Dzīvnieku izmantošana cirkos

Precīzs cirku skaits Eiropā nav zināms, bet tiek uzskatīts, ka Eiropā darbojas 500 līdz 1000 cirku. Tiek uzskatīts, ka cirkos pastāv ierobežota, bet pastāvīga savvaļā notvertu aizsargātu dzīvnieku – pērtiķu, lāču, ziloņu un citu sugu dzīvnieku - tirdzniecība, kas bieži vien nenonāk savvaļas dzīvnieku tirdzniecības apkarošanas institūciju redzeslokā.

Dažas amatpersonas patiešām ignorē savvaļas tirdzniecības likumu pārkāpumus cirkos, jo viņiem nav vietu, kur novietot konfiscētos dzīvniekus. Cirks nozīmē virkni potenciālu dzīvnieku labturības problēmu. Dzīvnieku trenēšanas metodes ne vienmēr ir humānas, un turklāt dzīvnieki tiek spiesti veikt darbības, kas neietilpst to normālā uzvedībā. Pati uzstāšanās cirkā pakļauj dzīvniekus potenciāli stresu izraisošiem faktoriem, kā skaļš troksnis un skatītāju klātbūtne. Izrāžu sezonā dzīvniekiem ir pastāvīgi jāceļo, dzīvojot iesprostotiem pārvietojamos vagonos. Šādos apstākļos lielajiem dzīvniekiem nav iespējams nodrošināt tādu vidi, kāda viņiem piemērota. Vēl joprojām ziloņi uzstāšanās starplaikos bieži vien tiek turēti pieķēdēti teltīs. Bieži vien novērots, ka cirku dzīvnieki monotoni šūpojas, kas liecina par viņu satraukumu. Pērtiķi, kas parasti dabā dzīvo sabiedriskās grupās, bieži vien tiek turēti atsevišķi pa vienam. Arī cirka dzīvnieku ziemas mājokļi bieži vien mēdz būt nepiemēroti, un dzīvnieki divus trīs mēnešus ir ieslodzīti telpās bez iespējas izkļūt ārpusē. Valstīs, kur cirka dzīvnieku veselība un labturība tiek pārbaudīta un tiem nepieciešamas īpašas licences, atbildīgās amatpersonas bieži vien nav izglītotas par daudzo dažādo sugu dzīvnieku labklājības vajadzībām. RSPCA un „TRAFFIC Europe” apkopotā informācija liecina, ka cirkos tiek plaši izmantoti dzīvnieki, kas jākontrolē saskaņā ar Apdraudēto sugu starptautiskās tirdzniecības konvenciju (CITES). Šo dzīvnieku vidū ir lauvas, tīģeri un leopardi, pērtiķi, lāči, papagaiļi, ziloņi un pat krokodili. Cirkiem nepieciešami jauni dzīvnieki, ar kuriem aizstāt augošus vai vecus dzīvniekus, līdz ar to pastāv pastāvīgs dažu sugu dzīvnieku apgrozījums. Kontrolēt dzīvnieku labturību vai apdraudēto sugu dzīvnieku esamību vai tirdzniecību cirku īpašumā ir sarežģīti, jo cirki ne tikai daudz pārvietojas, bet arī maina savus nosaukumus un lieto dažādus paņēmienus, lai no tā izvairītos. Cirka dzīvnieku, īpaši lielo sugu, pienācīga uzturēšana ir dārga. Dažās valstīs sabiedrība ir informēta par labturības problēmām un boikotē cirka izrādes, kur tiek izmantoti dzīvnieki, bet šī attieksme nav visaptveroša. Cirku īpašnieki apgalvo, ka dzīvnieku izmantošana izrādēs var būt izglītojoša un pat ka tā veicina apdraudēto sugu saglabāšanu. Tomēr ir grūti saskatīt izglītojošu vērtību triku demonstrēšanā, izmantojot dzīvnieka dabiskās spējas, kas krietni atšķiras no tā dabiskās uzvedības. Dzīvnieku izmantošana cirkos drīzāk ir kaitīga apdraudēto sugu saglabāšanai. Likumdošana Eiropas Savienībā Eiropas Savienībā (ES) nav vienota likuma, kas attiektos tieši uz dzīvnieku labturību cirkos. Tomēr cirkiem jāpakļaujas 1996.gada 9.decembrī pieņemtajai Padomes regulai 338/97/EC par savvaļas faunas un floras sugu aizsardzību, kas regulē to tirdzniecību. Tiem arī jāievēro Padomes direktīva 91/628/EEC par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā. Dzīvnieku veselības stāvokli transportēšanas laikā regulē 1992.gada 13.jūlijā pieņemtā Padomes direktīva 92/65/EEC, kurā izklāstītas prasības dzīvnieku veselībai dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecības un importam ES gadījumā, kas nav aprakstīti noteiktajos ES likumos, kas minēti direktīvas 90/425/EEC pielikumā A(I). Šīs direktīvas 19.punkts nosaka specifiskas veselības prasības un nepieciešamo pavaddokumentus cirku dzīvniekiem atbilstoši to sugām, ja viņi tiek importēti ES. 23.punkts pieļauj izņēmumus dažām prasībām attiecībā uz nagaiņu, gremotāju un cūku sugām, neatkarīgi no tā, vai tā ir cirka vai tirgus dzīvnieku pārvietošana. 1992.gadā pieņemta rezolūcija pie Apdraudēto sugu dzīvnieku starptautiskās tirdzniecības konvencijas (CITES) iesaka izmantot mikroshēmas, lai identificētu CITES dzīvniekus, kas tiek izmantoti ceļojošās izstādēs un cirkos. Vēl viena 2002.gadā pieņemta rezolūcija aicina ieviest vienotu standartu sertifikātiem, kas tiek izdoti ceļojošām dzīvnieku izstādēm, lai apzīmētu nebrīvē piedzimušus dzīvniekus un tos dzīvniekus, kas iegūti pirms CITES stāšanās spēkā. Šo rezolūciju mērķis ir novērst pirms konvencijas izsniegto un nebrīvē piedzimušu dzīvnieku sertifikātu ļaunprātīgu izmantošanu. Eiropas Komisija (EK) pašlaik gatavo likuma projektu, par šo rezolūciju ieteikumu apvienošanu, lai aizstātu pašreizējos detalizētos noteikumus par Regulas 338/97/EC ieviešanu. Nacionālie likumi Šaubas par dzīvu dzīvnieku, īpaši savvaļas dzīvnieku izmantošanu sabiedrības izklaidei aizvien pieaug, un tas atspoguļojas vairāku Ziemeļeiropas valstu nacionālajos likumos. Somijā kopš 1996.gada ir aizliegts cirkos izmantot pērtiķus, ziloņus, plēsīgos gaļēdājus dzīvniekus, roņus, degunradžus, nīlzirgus, gremotājus, nagaiņus, somaiņus, plēsīgos putnus, strausus un krokodilus. Visiem cirkiem ir nepieciešama atļauja no Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas, kam ir tiesības izvirzīt dzīvnieku drošības un labturības prasības ceļojošiem ārvalstu cirkiem. Dānijas nacionālie likumi aizliedz izmantot nepieradinātu dzīvnieku sugas cirkos, tomēr atļauj izmantot Āzijas ziloņus, kamieļus un lamas, pamatojoties, ka šie dzīvnieki mēdz būt pieradināti viņu izcelsmes valstīs. Pieļauti arī izņēmumi citām sugām, kā pitoniem, jūras lauvām un krokodiliem. Zviedrijā aizliegts pērtiķus, plēsoņas (izņemot mājas suņus un kaķus), airkājus (izņemot jūras lauvas), degunradžus, nīlzirgus, briežus (izņemot ziemeļbriežus) žirafes, ķengurus, plēsīgos putnus, strausus un krokodilus pārvietot no vienas vietas uz otru un izrādīt publiskās izrādēs vai citādi cirkos, varietē šovos vai līdzīgos izklaides pasākumos. Lielbritānijā vietējās amatpersonas var izsniegt atļauju izrādei sabiedriskā vietā, tomēr amatpersonas parasti uzstāj, lai cirks ietilptu Cirku īpašnieku asociācijā, kas ir izstrādājusi darbības noteikumu kodeksu. Vācijā federālais likums pieprasa, lai cirks pirms atļaujas saņemšanas apliecina, ka tas var nodrošināt dzīvniekiem ziemas mītni. 1990.gadā apstiprinātajā Vācijas dzīvnieku labturības likumā ir iekļauti norādījumi par dzīvnieku turēšanu, apmācīšanu un izmantošanu cirkos un citās institūcijās. Beļģijā nav nacionāla likuma, kas aizliedz turēt savvaļas dzīvniekus cirkos, bet vietējās amatpersonas var neatļaut cirkam, kas izmanto savvaļas dzīvniekus, uzstāties viņu teritorijā. 2003.gadā gandrīz 80 vietējās municipalitātes ir aizliegušas savā teritorijā uzstāties cirkiem, kas izmanto savvaļas dzīvniekus. Tāda pati kārtība ir spēkā Itālijā. Austrijā savvaļas dzīvnieku turēšana cirkos ir aizliegta kopš 2005.gada 1.janvāra. Likumdošana nākotnē 1. Nepieciešams aktīvi pieprasīt visiem cirkiem ES likumdošanas par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā un CITES ievērošanu. 2. Amatpersonām, kas uzrauga CITES ievērošanu, rūpīgi jānovēro cirku pārvietošanās. 3. Jāaizliedz visu savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkos. Visā ES nepieciešams ieviest aizliegumu cirkos izmantot savvaļas dzīvniekus, arī nebrīvē dzimušos. ES dalībvalstīm vajadzētu ieviest likumdošanu, kas aizliedz visu savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkos bez jebkādiem izņēmumiem. Dzīvnieku draugu fonds pilnībā iebilst pret dzīvnieku izmantošanu cirkos, ceļojošos zvērudārzos un izrādēs. Organizācija, ņemot vērā zināmo, uzskata, ka šīs iestādes izraisa dzīvniekiem stresu un ciešanas un tām nav nekādas vērtības skatītājiem. Aizvien pieaug starptautiskās sabiedrības bažas par dzīvnieku labklājību, kā arī zināšanas par dzīvnieku ciestajām sāpēm, stresu un satraukumu. Fakts, ka cirka dzīvnieku trenēšanas un transportēšanas metodes (kaut arī likumīgas) izraisa sāpes vai stresu un bieži vien ilgstošu kaitējumu, ir nenoliedzams. Veciem cirku dzīvniekiem bieži vien tiek novērotas nopietnas novirzes no dabiskās uzvedības, kas apliecina, ka viņi ilgi cietuši no stresa vai satraukuma. Cirki, kas savās izrādēs iekļauj dzīvnieku uzstāšanos, ir agrāko laiku paliekas. Agrāko laiku, kad bija atļautas lāču izrādes un gaiļu cīņas, kad līdzjūtība pret kādu dzīvnieku tika uztverta ar aizdomām. Cirki ne tikai dzīvniekiem uzspiež nedabisku dzīvi, tie degradē un pazemo dzīvniekus. Cirki ir pilnīgi novecojusi parādība laikā, kad vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga savvaļas dzīvnieku aizsardzība un pasargāšana no izmiršanas. Kā gan mēs varam atzīt šo nepieciešamību, ja vēl joprojām cirkiem ir atļauts dzīvniekus ieslodzīt nelielās telpās, pastāvīgi tos pārvadāt un pilnībā nošķirt no dabiskās dzīves „izklaides” vārdā? Cilvēka attieksme pret dabu izveidojas bērnībā, tātad šajā gadījumā sabiedrībai ir izvēles iespēja nākotnes paaudžu labā. Vai mēs dzīvniekus redzam kā dīvaiņus mūsu izklaidei, vai arī mēs pieņemsim, ka savvaļas daba ir daļa no sarežģītas sistēmas, kurai piederam arī mēs? Cirki to nevar iemācīt, patiesībā tie ir pilnīgi pretēji šai koncepcijai.

Uz augšu