Rīdziniekus glābj Daugava un jūra (4)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

"Gaisa kvalitāte K. Valdemāra ielā kļuvusi bīstama cilvēku veselībai" – šāds ziņu aģentūras virsraksts lika sabīties rīdziniekiem šā gada 5. aprīlī. Vēlāk, pēc pāris nedēļām, seko ziņas, ka gaisa kvalitāte uzlabojoties. Jo pavasara lieti aizskalojuši nopietnākos draudus Rīgas gaisa tīrībai – cietās daļiņas jeb putekļus.

Tomēr ik dienas rīdzinieki spiesti ieelpot neskaitāmas kaitīgās vielas, no kurām vislielākā koncentrācija gaisā ir slāpekļa dioksīdam, benzolam jeb vielai, kas rodas, sadegot benzīnam, ozonam un putekļiem. Tā liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) dati.

Lai mērītu gaisa kvalitāti Rīgā, pašvaldība ierīkojusi trīs stacijas, kuras strādā nepārtrauktā režīmā, pastāstīja Rīgas domes Vides departamenta gaisa aizsardzības nodaļas vadītāja Dace Danilāne. Viena no tām atrodas Brīvības ielā un mēra gaisa kvalitāti kvartālos starp Bruņinieku un Ģertrūdes ielu, otra – K. Valdemāra ielā netālu no krustojuma ar Dzirnavu ielu, bet trešā Tvaika ielā pie a/s "Aldaris" mēra gaisa piesārņojumu starp uzņēmuma "Mantess" teritoriju un dzīvojamo zonu. Rezultātus katru dienu kontrolē gaisa aizsardzības nodaļas darbinieki.

Gaisa kvalitāti raksturo ar indeksu, kas mainās no 0 līdz 200 (koncentrācijai proporcionāls lielums, kas attiecināts pret valstī noteikto robežlielumu vai iedzīvotāju informēšanas rādītāju). Indeksu aprēķina pēc četru dažādu kaitīgo vielu koncentrācijas, kuru mērījumi pieejami konkrētajā gaisa monitoringa stacijā: Brīvības ielā – pēc sēra dioksīda SO2, slāpekļa dioksīda NO2, ozona O3 un benzola C6H6 koncentrācijas; K. Valdemāra ielā – pēc cieto daļiņu (putekļu) PM 10, slāpekļa dioksīda NO2, ozona O3 un benzola C6H6 koncentrācijas.

Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra Rīgā mēra gaisa kvalitāti vēl divās vietās – Ķengaragā un Raiņa bulvārī pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas, stāstīja aģentūras speciāliste Iveta Šteinberga.

Galvenais drauds – autotransports

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā noteikti stingrāki degvielas kvalitātes kritēriji, tādēļ samazinājies benzola piesārņojums, tomēr joprojām 80% gaisa piesārņojuma rada autotransports, jo degviela auto dzinējā sadeg nepilnīgi un atmosfērā nonāk plašs piesārņojošo vielu spektrs, pastāstīja I. Šteinberga. Tādēļ likumsakarīgi vispiesārņotākais gaiss ir pilsētas centrā, tā dēvētajās kanjonu ielās, kurās ir intensīva transporta kustība un tuvu ietvēm ir daudzstāvu nami – Brīvības, K. Valdemāra ielā. D. Danilāne gan piebilda, ka gaisa kvalitātes mērījumi šajās vietās liecina, ka pieļaujamās normas pārsniegtas netiek, izņemot putekļu koncentrāciju gaisā pavasarī pēc sniega nokušanas. Tomēr samērā liela koncentrācija ir arī slāpekļa dioksīdam, kurš vasaras rītos sastrēgumu laikā rada pilsētai raksturīgo miglu.

Lielāko stacionāro piesārņotāju daļu veido siltumenerģijas ražotāji – "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2, vairākas "Rīgas siltuma" siltumcentrāles, kā arī vairāki simti dažādas jaudas katlumāju. Otrā lielākajā gaisa piesārņotāju grupā ietilpst rūpniecības uzņēmumi un ražotnes, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajos rajonos un Rīgas brīvostas teritorijā.

Vistīrākais gaiss ir privātmāju rajonos. D. Danilāne stāsta, ka gaisa kvalitāte uzlabojusies arī Mežaparkā, jo vēl nesen daudzo ogļu katlumāju dēļ tas bija viens no problemātiskajiem Rīgas rajoniem, taču tagad lielākā daļa namu pieslēgti gāzes apkurei.

Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums

D. Danilāne skaidroja, ka rīdziniekus lielā mērā glābj pilsētas ģeogrāfiskais novietojums – cauri Rīgai plūstošā Daugava un jūras tuvums. Tāpat Rīga ir samērā līdzena. Piemēram, Amerikas pilsēta Losandželosa ir tipiska ielejas pilsēta, kurā ir vāja gaisa apmaiņa, un tādēļ tā pazīstama ar smogiem, kas ietver gāzveida un cietās daļiņas, kuras kombinācijā ar miglu un aerosoliem izraisa intensīvu atmosfēras piesārņojumu.

Zināmi divi smoga tipi – Londonas un Losandželosas jeb vasaras. Mūsdienās Lielbritānijas galvaspilsētā par gaisa kvalitātes kontroli rūpējas ar pārdomātu transporta kustības organizāciju. Pilsētas centrā drīkst iebraukt tikai sabiedriskais transports un taksometri, aiz pirmā loka ir lielākas autostāvvietas. Vasaras smogi novērojami, kad ir saulaina diena, mazs vēja ātrums un gaisa apmaiņa pilsētā ir apgrūtināta. Vasaras smogs Rīgā novērojams gan tikai pāris dienas gadā, turklāt ne katru gadu.

Jāpārkārto transporta plūsma

D. Danilāne uzskata, ka transporta līdzekļu radīto piesārņojumu var mazināt, samazinot transportlīdzekļu kustības intensitāti pilsētas centrā un izvietojot autostāvvietas ārpus centra robežām. I. Šteinberga norādīja, ka gaisa kvalitāte pakāpeniski uzlabosies arī tad, kad iedzīvotāji iegādāsies jaunākus automašīnu modeļus. Ar 2006. gada 1. janvāri plānots pilnībā pāriet uz sabiedrisko transportu ar kvalitatīvākiem dzinējiem, tādējādi samazinot kaitīgo vielu izplūdes daudzumu atmosfērā, stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta sabiedriskā transporta direktore Rudīte Reveliņa. Nākotnē paredzēts ieviest zemās grīdas tramvaju ar salīdzinoši lielu kustības ātrumu, vienlaikus mazāk piesārņojot gaisu pilsētā.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietnieks Edgars Strods nevarēja pateikt, kas tiek pašlaik darīts, lai novērstu transporta piesārņojumu pilsētā. Viņš skaidroja, ka nākotnē plānots lielas autostāvvietas būvēt nevis centrā, bet pie centra robežām, un nodrošināt tās ar sabiedriskā transporta apkalpi, kā arī izbūvēt autotransporta tuneli zem dzelzceļa, savienojot Ģertrūdes un Daugavpils ielu.

Rīgas domes Pilsētas plānošanas pārvaldes nodaļas vadītājs Juris Millers izteicās, ka pašlaik tiek kārtotas finanšu lietas, lai sāktu projektu, kas novērtēs Rīgas attīstības plāna ietekmi uz vidi. Viens no jautājumiem būs par gaisa kvalitāti. "Plašāk par attīstības plāna ietekmi uz vidi būs iespējams runāt pēc speciālistu sniegtā novērtējuma."

Lai cīnītos pret cietu daļiņu koncentrāciju gaisā, citviet Eiropā ielas kopj ar īpašu tehniku – mašīnām, kas darbojas pēc putekļusūcēja principa vai veic mitro apkopi, stāstīja D. Danilāne. Lai gan solīti, tomēr pagaidām Rīgas domes budžetā nav atvēlēti līdzekļi šādas tehnikas iegādei un nav zināms, kad to plānots iegādāties, tādēļ vienīgais pilsētas glābiņš ir pavasara lietus. I. Šteinberga piebilda, ka pēc spēcīga lietus putekļu koncentrācija gaisā samazinās pat līdz piecām reizēm.

Jāpiebilst, ka Rīgas domes Vides departaments jau iepriekš ir paudis uzskatu, ka pilsētai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību ielu tīrībai, sevišķi pavasarī. "Varbūt jaunie domnieki būs tie, kuri atvēlēs vairāk naudas nevis grezno limuzīnu kopšanai, bet ielu uzkopšanas mašīnu iegādei," komentējot aprīļa sākuma ziņu, ka gaisa kvalitāte Valdemāra ielā kļuvusi bīstama cilvēku veselībai, teikuši departamenta pārstāvji.

Gāzes apkure – nekaitīgāka

Runājot par katlumāju radītā piesārņojuma samazināšanu, speciālisti uzskata, ka jāierobežo siltumapgādes decentralizācija un jāpāriet uz videi nekaitīgāku – gāzes – kurināmo. Tam gan šobrīd traucē fakts, ka katram uzņēmējam ir iespēja izraudzīties kurināmo pēc saviem ieskatiem. Arī Rīgas domes apsaimniekošanā joprojām ir vairākas katlumājas, kurās par kurināmo tiek izmantotas ogles. Rīgas domes Komunālā departamenta komunālās saimniecības pārvaldes tehniskās nodaļas vadītājs Nikolajs Blūmbergs norādīja, ka pašlaik departamenta rīcībā nav finansējuma, kas ļautu rekonstruēt esošās katlumājas un pāriet tajās uz gāzes apkuri. "Tā kā gaidāms gāzes cenu pieaugums, jādomā, cik lietderīgi vispār šobrīd ir pāriet uz gāzes apkuri," viņš teica.

Piesārņots gaiss samazina dzīves ilgumu

Līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi par sliktas kvalitātes gaisa ietekmi uz veselību. Taču citviet veikti pētījumi liecina, ka piesārņota gaisa dēļ var progresēt hroniskas plaušu un elpceļu slimības, gados vecākiem cilvēkiem var saasināties sirds un asinsvadu slimības, stāsta SVA preses sekretāre Laura Bundule. Smagie metāli un noturīgie organiskie piesārņotāji, sevišķi bērnu organismā, var izraisīt nervu sistēmas attīstības un bērna uzvedības traucējumus, piemēram, atmiņas pasliktināšanos, grūtības mācību vielas apguvē, koncentrēšanās spēju pavājināšanos.

Piesārņojumam ilgstoši iedarbojoties, samazinās cilvēka fiziskās darba spējas, arvien biežāki kļūst ārsta apmeklējumi. Ir pierādījumi, ka piesārņojums iespaido arī sirds–asinsvadu sistēmu, radot diezgan ievērojamu iedzīvotāju dzīves ilguma samazināšanos.

Visnelabvēlīgāk cilvēkus ietekmē tieši ļoti maza izmēra putekļi, kas nav saredzami ar aci. Deguna matiņi tos nespēj aizturēt, un putekļi iekļūst dziļāk plaušās. Putekļu sastāvā ir ne tikai smiltis, kā parasts domāt, bet arī dīzeļdegvielas sadegšanas procesā radušies kvēpi, riteņu nodiluma sīkās daļiņas, ziedputekšņi. D. Danilāne pieļauj, ja diendienā garas stundas cilvēks pavada šādā gaisā, tad tiem, kuriem jau ir problēmas ar veselību, tā varētu pasliktināties, bet "vidējam" rīdziniekam problēmām nevajadzētu rasties.

Tomēr L. Bundule piebilda, ka noteikumos pieļaujamais kaitīgo vielu daudzums gaisā nebūt nav nekaitīgs, jo daudzu cilvēku individuālais jutīgums ievērojami atšķiras.

Gaisa piesārņojums tiek mērīts ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā – Liepājā, Ventspilī. I. Šteinberga stāstīja, ka par šīm vietām nav pamata uztraukties, kaut arī pavasaros lielākajās pilsētās vērojama tā pati Rīgas un daudzu citu Eiropas pilsētu problēma – putekļi. Pēc iedzīvotāju sūdzībām sākti mērījumi arī Saldus rajona Nīgrandes pagastā. Tur novērojumu laiks pagaidām ir par īsu, lai spriestu par rezultātiem, piebilda I. Šteinberga.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu