Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11341841t1h4a01.jpg)
Kā vēsta statistika, olnīcu cistas patlaban ir viena no visbiežāk sastopamajām ginekoloģiskajām problēmām.
Uzzinot, ka ir olnīcu cista, sieviete parasti ļoti uztraucas — ārprāts, man ir audzējs! Taču mediķi uzsver — vairākumā gadījumu tie ir labdabīgi veidojumi, kas jau pēc dažiem mēnešiem paši pazudīs bez īpašas mediķu iejaukšanās.
Simptomi un diagnosticēšana
Par cistu klātbūtni var liecināt sāpes vēdera lejasdaļā, kā arī menstruālā cikla traucējumi. Ja sievietei ir endometriozā cista, var būt sūdzības arī par neauglību. Taču ļoti bieži sieviete par cistu klātbūtni pat nenojauš. Vienkārši ārsts ikgadējās pārbaudes laikā satausta, ka pacientei ir nedaudz palielināta viena olnīca (parasti olnīcas lielums ir aptuveni 3x4 cm), un ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā atklājas, ka to veicinājusi olnīcas cista.
Ja mediķiem ir aizdomas, ka sievietei varētu būt olnīcu cista, parasti viņai vispirms rekomendē ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Ārsts tās laikā nosaka šā veidojuma lielumu, atrašanās vietu, kā arī spriež par cistas uzbūvi. Tā var būt ļoti dažāda. Vairākumā gadījumu ginekologs jau pirmajās izmeklēšanās var pateikt, vai cista ir funkcionāla jeb pārejoša vai arī tā bez iejaukšanās nepazudīs.
Ārstēšana
Funkcionālo jeb pārejošo cistu gadījumā ārsts parasti iesaka nogaidīt un pēc 6–8 nedēļām atkārtot ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Funkcionālās cistas vairākumā gadījumu pazūd pašas, un minēto veidojumu īslaicīgā klātbūtne sievietes veselību neietekmē. Turklāt — mediķi sievietei reproduktīvā vecumā cistai līdzīgu veidojumu var saskatīt gandrīz katra menstruālā cikla 14. dienā. Patiesībā tas ir folikuls, kurā mājo olšūna. Kad folikuls pārplīst, nobriedusī olšūna nonāk vēdera dobumā, un līdz ar to pazūd arī minētais veidojums.
Atsevišķos gadījumos (ja cista izraisa sāpes, menstruālā cikla traucējumus) ginekologs sāpju novēršanai var rekomendēt pretiekaisuma terapiju. Ja olnīcu cista ik pa laikam parādās, tad pazūd un atkal parādās, reizēm nepieciešams kādu laiku lietot hormonālos kontracepcijas līdzekļus.
Cistu uzbūve lielā mērā atkarīga no sievietes vecuma. Jaunām sievietēm visbiežāk diagnosticē funkcionālās cistas, bet sievietēm premenopauzes un postmenopauzes vecumā minēto veidojumu sastāvs var būt arī sarežģītāks.
Patoloģiskie veidojumi
Par patoloģiskiem veidojumiem mediķi runā tad, ja ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā redzams — cista pati nepazudīs, tai ir specifiska uzbūve, minētais veidojums pacientei arī turpmāk var izraisīt sāpes, rosināt olnīcu sagriešanos u. c. veselības problēmas. Šādos gadījumos ginekologs parasti iesaka no cistas atbrīvoties. Tāpat paciente laikus tiek informēta, ka minētā veidojuma operēšanu labāk uzticēt onkologam. Taču šādi gadījumi ir ļoti reti, tāpēc nekādā gadījumā nevajadzētu ikvienu cistu uztvert kā pirmsvēža saslimšanu.
Sievietēm reproduktīvā vecumā visbiežāk sastopams viens no šiem patoloģiskajiem veidojumiem — vai nu t.s. endometriozes, vai embrionālo šūnu jeb dermotoīdcistas. Endometriozās cistas var izraisīt neauglību. Šie veidojumi bieži izraisa stipras sāpes vēdera lejasdaļā (tās var būt gan pirms, gan pēc menstruācijām, gan arī to laikā). Savukārt par dermotoīdcistu klātbūtni pirms ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas sieviete bieži pat nenojauš. Ārsti tās iesaka izoperēt galvenokārt divu iemeslu dēļ — tās reizēm mēdz strauji augt un atsevišķos gadījumos var pārvērsties ļaundabīgos veidojumos.
Ķirurģiska iejaukšanās
Agrāk, kad Latvijas pacientēm vēl nebija pieejama ultrasonogrāfiskā izmeklēšana, ārsti ieteica operēt gandrīz visus olnīcu veidojumus (baidoties, ka tie var pārvērsties onkoloģiskās problēmās), tagad iejaukšanos olnīcu audos rekomendē tikai tad, ja cista patiešām ir nepārejoša un tās klātbūtne negatīvi ietekmē sievietes reproduktīvo veselību un pašsajūtu.
Diagnosticējot sarežģītas uzbūves vairākkameru nepārejošo cistu, ārsts parasti rekomendē plānveida laparoskopijas operāciju.
Iemesls akūtai operācijai ir tikai cistas sagriešanās (paciente to parasti izjūt kā asas sāpes vēdera lejasdaļā) vai plīšana. Pēdējais vairāk novērots jaunām sievietēm, kuras bieži pat nezina, ka viņām ir olnīcu cista. Vairumā gadījumu cista ieplīst vētraina seksa laikā aptuveni 14. menstruālā cikla dienā. Sievietei sākas asiņošana vēdera dobumā (sieviete to izjūt kā stipras sāpes vēdera lejasdaļā, var arī noģībt), un līdz ar to nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās — olnīcas sašūšana. Taču arī cistu plīšana nav tik bieža parādība, lai visām sievietēm, kurām diagnosticētas cistas, būtu iemesls uztraukumam.
Pēc laparoskopijas
Tā kā tā ir viena no saudzīgākajām operācijām, paciente parasti jau pēc pāris nedēļām var atgriezties darbā un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Ārsta turpmākās rekomendācijas atkarīgas no izņemtās cistas uzbūves. Ja pacientei operēta endometriozā cista, reizēm kādu laiku nepieciešama hormonterapija. Gatavoties grūtniecībai vairumā gadījumu iesaka aptuveni pēc trim mēnešiem. Taču citreiz tas var notikt arī jau nākamā menstruālā cikla laikā.