Pirms vairākiem gadiem uzsāktais naftas termināļu būvniecības drudzis šobrīd ir nedaudz pierimis, taču vairākās Rīgas vietās – Sarkandaugavā, Kundziņsalā, Vecmīlgrāvī, Mangaļos u.c. – pilsētnieki joprojām spiesti elpot smārdu, kas gaisā nokļūst naftas produktu pārkraušanas laikā. Joprojām nav arī novērtēta brīvostas darbības ietekme uz vidi, un pašlaik šis process ir iestrēdzis, jo amatpersonas gaida vēlēšanu rezultātus.
Viens no lielākajiem naftas produktu pārkrāvējiem, kura pārkraušanas apjoms pārsniedz divus miljonus tonnu gadā, joprojām ir "B.L.B. Baltijas termināls" (BLB), kas atrodas Ķīšezera tuvumā starp Mangaļu un Ziemeļblāzmas staciju. Atkarībā no vēja virziena, gaisa spiediena un citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kā arī kravu sortimenta, degvielas smārdu regulāri jūt apkārtējo rajonu iedzīvotāji. Terminālim tuvākās dzīvojamās mājas atrodas Ezera ielā aptuveni 170 metru attālumā, aptuveni 600 metru no tā paredzēta jaunu māju celtniecība. 100 metru attālumā atrodas golfa laukums "Ozo Golf", bet nedaudz tālāk par puskilometru sākas Mežaparka teritorija. Taču nelabvēlīgos laika apstākļos smaka var izplatīties pat tālāk par kilometru no epicentra.
Normatīvi nav pārkāpti
Rīgas domes Vides departamenta gaisa aizsardzības nodaļas vadītāja Dace Danilāne atzīst, ka tuvējo rajonu iedzīvotājiem nākas samierināties ar nepatīkamo smaku. Pašlaik gaisu pie Rīgas termināļiem nepārtraukti kontrolē divas monitoringa stacijas: pretī BLB pie degvielas uzpildes stacijas "Viada" Viestura prospektā un Tvaika ielā blakus rūpnīcai "Aldaris". Taču benzola un citu kaitīgo vielu koncentrācija gaisā vēl nekad nav pārsniegusi normu, tāpēc nekādas sankcijas pret termināļu īpašniekiem nav piemērojamas. Var sacīt, ka vides situācija pat ir uzlabojusies, jo, piemēram, SIA "Man–Tess" terminālī Sarkandaugavā jau vairāk nekā divus gadus nepārkrauj benzīnu, bet galvenokārt aviācijas degvielu un dīzeļdegvielu. Atbilstoši valdības noteikumiem, pārkraujot benzīnu, uzņēmumiem ir obligāti jānodrošina tvaiku savākšana, un šādas iekārtas dārgi izmaksā. Tāpēc stividoriem dažkārt ir izdevīgāk mainīt sortimentu nekā investēt tehnikā.
Jāpiebilst, ka arī pati mērīšanas metodika īpaši neatspoguļo reālo situāciju. Normatīvi nosaka, kādai jābūt benzola koncentrācijai gada laikā, taču gaisa paraugi tiek ievākti apmēram 20 minūtēs. Turklāt nav iespējams noteikt, kurā brīdī kaitīgo vielu daudzums ir pats lielākais. Iedzīvotājiem tik nepatīkamo smaku rada pavisam citas vielas – sēra savienojumi, kuri atrodami mazuta sastāvā. Atkarībā no šā produkta izcelsmes vietas, kas parasti ir Krievijā, katrai "partijai" var būt citāds aromāts. Pašlaik Latvijā ir spēkā arī normatīvi, kuri nosaka, cik liela smaka pieļaujama, taču arī tiem gaisa paraugi atbilst. Pietiek ar ļoti niecīgu vielas piejaukumu gaisam, lai cilvēka deguns to sajustu, tāpēc brīžiem aromātu aparatūrai pat grūti fiksēt.
Sastrēgums numur divi
D. Danilāne atzīst, ka savulaik, dodot atļauju degvielas pārkraušanas uzņēmumiem izvērsties brīvostā, "pilsētas tēvi" nav pietiekami apdomājuši šīs darbības sekas. Pareizi plānojot, būtu jau sākumā jāpadomā, lai termināļi un rezervuāri atrastos tālāk no dzīvojamajiem rajoniem. Tāpat bija jāpadomā arī par transporta problēmu, jo nepārtrauktā cisternu stumdīšana pa dzelzceļu noslogo Sarkandaugavas un Ezera ielas dzelzceļa pārbrauktuves. Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts birojs aprēķinājis, ka Ezera ielas pārbrauktuve darbadienas laikā autotransporta satiksmei tiek slēgta gandrīz 30 minūtes stundā. Tilta ielas dzelzceļa pārbrauktuve Sarkandaugavā autotransporta kustībai dienā tiek slēgta apmēram ik pēc 9 minūtēm, aptuveni 15–16 minūtes stundā. Līdz ar to ir būtiski traucēta autotransporta kustība, tajā skaitā operatīvā transporta kustība, kā arī traucēta iedzīvotāju piekļūšana sabiedriskajam transportam. Par paaugstinātas bīstamības objektu savukārt kļuvusi Mangaļu stacija, kurā regulāri atrodas 50–60 cisternu ar degvielu.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks atzīst, ka rezultātā pie Sarkandaugavas pārbrauktuves ik dienas veidojas Rīgas "sastrēgums numur divi", ja par pirmo uzskatītu sastrēgumu uz Vanšu tilta. Savulaik pašvaldība, atļaujot paplašināt darbību citam terminālim "Naftimpekss" Rīnūžos, kā obligātu prasību izvirzīja viadukta uzcelšanu pāri dzelzceļam par brīvostas līdzekļiem. Šis solījums joprojām nav izpildīts, taču A. Ameriks saka, ka projektēšana esot uzsākta. Paredzēts, ka pārbrauktuve tiks saglabāta, bet viadukts atradīsies nedaudz tālāk uz Mangaļu pusi un savienos Viestura prospektu ar Tvaika ielu. Esošās pārbrauktuves vietā to tehniski neesot iespējams uzbūvēt.
Cer paplašināties
Tikmēr BLB joprojām nav atmetis cerības paplašināties, kaut arī IVN ir devis negatīvu atzinumu par šo projektu. Uzņēmums nupat ir uzsācis jaunas mazuta dzelzceļa noliešanas estakādes būvniecību, kas varētu izmaksāt 825 tūkstošus latu. Tā tālākajos plānos ietilpst vecās mazuta noliešanas estakādes rekonstrukcija, kā arī rezervuāru parka modernizēšanas projekts, kas paredz trīs jaunu dīzeļdegvielas rezervuāru izveidi. To tilpums būs 12 000 kubikmetru. IVN valsts biroja direktora vietnieks Arnolds Lukšēvics atzīst, ka estakādes celtniecību uzņēmums drīkstēja veikt bez IVN procedūras. Taču jaunu rezervuāru būvniecības projekts obligāti būs jāsaskaņo ar vides sargiem, tam būs nepieciešama arī sabiedriskā apspriešana u.c. formalitātes. Līdz ar to uzņēmumam ieceri īstenot būs diezgan sarežģīti.
Augsnē – smagie metāli
Jāpiebilst, ka BLB atrodas bijušās superfosfāta rūpnīcas teritorijā, kur gadu desmitiem krājušies ražošanas, celtniecības un citi atkritumi. Padomju gados tur bija arī stikla izgāztuve, un tagad daļā teritorijas izveidojies līdz 1,2 metriem biezs spuldžu lausku slānis. Grunts samērā stipri piesārņota arī ar smagajiem metāliem – tajā ir liela vara, svina, cinka, kadmija un citu elementu koncentrācija. Smagie metāli kopā ar gruntsūdeņu plūsmu pārvietojas Mīlgrāvja kanāla virzienā, nokļūstot Ķīšezerā. Piesārņojuma dēļ ir apdraudēta arī ezera zivju populācija. Zemledus makšķernieki stāsta, ka pēc naftas produktiem smako arī ezera ūdens – ja vējš ir no jūras puses, tad tūlīt pēc āliņģa izurbšanas sajūtams naftas smārds. 2003. gadā uzņēmuma dēļ notika viena no pēdējo gadu lielākajām ekoloģiskajām avārijām – naftas produkti nonāca augsnē un lietus kolektorā, pa kuru piesārņojums plūda dažus simtus metru, līdz nokļuva tieši Ķīšezerā. Rezultātā tur izveidojās naftas plankums aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā, un sanācijas darbi ilga mēnešiem. Savukārt uzņēmums "tika cauri" ar 3096 latu lielu soda naudu, un sākumā tā vadība pat noliedza savu vainu. Jāpiebilst, ka naftas pārkrāvējiem ir raksturīgi vainu vides piesārņošanā novelt uz citiem – līdz šim nav bijis gadījuma, kad kāds uzņēmums atzītos, ka smakas epicentrs atrodas tā teritorijā. Tā kā daudzi ostas uzņēmumi atrodas samērā tuvu cits citam, vienmēr var atrast kādu, uz kuru novelt vainu.
Kaitējuma novērtējuma joprojām nav
Pagaidām Rīgas dome ir apturējusi vairākus termināļu celtniecības projektus Kundziņsalā. Apturēta ir pat "Man–Tess" paplašināšanās, kas tika uzskatīta par videi visdraudzīgāko projektu. Uzņēmums jau paguva izbūvēt naftas vadu no Sarkandaugavas uz piestātnēm Kundziņsalā, taču jaunu rezervuāru celtniecību tam aizliedza. Joprojām nav izstrādāts arī kopīgais ietekmes uz vidi novērtējums visiem termināļiem un brīvostas darbībai. Līdz ar to nav iespējams pateikt, cik liela ir Rīgas līča naftas produktu pārkraušanas kapacitāte un vai apjomus drīkst palielināt vai ne.
Tomēr šāds novērtējums būs obligāts, izstrādājot Rīgas brīvostas attīstības programmu. Ostas pārstāvis Haralds Apogs gan nevar RB pateikt, kad šo novērtējumu izdarīs, bet A. Ameriks, kurš ir arī brīvostas valdes loceklis, saka, ka IVN osta jau esot pasūtījusi. Deputāts uzskata, ka ostas attīstības programma Rīgas domē būtu skatāma pēc tam, kad pirmajā lasījumā būs pieņemts pilsētas attīstības plāns 2006.–2018. gadam. Viņaprāt, abi dokumenti jāsagatavo kopā, lai tajos nebūtu pretrunu. Turklāt arī pilsētas attīstības plānam atbilstoši likumdošanai obligāti būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.
Jāatgādina, ka agrāk brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs apstrīdēja nepieciešamību veikt ostas IVN, taču tagad ir piekāpies un gatavs šo procedūru ievērot. Vides ministrs Raimonds Vējonis RB teic, ka agrāk vai vēlāk tas ostai būs jāizdara. Tomēr iespēju ostas vadību paskubināt, lai novērtējums taptu ātrāk, ministrijai nav. R. Vējonis uzskata, ka tagad process apstājies un amatpersonas gaida pašvaldību vēlēšanu rezultātus, lai būtu skaidrs, kurš ostā turpinās saimniekot. Tomēr ministrs atzīst, ka ostai būtu pēdējais laiks pārcelt savu darbību tālāk no Rīgas centra un dzīvojamajiem rajoniem. Arī Rīgas domes Vides departamenta pienākumu pildītāja Nadežda Vanaga uzskata, ka pilsētai nepieciešams izvērtēt, cik lielu kaitējumu tā nodara videi, kāda rūpnieciskā darbība ir obligāti vajadzīga un bez kuras var iztikt. Tāpat domā arī Vides aizsardzības kluba (VAK) pārstāve Elita Kalniņa. Viņa atzīst, ka pēc vairāku projektu apturēšanas ekoloģiskā situācija ir uzlabojusies. Katrā ziņā Kundziņsalas iedzīvotāji pēdējā laikā par naftas smārdu sūdzas ievērojami retāk, atzina VAK aktīviste.