Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11346974t1h2302.jpg)
Pastāv pētījumi, kas apgalvo, ka aptaukošanos izraisa vīruss.
Tu brauc autobusā, bet blakussēdētājs nošķaudās. Tā tu tiec pie vīrusa, kas ne tikai izraisa saaukstēšanos, bet arī liek pāris mēnešos palielināt jostasvietas apmēru par vairākiem centimetriem. Ja šī strīdīgā teorija, ko izstrādājis Veinas štata universitātes zinātnieks Dr. Nikhil Dhurandhar, apstiprināsies, straujais aptaukošanās pieaugums ASV varētu būt radies vīrusa dēļ.
Varbūt vīruss no ASV tagad ieklīdis arī citās valstīs un tāpēc aptaukošanās izplatās.
Vēl pirms pāris gadiem ideja par šādu aptaukošanās vīrusu tiktu izsmieta, bet tagad atklāti mikrobi, kas izraisa kuņģa čūlu un artrītu, un arī šo teoriju nevar uzreiz ar vieglu roku atmest.
Aptaukojušos cilvēku skaits dramatiski pieaug. Kā apgalvo Lielbritānijas veselības departaments, no aptaukošanās cieš 25% šīs valsts iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka lieka masa ir vismaz 12–18 kg un šādu cilvēku skaits pēdējos 20 gados trīskāršojies. ASV, kur vīruss, iespējams, plosījies vispirms, no aptaukošanās cieš ceturtdaļa iedzīvotāju. Aptaukošanās samazina dzīves ilgumu apmēram par deviņiem gadiem.
Lielākā daļa ekspertu domā, ka cilvēki pieņemas svarā, ja uzņem vairāk kaloriju nekā patērē. Aptaukošanās pieaugumu pēdējā laikā saista ar plašo pusfabrikātu lietošanu un fizisko nodarbību trūkumu. Mēs neēdam vairāk kā pirms 20 gadiem, bet esam mazaktīvāki, jo lietojam dažādus aparātus, braucam ar automobiļiem un spaidām tālvadības pultis.
Savukārt Dr. Nikhil Dhurandhar nedomā, ka pēdējā laika aptaukošanās pieaugumu izraisījušas pārmaiņas dzīvesveidā. Viņš domā, ka aptaukošanos var saķert tāpat kā iesnas, un apgalvo, ka ASV aptaukošanās sākusies austrumkrastā un, infekcijai izplatoties, virzījusies uz rietumkrastu. Viņš neapgalvo, ka visus aptaukošanos gadījumus izraisa vīruss, bet tam esot nozīme.
Teorija
Dr. Nikhil Dhurandhar 80. gados strādāja par ārstu Indijā un atklāja, ka vistas, kas mirušas no adenovīrusa (vīruss, kas izraisa saaukstēšanos), ko sauc par SMAM-1, bija treknas, nevis izkāmējušas, kā varētu gaidīt. Tad viņš ar šo vīrusu inficēja citas vistas — pēc trim nedēļām tās bija manāmi uzbarojušās.
Dr. Nikhil Dhurandhar nolēma turpināt pētījumus ASV, bet varas iestādes nevēlējās importēt vīrusu, kas nonāvējis lielu daļu Indijas vistu populācijas. Tādēļ viņš izvēlējās cilvēku adenovīrusu Ad-36, kas ASV bija jau izplatīts un līdzīgs Indijā izmantotajam vīrusam. Doktors un viņa kolēģi no Viskonsinas universitātes injicēja vīrusu vistām, pēc tam rēzus pērtiķiem un citiem sugas mērkaķīšiem. Pēc sešiem mēnešiem visi dzīvnieki bija manāmi pieņēmušies apmērā. Piemēram, mērkaķīši bija trīskāršojusi ķermeņa masu un dubultojuši tauku daudzumu. Ja ar šo vīrusu inficētu cilvēkus un ja rastos tādas pašas sekas, cilvēks, kas sver 60 kilogramus, kļūtu 180 kilogramus smags.
Dr. Nikhil Dhurandhar vēlējās noskaidrot, vai vīrusa ietekme uz cilvēku būs tikpat spēcīga. Ētisku apsvērumu dēļ viņš nevarēja inficēt cilvēkus ar aktīvu vīrusu. Viņš veica skrīningu 500 amerikāņiem, gan resniem, gan tieviem, meklējot vīrusu, un atklāja, ka 30% aptaukojušos cilvēku bija antivielas, kas liecina, ka viņi kādreiz bijuši inficēti. Savukārt tievajiem antivielas bija tikai 5% gadījumu.