisiju apkārtējā vidē. Liepājā lielākā daļa centralizētās apkures katlumāju tiek darbinātas ar dabasgāzi, kas ir ekoloģiski tīrāks kurināmais. Tomēr atsevišķi uzņēmumi apkurē vēl izmanto mazutu. Toties mūsu pilsētā sevišķi aktuāla ir vairāku lielu rūpniecības uzņēmumu, kā arī naftas produktu pārvadātājfirmu darbība, kuras dēļ iespējams gaisa piesārņojums.

Galvenie riska faktori Liepājā

Pēc nepatikšanām, kad naftas produktu pārkraušanas firmas darbības dēļ gaisā izplūda liels daudzums gaistošo vielu, kas apdraudēja cilvēku veselību, un arī tāpēc, ka Liepājā regulāri bija sajūtamas nepatīkamas smakas, Pilsētas dome nolēma izstrādāt Liepājas gaisa piesārņojuma samazināšanas programmu.

Pagājušā gada maijā beidzās programmas izstrādes pirmais posms, ko pēc pašvaldības pasūtījuma veica firma "ELLE". Vēstot par gaisa kvalitātes sākotnējās novērtēšanas rezultātiem, šās firmas eksperti gan norādīja, ka pagaidām pilsētā lielu problēmu šajā ziņā nav. Taču ir konstatēti galvenie riska faktori, kas ar laiku var radīt gaisa tīrības problēmas Liepājā.

Pētījuma laikā Liepājā veikts septiņu prioritāro vielu izvērtējums plus papildus izanalizēta arī situācija ar smakām. Attiecībā uz sēra dioksīdu ir konstatēts, ka pilsētā nav pārsniegti normatīvi, kas izskaidrojams ar to, ka samazinās mazuta izmantošana apkurē, ieviešot ekoloģiski tīrāku kurināmo – dabasgāzi. Toties piesārņojuma novērtēšanas apakšējo slieksni ir pārsnieguši slāpekļa dioksīdi, un šeit, pēc ekspertu domām, ir jāizstrādā rīcības programma. Īpaša vērība jāvelta katlumāju apskatei. Arī transporta plūsma maģistrālajās ielās veido lielāku piesārņojumu, nekā paredz normatīvi.

Pētījums rāda, ka cietās daļiņas Liepājas gaisā nepārsniedz normatīvos rādītājus, tomēr ir ieteikums veikt padziļinātu analīzi par putekļiem pilsētā. Arī svins un ozons nepārsniedzot normatīvos rādītājus, tāpēc rīcības programma neesot nepieciešama. Tāpat benzola paraugu ņemšanas vietās normas neesot pārsniegtas, bet dati ir nepilnīgi. Ieteikums – pēc diviem, trīs gadiem novērtēt atkārtoti. Oglekļa dioksīda monitorings pilsētā netiek veikts, rīcības programma neesot nepieciešama.

Arī smakas esot normas robežās

Liepājas gaisa piesārņojuma samazināšanas programmas izstrādes gaitā pilsētā notika iedzīvotāju aptauja par iespējamo smaku raksturu un ietekmi uz cilvēku pašsajūtu. Programmas izstrādes darba grupas pārstāvji apmēram 50 pilsētas iedzīvotājiem izdalīja "Smakas novērojumu anketas". Respondenti izraudzīti no tiem pilsētas rajoniem, no kuriem Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē un domē bijis visvairāk sūdzību – Noliktavas iela, Kalpaka tilta apkaime, Šķēdes iela un Pulvera iela.

Anketās katru dienu visa mēneša garumā respondentiem bija jāizdara atzīmes par sajustās smakas stiprumu, asumu, kā arī ietekmi uz pašsajūtu, jānorāda vēja virziens. Bija cerēts, ka šāds gaisa situācijas monitorings vesela mēneša garumā ļaus labāk noskaidrot, kāds ir smaku raksturs, biežums un izplatības rajoni.

Tomēr, kā pēc tam atzina eksperti, statistikas dati esot nepilnīgi. Nav informācijas, kādas vielas un kādā koncentrācijā varētu pilsētā izraisīt smakas. Katrā gadījumā mērījumi neuzrādot smakas traucējumus, bet tika ieteikts: ņemot vērā pilsētas īpašo situāciju, veikt detalizētu izvērtējumu, kaut gan rīcības programma pašlaik nav nepieciešama. Tā konstatējuši SIA "ELLE" eksperti, kas ķērās pie rīcības programmas izstrādes.

Detalizēts izvērtējums vēl jāgaida

Izstrādāto rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai Liepājā 2005.–2008.gadā Pilsētas dome apstiprināja pērn decembrī.

"Tas ir ļoti svarīgs dokuments, jo tā izstrādi veicināja iedzīvotāju sūdzības par gaisa piesārņojumu mūsu pilsētā. Programma atspoguļo tos darbības virzienus, kuros pašvaldība strādās, lai novērstu gaisa piesārņojumu un uzlabotu vides kvalitāti mūsu pilsētā," uzsver domes Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.

Sagatavotā programma ietver divus nozīmīgus komponentus: programmu detalizētam gaisa kvalitātes novērtējumam un priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem.

Programmas autori iesaka pilsētā veikt cieto daļiņu, slāpekļa dioksīda un citu vielu noteikšanu gaisā, paredz šo pasākumu termiņus, izmaksas un iespējamos finanšu avotus un darbu izpildītājus. Gaisa kvalitātes detalizēts novērtējums varētu ilgt kopumā 12 mēnešus.

Savukārt "Rīcības programmas gaisa kvalitātes uzlabošanai Liepājas pilsētā 2005.-2008.gadā" otrajā daļā SIA "ELLE" iesaka samazināt satiksmes intensitāti pilsētas centrā, kravas automašīnu kustību plānot ārpus dzīvojamām zonām, tālāk attīstīt un pilnveidot pilsētas sabiedriskā transporta tīklu.

Rosināts arī uzlabot pārvietošanās iespējas ar velosipēdiem un kājāmgājējiem, īstenot pasākumu kompleksu uzņēmumiem, kas strādā ostā un pārkrauj naftas produktus, rūpniecības sektorā un komunālajā saimniecībā strādājošajiem uzņēmumiem, arī paplašināt pilsētas zaļās zonas.

Smakas joprojām moka iedzīvotājus

Tiktāl par oficiālajiem datiem un pasākumiem, ko pilsētas tēvi izvērsuši, cerot tādējādi uzlabot Liepājas gaisa kvalitāti.

Taču iedzīvotāju viedoklis par pašreizējo situāciju pilsētā nebūt nav tik rožains, arī īstas ticības kārtējai programmai un papīru kaudzei laikam nav. Tā vismaz uzskata tie, galvenokārt Karostas un Tosmares, iemītnieki, kas regulāri zvana vai ierodas redakcijā, sūdzoties par smakām un veselības traucējumiem.

Kā jau zināms, visvairāk Liepājas ziemeļu gala iemītniekiem jācieš naftas produktu pārkraušanas firmu darbības dēļ. Liepājā jau vairākus gadus iedzīvotāji, kas dzīvo naftas termināļu tuvumā, protestē pret smakām. Karostas mikrorajona iedzīvotāji jau vairākus gadus regulāri sūdzas par asu, dabasgāzei līdzīgu smaku, kas izplatās Karostas kanāla apkaimē, kur vairāki uzņēmumi nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu. Smaka izraisot ne vien diskomfortu, bet arī veselības problēmas – sāp galva, asaro acis, rodas nelabuma sajūta un kairinājums kaklā. Vairāk smirdot naktīs un rīta pusē. Tikmēr iedzīvotāji rīkojuši piketus, savākuši tūkstošiem parakstu, ko sūtījuši atbildīgajām amatpersonām, rīkots arī bada streiks.

Kaut arī vēsā laikā smakas mazāk jūtamas, tomēr arī ziemā un šā gada pavasarī tās atkal virmojušas. Īpaši spēcīgi smaka justa pēc Lieldienām, kad pilsētu pārklāja bieza migla.

Kā stāsta viena no iedzīvotājām Jeļena Nikolajeva, pēc pastaigas ar suni palicis slikti gan viņai, gan dzīvniekam. Asaroja acis, niezēja kaklā, bija vemšana. Tajās dienās pie viņas atnākusi mazmeitiņa, kas drīz vien pēc rotaļāšanās pagalmā sākusi sūdzēties par sliktu dūšu. Turaidas ielā cilvēki pat esot ģībuši. No 15.vidusskolas nāk ziņas, ka bērniem bieži sāpot galva, taču neviens oficiāli šādu informāciju neapstiprina.

"Nedomājiet, ka es viena tāda, aprunājos ar citiem apkārtnes iedzīvotājiem, un daudziem bijušas līdzīgas sajūtas. Nu, nevar būt, ka ne no šā, ne no tā visiem reizē paliek slikti!" saka J.Nikolajeva. Viņa ir strādājusi laboratorijā, tāpēc zina, ka līdzīgas sajūtas izraisa darbošanās ar skābēm. Arī pīles, kaijas, baloži, kas bieži tiekot atrasti beigti kanāla malā, izskatoties, kā no skābes izniruši, noēstiem spārniem un kājām.

Pārbaudes neko neuzrāda

Kopš pašvaldības rīcībā ir attiecīga aparatūra, iedzīvotāju sūdzību gadījumā pašvaldības policisti dodas uz izsaukuma vietu un ņem gaisa paraugus, ko pēc tam sūta uz laboratoriju Rīgā.

Kā uzskata domes Vides daļas speciāliste Māra Zeltiņa: "Tas ir būtisks solis šādu piesārņojumu novēršanā." Liepājā nav laboratorijas, kurā varētu analizēt gaisa paraugus. Aparāts ļauj iegūt gaisa paraugus ogļūdeņražu, sēra savienojumu un aromātisko ogļūdeņražu koncentrācijas noteikšanai.

Iedzīvotāji pārbaudītājus sauc vismaz pāris reižu mēnesī, lielākoties viņi arī atbrauc, taču, tā kā policistiem ir arī citas darīšanas, dažkārt viņi ierodas pēc stundas, kad smaku jau vējš izgaisinājis. Aizdomīgās vietas regulāri apseko arī Liepājas Jūras kontroles daļas priekšnieks Ainars Priediens. Viņš pieļauj, ka piesārņojums varētu rasties gan no kuģiem, gan termināļiem, gan veco kuģu sagriešanas vietas. Bet Priediens norādīja, ka paraugi netiek ņemti katrā piestātnē, pie katra kuģu, jo viņi ir tikai divi darbinieki, tāpēc tas nav iespējams, tāpat arī pašas analīzes ir dārgs process.

Tomēr līdz šim nevienā no aizsūtītajiem paraugiem nav konstatēts, ka normas būtu pārsniegtas. Acīmredzot, ja cilvēkiem tomēr ir slikta pašsajūta, tas nozīmē, ka normas būtu jāmaina, tās ir pārāk pielaidīgas pret uzņēmumiem. Galvenais taču ir cilvēku pašsajūta un veselība.

Kāpēc kalst priedes Karostā?

Šobrīd Karostas iedzīvotāji ir satraukušies par kanāla tuvumā nodzeltējušajām priedēm un bērziem, kuru baltais stumbrs metru virs zemes ir rozā. Arī bērzu sula tekot rozā krāsā.

"Kas galu galā par draņķi ir tajā zemē, ka visu saindē?" uztraucas iedzīvotāji. Viņi neuzskata, ka priedes būtu nodzeltējušas salnu dēļ, jo to vienkārši neesot bijis tajā naktī, kad no rīta koki bija kļuvuši brūni, gluži kā nodedzināti. Iedzīvotāji, kas uztraukušies par ekoloģisko situāciju pilsētā un baidās, ka priežu nodzeltēšana ir saistīta ar pastiprināto piesārņojumu, ir vērsušies pēc atbildes dažādās instancēs.

Kā atbild Liepājas Reģionālās vides pārvaldes priekšnieks Leonīds Zeļenskis: "Apskatot nodzeltējušās priežu skujas, ir noskaidrots, ka tās nodzeltējušas valdošo vēju pusē gar jūrmalu, dziļāk mežā tas netika konstatēts. Pēc meža patologa domām, nokaltušo priežu zari atjaunosies." Meža patologs izteicis pieņēmumu, ka nokalšanas cēlonis varētu būt vēlais sala periods, kad siltās ziemas dēļ bija jau sākusies priežu veģetācija. Kā redzams, iedzīvotāju un atbildīgo amatpersonu viedokļi nesaskan arī šajā jautājumā.

"Kurzemes Vārds" regulāri saņem sūdzības no liepājniekiem gaisa kvalitātes dēļ un ne jau tikai no Karostas. Esam apsekojuši, piemēram, Raiņa ielas pārbrauktuvi, kur vilciena kustības laikā sastājas garas automašīnu rindas, tāpēc iedzīvotāji uztraucas par izplūdes gāzēm, kas viņiem jāelpo. Bet no Zivju konservu rūpnīcas tuvumā dzīvojošajiem ir saņemtas ziņas, ka pēdējā laikā uzņēmums kūpinot biezus bāldzeltenus dūmus, kas piepilda visu apkārtni. Kāda sieviete, kas dzīvo pie rūpnīcas, stāstīja, ka agrāk tā nav bijis, bet tagad vairs pat logu nevarot atvērt. Gan viņai, gan daudziem citiem šīs apkārtnes iemītniekiem sāpot galva no dūmiem, kas spiežas dzīvoklī. Sūdzības par sliktu pašsajūtu nāk arī no "Laumas" rajona un no "Liepājas metalurga" apkārtnes. Vairumā gadījumu iedzīvotāji tomēr nevēršas atbildīgajās institūcijās – vai nu baidās, vai arī netic, ka ar to tiks panākts uzlabojums.

Aktīvisti gatavi sūdzēties prezidentei un ES institūcijām

Pilsētas domes Vides nodaļa saista lielas cerības ar izstrādāto gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu. Kā uzskata M.Zeltiņa: "Būs iezīmētas galvenās problēmas pilsētā – piesārņojuma objektu izvietojums, kā arī noteiktas piesārņojošās vielas. Šobrīd par Liepāju kopumā ir zināms, ka lielākā problēma šeit ir putekļi, kuru intensitāte jau tuvojas noteikto robežu pārsniegšanai. Pēc pašreizējās informācijas otra nozīmīgākā vielu grupa, kas apdraud gaisa kvalitāti, Liepājā ir benzols un slāpekļa dioksīds (izraisa intensīva transporta kustība). Svarīgs būs kartogrāfiskais materiāls ar iezīmētām pilsētas problemātiskajām gaisa kvalitātes zonām. Kā zināms, pilsēta nav viendabīga gan rūpniecisko objektu izvietojuma, gan fizikāli ģeogrāfisko aspektu ziņā."

Bet Karostas aktīviste Brigita Maksimova nav gatava gaidīt rezultātus, jo netic, ka šādas programmas kaut ko var līdzēt. "Saka, ka analīzes dārgas, bet vai cilvēku veselība nav dārga?" viņa prasa. "Vai tikai tad reaģēs, kad sāksies masveida saslimšana? Man šeit aug mazbērni, es gribu zināt patieso situāciju, lai kāds paskaidro, kāpēc Liepājā tik daudz jaunu cilvēku mirst ar galvas vēzi un plaušu vēzi, kaut arī nav smēķētāji? Man ir drošas ziņas, ka Liepājā tiek pārvadāta raķešu degviela, ar ko strādājot vispār būtu jālieto īpaši spectērpi, ka ir rūpnīcas, kur pārkausē vai sagriež no Černobiļas nākušu veco tehniku. Un kas mūs aizsargās no naftas biznesa patvaļas?"

"Mēs dosimies pie Valsts prezidentes un pastāstīsim, kas notiek Liepājā!" – Maksimova ir apņēmības pilna. "Un sūdzēsimies tiesā par to, ka policisti izgaiņāja bērnu zīmēšanas akciju pie Karostas kanāla. Iesim kaut vai līdz ES tiesas instancēm, lai reiz izpēta, kas te Liepājā notiek un vai galu galā esam pelnījuši to Zilo karogu!"

Jāatzīst, ka pilsētā gaisa problēma vēl nav tik samilzusi kā lielpilsētās, kaut vai Rīgā. Bet ar laiku arī Liepāja augs, palielināsies autotransporta kustība, rūpnīcu skaits, attīstīsies tas pats jau minētais naftas bizness. Tāpēc Liepājai ir jābūt tam gatavai jau laikus, jo vieglāk ir gaisa tīrību nosargāt, nevis uzlabot jau sabojātu vidi.

Pelna maizi vai veselības problēmas?

Savulaik populārs bija teiciens par akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" skursteņiem. Ja tajos redzami kūpoši dūmi, tad ar Liepāju viss ir kārtībā. Uzņēmums strādā, tātad ir darbs un maize lielai daļai liepājnieku. Taču šie paši dūmeņi ne vienreiz vien vēroti ar bažām – brīžos, kad to galos parādās spilgti oranži vai brūni dūmu mutuļi. Skats ir tik nedabisks, ka rodas pamatots jautājums: vai šie dūmi tiešām ir nekaitīgi? Un vai gadījumā, pelnot maizi, metalurgi sev un citiem liepājniekiem nenopelna arī veselības problēmas?

Aizdomas par "Liepājas metalurga" skursteņu izmešiem pauž sabiedriskās organizācijas "Liepājas ezeri" valdes priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns. "Tur noteikti nevar būt nekas labs. Reizēm izmešu krāsa rada neizpratni, ko viņi tur izpūš gaisā, un ir sajūta, ka tur nav nekādu filtru, kuriem it kā vajadzētu būt," viņš atzīst. Katrā ziņā Liepājas ezeru šis uzņēmums noteikti ietekmējot diezgan nopietni. "Liepājas metalurga" radīto izmešu sastāvdaļas nokļūst barības ķēdē, kurā, starp citu, iesaistīti arī cilvēki, kas lieto uzturā Liepājas ezerā noķertās zivis. Un, tā kā Ē.Urtānam rūp ekoloģiskā situācija viņa apsaimniekotajā objektā, viņš ir nolēmis panākt, lai tiktu pārbaudītas Liepājas ezerā mītošās zivis. Nosakot organismā nevēlamo ķīmisko elementu klātbūtni, būšot lielāka skaidrība par "Liepājas metalurga" skursteņu izmešu saturu. "Man nav iebildumu pret to, ka jāattīsta ekonomika. Taču jābūt lielākai kontrolei ekoloģijas jautājumos," uzskata Ē.Urtāns.

Uzņēmums atzīst, ka nekas labs jau nav

Sarunā ar "Kurzemes Vārdu" akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" speciālisti neslēpa, ka uzņēmuma dūmeņu izmeši nav nekādi veselīgie. Taču aplami būtu uzskatīt, ka šis process norit pašplūsmā un uzņēmums lietas labā neko nedara.

Uzņēmuma Apkārtējās vides laboratorijas vadītājs Modris Ozoliņš arī paskaidroja, kāpēc reizēm skursteņu galos parādās spilgti oranži dūmu mutuļi. "Tie ir tehnoloģiskie putekļi plus metāla sastāvdaļas. Normālā darba režīmā, kad dūmiem ir tikai viegli ruda nokrāsa, tā teikt, lapsas aste klāt, šo krāsu dod slāpekļa oksīdi. Kad ir ļoti stipri brūni izmeši, tur klāt ir dzelzs oksīds. Bet tehnoloģiskie putekļi sastāv no silikātiem, kaļķu daļiņām u.c. Tā, kā vārot zupu, pa virsu peld tauki, tieši tāpat, kausējot metālu, pa virsu peld silikātu un kaļķa slānis."

Tā saucamie neordinārie skursteņu dūmi, proti, jau minētajā nedabiski brūnā vai oranžā krāsā parādās īslaicīgi – dažas minūtes, M.Ozoliņa teikto papildināja "Liepājas metalurga" galvenais enerģētiķis Jānis Liepa. Tie var rasties brīdī, ja tēraudkausētāju brigādei nav izdevies iegūt vajadzīgajam ķīmiskajam sastāvam atbilstošu tēraudu, un tad kausējums tiek labots, pievienojot oglekli saturošus ķīmiskos elementus. "Tad arī parādās pastiprināts izmešu daudzums. Tie var gadīties varbūt reizi nedēļā, varbūt reizi mēnesī. Katrā ziņā pēc tam šie tehnoloģiskie pārkāpumi tiek analizēti, un kļūdu pieļāvušie metalurgi algas dienā izjūt savu neuzmanību. Mēs cenšamies šādas situācijas samazināt līdz minimumam," apgalvo J.Liepa. Vēl pastiprināts izmešu daudzums var parādīties martena krāšņu klona pielabošanas laikā, kas tiek darīts pēc katra kausējuma, atzīst M.Ozoliņš. Tāpat viņš atzīst, ka "Liepājas metalurga" skursteņu izmešos tiešām nav nekas labs cilvēku veselībai. Taču tiek strādāts, lai situāciju uzlabotu.

Ir tiesības apturēt uzņēmuma darbību

Rūpnieciskajiem uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām tiek noteiktas darbošanās kategorijas "A", "B" un "C", kas ir tieši saistīts ar piesārņojuma pakāpi. Akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs" ir saņēmusi augstāko – "A" kategoriju. "Tas nozīmē, ka mums ir paaugstinātas prasības, kas jāievēro ražošanas procesā. Tā kā mūs regulāri kontrolē un esam limitēti savās darbībās," norāda J.Liepa. Dokumentos ir fiksēti visi rūpnīcas izmešu avoti, kā arī doti uzdevumi, kas piecu gadu laikā uzņēmumam jāpaveic, lai izmešu daudzumu samazinātu. Pasākumu plānu 2003.gadā ir apstiprinājusi Liepājas Reģionālā vides pārvalde, un pēc pieciem tiks pārbaudīts, kā šie uzdevumi izpildīti, lai ražošanas atļauju varētu pagarināt. "Ja nebūsim tos izpildījuši, valsts institūcijām ir tiesības apturēt uzņēmuma darbību," piebilst J.Liepa. Paralēli tiek arī veikti regulāri mērījumi: gan izmešu daudzumam, gan ūdens sastāvam u.c. M.Ozoliņš vēl paskaidro, ka uzņēmumam ir izvirzīta prasība, ka šo mērījumu rezultāti nedrīkst būt sliktāki, kā iepriekš.

Sola jaunus filtrus skursteņiem

"Varētu teikt, ka iepriekšējos gadus uzņēmums savā ziņā bija parādā liepājniekiem. Taču nu situācija mainīsies. Mēs gribam, lai uzņēmums pastāvētu ilgi, nevis tikai dažus gadus. Tieši tāpēc "Liepājas metalurgs" ir gatavs investēt lielas naudas summas ekoloģiskās situācijas uzlabošanā," turpina J.Liepa. Viņš norāda, ka pērn uzņēmuma vadītāji ir pieņēmuši lēmumu par jauna elektrofiltra uzstādīšanu skurstenim, no kura nāk martenkrāsns izmeši. Tieši tur arī visbiežāk vērojams palielināts izmešu daudzums. Taču šis process nav vienkāršs un lēts. Tikai viens šāds filtrs izmaksā miljons latu plus vēl celtniecības darbi. "Montāžas un sagatavošanas darbi iekārtas iedarbināšanai notiks septembrī. Un gada beigās jaunajam filtram jāsāk darboties. Salīdzinājumam – izmešu daudzums samazināsies 15 līdz 20 reizes no pašreiz esošā," apgalvo J.Liepa. Kā zināms, pašlaik visos trijos skursteņos tiek ekspluatēti vēl pagājušā gadsimta 60.gados uzstādītie elektrofiltri. Un laika gaitā paredzēts nomainīt tos visus.

Uz jautājumu, kāpēc tad nav veikti šie darbi ātrāk, lai liepājniekiem būtu tīrāks gaiss, J.Liepa norāda, ka metalurģija nav tā nozare, kur gūst zibenīgu peļņu. Valsts arī šos ekoloģijas pasākumus nefinansēs. "Alternatīva ir vienkārša: slēdzam ciet uzņēmumu. Tas nozīmē, ka bez iztikas līdzekļiem paliks aptuveni 10 tūkstoši liepājnieku. Vai to kāds grib?" retoriski piebilda J.Liepa.