Ne ēdiens, ne zāles, bet uztura bagātinātāji

Taču tikai retais spētu precīzi atbildēt, ja viņam pavaicātu, kas ir uztura bagātinātāji. To izvēles kritēriji palaikam ir nenopietni: esam noticējuši reklāmai vai kaimiņam vai mūs vienkārši iekārdinājusi lielā cenu atlaide veikalā.

Lai uzturētu veselību

Ja neiedziļinās lietas būtībā, uztura bagātinātājus itin viegli var sajaukt ar zālēm, jo tie nopērkami kapsulās, tabletēs, pulveros un citās formās, kas atgādina medikamentu fasējumu. Turklāt viena un tā pati viela, lietota atšķirīgās devās, var kalpot gan par uztura bagātinātāju, gan par medikamentu. Dažs pat joprojām neatšķir uztura bagātinātājus no pārtikas piedevām (krāsvielām, konservantiem, stabilizatoriem u. c.).

Uztura bagātinātāji ir produkti, kuru mērķis ir papildināt konkrēta cilvēka uzturu ar vajadzīgajām sastāvdaļām, ja viņa ēdienkarte objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nav sabalansēta. Visas sastāvdaļas uztura bagātinātājos iekļautas tādā daudzumā, kas ļauj cilvēkam uzturēt veselību, nevis ārstēt slimības. Uztura bagātinātāji satur tās pašas vielas, ko mūsu pārtika, tikai koncentrētā veidā. Tie neaizstāj uzturu, bet vienīgi papildina to.

Ko jūs ēdat?

Lai noskaidrotu, vai uztura bagātinātāji cilvēkam vispār ir vajadzīgi, vispirms jāpārlūko viņa uzturs. Diētas ārsti uzskata, ka visas vajadzīgās vielas organismam mēs varam nodrošināt, ēdot pilnvērtīgu un daudzveidīgu pārtiku. Cilvēki, kuri kopumā ir veseli un necieš no liekās ķermeņa masas, var ievērot uztura proporcijas, ko iesaka Pasaules veselības organizācija: 50% — ogļhidrātu, 30% — dārzeņu un augļu, 15% — olbaltumvielu un tauku, 5% — dažādu našķu (kā saldu, tā sāļu), turklāt diennaktī jāpatērē 2–3 litri šķidruma. Atrast informāciju par produktu sastāvu var gan uz iepakojuma, gan grāmatās un žurnālos publicētās tabulās, turklāt nav jau jārēķina precīzi līdz gramam. Bet ļoti bieži pārdomātas ēdienkartes sastādīšanai trūkst laika, patikas un zināšanu, tāpēc ēdam to, ko var ātrāk pagatavot, kaut arī tāds ēdiens pirms nonākšanas galdā izgājis garu rūpnieciskās pārstrādes ķēdi. Nereti ģimenes ēdienkarte kļūst arvien vienveidīgāka, jo pamazām tiek atmesti produkti, kas kādam no mājiniekiem negaršo. Sāk trūkt noteiktu uzturvielu, un ar laiku tas var novest pat pie slimībām. Piemēram, ja organismā ilgi nepietiek dzelzs, B12 vitamīna un folijskābes, var rasties mazasinība; omega-3 taukskābju, selēna, C, E vitamīna un vairāku citu vielu deficīts veicina aterosklerozi; tāpat visiem ir zināms, ka, trūkstot fluoram, rodas kariess.

Vislabākā izeja būtu uztura korekcija, taču palīdzēt var arī racionāli izvēlēti uztura bagātinātāji. Analizējiet savus ēšanas paradumus, mēģiniet izprast, kā jums organismā trūkst. Parasti gan ar mūsu pašu zināšanām nepietiek, lai par to kompetenti spriestu, tāpēc jāvaicā padoms ārstam. Ja cilvēkam ir dažādas specifiskas veselības problēmas, tad uztura bagātinātājus bez ārsta ziņas nemaz nedrīkst lietot.

Situācijas, kad der bagātināt uzturu:

• Vienveidīga un nepareiza ēšana ikdienā.
• Gaidāma fiziska vai garīga pārslodze. Sportistiem pirms sacensībām, studentiem pirms eksāmenu sesijas u. c.
• Cilvēks nepanes atsevišķas uzturvielas (zivis, zemenes, citrusaugļus u. c.) vai slimo ar gremošanas trakta slimībām, kas apgrūtina ēdiena uzņemšanu.
• Grūtniecība un bērna barošana ar krūti, kad nereti organismam papildus vajadzīga folijskābe un kalcijs. (To nedrīkst sākt lietot bez ārsta ziņas.)
• Veģetārisms — ievērojot veģetāra uztura principus, cilvēkam nereti papildus vajadzīga dzelzs un B12 vitamīns.
• Imūnsistēmas stiprināšanai pēc aizvadītās ziemas, slimošanas u. c.
• Aterosklerozes profilaksei. Tā kā daudzi cilvēki par maz lieto uzturā zivis, viņiem papildus jāuzņem nepiesātinātās omega-3 taukskābes.
• Osteoporozes profilaksei jālieto kalcija preparāti, sevišķi sievietēm, sākoties menopauzes periodam, kā arī pēc ilgstošas regulāras atsevišķu medikamentu, piemēram, kortikosteroīdu lietošanas.

Ko satur uztura bagātinātāji

Tiem var būt viena vai vairākas sastāvdaļas: vitamīni, minerālvielas, augu un dzīvnieku valsts produkti, mikroorganismi. Sastāvam jābūt norādītam marķējumā. Vitamīnu un minerālvielu devas, kas iekļautas uztura bagātinātājā, nedrīkst pārsniegt oficiāli noteiktās maksimālās diennakts devas. Ražotāji arvien biežāk uz iepakojuma norāda produktu sastāvā esošo vielu ieteicamās diennakts devas vai to, cik procentu no ieteicamās devas ir konkrētajā produktā.

Nevajag uz savu roku mainīt instrukcijā norādīto dozēšanu vai kombinēt vienu uztura bagātinātāju ar citiem. Ja to grib aprēķināt precīzi, der uzmeklēt kādu uztura jautājumiem veltītu grāmatu, kur atrodamas tabulas par uzturvielu, minerālvielu un vitamīnu devām, kas ieteicamas atkarībā no vecuma, dzimuma, auguma, ķermeņa masas. Tomēr vislabāk, ja preparāta izvēle iepriekš tiek apspriesta ar ārstu. Kopā ar viņu jūs varat sastādīt uztura bagātinātāju lietošanas plānu ilgākam laikam, ņemot vērā tieši jūsu organisma īpatnības, ieradumus un veselības stāvokli. Ja ne, tad vismaz konsultējieties ar farmaceitu aptiekā.

Vispirms paši sev formulējiet, kādai vajadzībai uztura bagātinātājs jums nepieciešams (piemēram, redzes stiprināšanai, imunitātes uzturēšanai, sirds un asinsvadu slimību profilaksei, gremošanas sistēmas veselībai, kaulu un locītavu stiprināšanai, vielmaiņas uzlabošanai, ādas, matu, nagu veselībai, vispārējai organisma spēcināšanai, premenstruālā sindroma izpausmju profilaksei, augšējo elpceļu veselībai, osteoporozes profilaksei utt.). Ļoti iespējams, ka jums piedāvās vairākus variantus. Lielveikalos labāk pirkt tikai tādus uztura bagātinātājus, kurus jau pazīstat, jo neko vairāk par ražotāja pievienoto informāciju tur nesaņemsiet.

Mūsu valsts teritorijā drīkst pārdot tikai tādus uztura bagātinātājus, kam ir Latvijas Pārtikas centra atzinums, ka šo produktu var lietot par uztura bagātinātāju.

Efekts būs, brīnumu nebūs

Uztura bagātinātāju lietošana prasa pašdisciplīnu. Tikai tad, ja ievērosiet kursa ilgumu, devas un citus ārsta vai ražotāja norādījumus, uzlabosies organisma fizioloģiskās funkcijas, kuras bija traucētas tās vai citas vielas trūkuma dēļ. Protams, ja bagātinātāja izvēle bijusi pareiza. Necentieties panākt ātrāku efektu, pārsniedzot norādītās devas, — tā var rasties nepanesība un dažādas blakusparādības.

Kritiski vērtējiet uztura bagātinātāju reklāmu apgalvojumus, īpaši tad, ja tiek solīts ārstniecisks, nevis veselību uzturošs efekts. Ārsti, saņemot smagi slimus pacientus, kas vispirms ilgi mēģinājuši dakterēties ar uztura bagātinātājiem, jūt pret šiem līdzekļiem pamatīgu skepsi. Atšķirībā no mums, nemediķiem, viņi arī labāk apzinās, cik daudz vēl zinātnei palicis nenoskaidrots par šīm vielām. Uztura bagātinātāji nav domāti nopietnu slimību ārstēšanai, tomēr labi var kalpot profilaksei, ja cilvēkam ir nosliece uz kādu veselības problēmu. Tos pareizi lietojot, iespējams attālināt brīdi, kad vajadzēs ķerties pie stiprākiem līdzekļiem.