Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Klijas ir lielisks produkts, kas mehāniski iztīra gremošanas traktu, vienlaikus apgādājot organismu ar daudzām augstvērtīgām vielām. Tomēr nevajadzētu pārcensties, jo kliju lietošanai uzturā ir arī savi mīnusi.
Kas ir klijas, un ko tās satur?
Klijas ir graudu malšanas atlikuma produkts — sasmalcināti labības graudu apvalki un graudu dīgļi ar nelielu miltu piemaisījumu. Graudu apvalki galvenokārt sastāv no šķiedrvielām (celuloze, hemiceluloze un lignīns), minerālvielām (kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs u. c.), B grupas vitamīniem, karotinoīdiem un olbaltumvielām. Graudu dīgļi satur taukus, ko veido augstvērtīgas taukskābes (linolskābe un linolēnskābe, un mononepiesātinātās oleīnskābes) kopā ar taukos šķīstošo E vitamīnu. Visvairāk tauku ir auzu klijās — ap 4%. Maļot graudus, apvalki un dīgļi ar augstvērtīgajām uzturvielām mehāniski tiek atdalīti, un viss labums paliek klijās, tāpēc apgalvojumā, ka milti ir miris produkts, ir arī daļa taisnības. Pie mums vispopulārākās ir kviešu klijas, bet mēdz būt arī rīsu, rudzu, auzu, linsēklu, zirņu u. c. klijas. Uzturvērtības ziņā klijām kā produktam ir diezgan maza nozīme, jo tagad daudzu produktu ražošanā izmanto gan klijas, gan veselus graudus ar visiem apvalkiem, piemēram, pilngraudu maizē, jogurtos u. c.
Ārstnieciskais efekts
Var jau būt, ka mūsu senči pārtikuši tikai no graudiem, taču gadu tūkstošu gaitā cilvēka ķermenis un viņa gremošanas sistēma pielāgojusies jauniem apstākļiem. Mūsu gremošanas sistēma neproducē fermentus, kas varētu sašķelt klijās esošo olbaltumu un šķiedrvielas, tomēr ārstnieciski svarīgākā kliju sastāvdaļa ir tieši šķiedrvielas. Klijās ir daudz vairāk šķiedrvielu nekā dārzeņos, tāpēc uztura zinātnieki un mediķi iesaka ikdienas uzturā lietot gan kliju maizi, gan apzināti izvēlēties produktus, kas satur kliju piedevas. Klijas satur lielu daudzumu gan šķīstošo, gan nešķīstošo šķiedrvielu, kam ir liela pozitīva ietekme uz cilvēka organismu.
Regulāras kliju lietošanas labumi
+ Pilnībā nodrošina organismu ar nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu devu. + Veicina zarnu peristaltiku — šķiedrvielas piesaista ūdeni, palielina fekāliju masu, tādējādi paātrina atkritumvielu izvadīšanu no zarnām. Visefektīvākās ir rupjās klijas, kuru daļiņu lielums pārsniedz 1 mm. Smalka maluma un vārītu kliju efekts ir daudz mazāks. + Labi ietekmē organisma vielmaiņu, stabilizē žultsskābju balansu, kavē žultsakmeņu veidošanos.+ Labvēlīgi ietekmē resnās zarnas mikrofloru. Ja resnajā zarnā nenonāk organismam nepieciešamais šķiedrvielu daudzums, tiek kavētas resnās zarnas gļotādas funkcijas, tas var izraisīt čūlaino kolītu un dažādus audzējus. + Mazina kaitīgo vielu produkciju resnajā zarnā. Šķiedrvielas tieši ietekmē resnās zarnas baktēriju aktivitāti, tādējādi mazina kaitīgo un kancerogēno vielu rašanos taisnajā zarnā. Veicinot vēdera izeju, tiek mazināta šo vielu uzsūkšanās resnajā zarnā. + Stabilizē holesterīna līmeni asinīs — šajā ziņā liela ietekme ir šķiedrvielai lignīnam. + Palēnina uzturvielu uzsūkšanos. Klijās esošās šķiedrvielas kavē olbaltumvielu sadalīšanos zarnās, samazina tauku uzsūkšanos organismā un paātrina to izdalīšanos ar fekālijām. + Mazina dažādu toksisko vielu uzsūkšanos organismā un to kaitējošo iedarbību. + Samazina ļoti daudzu gremošanas sistēmas slimību (kairināta resnā zarna, hemoroīdi, čūlainais kolīts, resnās zarnas polipi un audzēji, barības vada trūce, žultsakmeņi u. c.) risku, atvieglo daudzu gremošanas traucējumu radītās neērtības (aizcietējumi, caureja, vēdergraizes utt.). + Palīdz cīnīties pret asinsvadu un vielmaiņas slimībām — aptaukošanos, augstu asinsspiedienu, cukurslimību, vēnu paplašināšanos, trombozi u. c. + Aizkavē novecošanos. Klijas satur fitīnu, kas kavē dzelzs un cinka uzsūkšanos. Ja uzturā lieto daudz produktu, kas satur dzelzi, piemēram, liellopu gaļu, fitīns piesaista daļu dzelzs, tā kavējot oksidatīvā stresa veidošanos. Oksidatīvais stress palielina to brīvo radikāļu daudzumu, kas, bojājot šūnu membrānas, veicina aterosklerozes procesu. Šā iemesla dēļ fitīnu dažkārt mēdz pieskaitīt pie dabīgajiem antioksidantiem.
Kliju lietošanas mīnusi
– Kliju lietošana uzturā var radīt vēdera uzpūšanos. Ja tas kļūst apgrūtinoši, kliju daudzums jāsamazina.– Klijas nedrīkst ēst sausas. Tās vienmēr jālieto kopā ar lielu šķidruma daudzumu, lai neradītu zarnu nosprostošanos, kas var beigties ar pamatīgu aizcietējuma korķi. 100 g kliju organismā saista apmēram puslitru ūdens, tāpēc uz vienu ēdamkaroti kliju vajadzētu izdzert vienu glāzi ūdens, tējas, piena, kefīra utt. – Graudi savā augšanas, novākšanas, uzglabāšanas un pārstrādes procesā tiek pakļauti daudzu kaitīgo vielu ietekmei, kas uzkrājas klijās.
Klijās uzkrājas ķīmiskas vielas un smagie metāli
Vairāki kontroltesti Eiropas Savienības zemēs apstiprina, ka klijas var saturēt dažādu ķimikāliju, smago metālu atliekas, jo visas kaitīgās vielas uzkrājas tieši graudu apvalkos. Intensīvajā graudkopībā joprojām izmanto visdažādākās ķīmiskās vielas zemes mēslošanai, kaitēkļu un slimību apkarošanai, sēklu kodinātājus, graudi tiek ķīmiski apstrādāti, lai tie ilgāk uzglabātos, utt. Kā tas parasti mēdz būt, vienmēr ir aizstāvji, kas apgalvo, ka viss atbilst pieļaujamajām normām, piesaucot Eiropā noteikto maksimālo atlikumu robežu. Praktiski to ir grūti kontrolēt un jo vairāk — noteikt normas, jo veselīga uztura piekritēji, veģetārieši un vegāni klijas patērē diezgan lielā daudzumā. Izpētīts, ka daudzas lauksaimniecībā izmantojamās ķimikālijas var izraisīt vēzi, dažas spēj radīt kaitīgu ietekmi uz vēl nedzimušiem bērniem, izraisīt gēnu mutācijas utt. Dāņu pētnieki apgalvo, ka vīriešu auglības samazināšanos pēdējos 50 gados radījuši tieši pesticīdi, prognozējot, ka daudzas gremošanas sistēmas slimības atklāsies vēl pēc daudziem gadu desmitiem, un visiem, kam rūp sava un savu tuvinieku veselība, iesaka uzturā lietot tikai ekoloģiski tīru pārtiku.
Klijas ir labs biokatalizators
Pirms diviem gadiem Vācijas pētnieki nāca klajā ar paziņojumu, ka klijas ir labs dabīgais biofiltrs, ar ko iespējams attīrīt industriāli radītos notekūdeņus. Pētījumi apstiprina, ka klijas lieliski uzsūc smagos metālus, arsēnu, heksahlorcikloheksanu (HCHs) un citas kaitīgas vielas, kuras var sekmēt ļaundabīgo audzēju attīstību un nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai. Tiks ražoti speciāli kliju filtri, kuri uzsūks kaitīgās vielas, kas industriālās ražošanas dēļ nonāk zemē, gaisā un ūdenī.
Zināšanai
- Ieteicamais šķiedrvielu daudzums ir 30–35 g dienā.
- 10 g kliju satur apmēram 4,8 g šķiedrvielu; 100 g kāpostu — 2,5 g, burkānu — 3,4 g, bietes — 2,5 g, āboli — 3 g.
- Klijas bez ārsta atļaujas nedrīkst lietot, ja ir akūtas gremošanas sistēmas slimības, īpaši gremošanas sistēmu slimību saasinājumu laikā, pēc operācijām u. c.
- Klijas nevajadzētu sākt lietot uzreiz lielā daudzumā, tas varētu izraisīt pamatīgas vēdergraizes. Vēlams sākt ar vienu tējkaroti dienā un devu pakāpeniski palielināt, bet ne vairāk par 3–4 ēdamkarotēm dienā. Klijas var pievienot dažādiem ēdieniem — pie jogurta, kefīra, maltās gaļas, zupas, mīklas, sacepumiem, pankūkām, kotletēm u. c.
- Ja klijas ieguvušas rūgtenu garšu, tas nozīmē, ka tās ir ilgi glabātas. Rūgtumu dod nepiesātināto taukskābju oksidēšanās.
- Atkarībā no labības graudu apstrādes veida enerģijas daudzums 100 gramos kliju var mainīties no 120 līdz 300 kcal.