Kas ir labs sēnēs?

«Ēd sēnes un dzīvo ilgi!» — apgalvo Bonnas universitātes profesors Jans Lellejs, kurš gadiem ilgi pētījis sēņu ārstniecisko ietekmi pret dažādām slimībām. Dažas no sēnēm ir īpaši efektīvas — austersēnes, šampinjoni un šitakē.

Sēņu terapija

«Mikoterapija — slimību ārstēšana un to profilakse ar sēnēm — ir analoģiska fitoterapijai — dziedniecībai ar augu valsts produktiem. Dažas sēnes ir efektīvi medikamenti, kas labi garšo,» uzskata Lellejs. Vispazīstamākās ir šitakē, austersēnes un šampinjoni, kas tiek plaši kultivētas mākslīgos apstākļos un jebkurā gadalaikā atrodamas veikalos. Daudzi pētījumi apstiprina, ka dažām sēnēm piemīt plaša dziednieciska iedarbība. Lietojot tās uzturā, var sekmīgi cīnīties pret daudzām slimībām un stiprināt dabiskās organisma aizsargspējas.

Kas tik labs ir sēnēs?

Sēnes bieži salīdzina ar dārzeņiem, jo tām ir līdzīgs uzturvielu daudzums, bet pēc ķīmiskā sastāva tās vairāk līdzinās gaļai, tāpēc sēnes mēdz dēvēt par meža gaļu. Uzturvērtības ziņā sēnes ierindojas pa vidu starp augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem. Sēnes satur daudz vairāk olbaltumvielu nekā dārzeņi, un tās līdzinās dzīvnieku izcelsmes produktu olbaltumvielām, bet daudz grūtāk asimilējas cilvēka organismā.

Sēnes satur lecitīnu, kas galvenokārt ir atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos. Sēnes ir labs produkts dažādās diētās, jo tām ir maz kaloriju. Sēnes satur citādākus ogļhidrātus nekā augi. Sēņu ogļhidrātus veido glikogēns, kas atrodams tikai gaļā. Tas ir polisaharīds, kas cilvēka organismā pārtop par glikozi un uzsūcas tievajā zarnā. Sēnēs nav cietes, toties tās satur ļoti daudz šķiedrvielu — celulozi, pektīnvielas un slāpekli saturošo fungīnu. Specifisko smaržu un īpatnējo garšu sēnēm piešķir ēteriskās eļļas, sveķi, terpēni un citas aromvielas. Sēnēs ir nedaudz B grupas vitamīnu (B1, B2, B5), arī A, D un C vitamīni un karotīns. PP vitamīna (nikotīnskābe) ir gandrīz tikpat, cik liellopu aknās. Sēnēs ir diezgan daudz minerālvielu: kalcijs, nātrijs, dzelzs un fosfors — gandrīz tik pat daudz kā zivīm, kālijs, cinks, varš. Sēņu cepurīšu sporas satur aptuveni 1% tauku un augstvērtīgas aminoskābes. Sēnes ir bagātas ar fermentiem (amilāzi, lipāzi), kas veicina tauku, celulozes un citu vielu sagremošanu.

Sēņu ietekme uz cilvēka organismu

Sēnes, arī mūsu mežos augušās, spēj labvēlīgi ietekmēt cilvēka organismu, jo satur daudz šķiedrvielu, kas stimulē gremošanas funkcijas. Dažiem cilvēkiem pēc sēņu ēšanas uzpūšas vēders, jo sēnes satur disaharīdu trehalozi. Ja zarnās trūkst vajadzīgo fermentu, trehaloze netiek sašķelta, tā neuzsūcas un nonāk resnajā zarnā, kur to savā uzturā patērē baktērijas, radot gāzes. Apēdot vairāk sēņu nekā organisms spēj pārstrādāt, var būt īslaicīgi gremošanas traucējumi — caureja, vēdergraizes, uzpūties vēders un stipras gāzes.

Tā kā sēnēs ir maz kaloriju, tās bieži iesaka ne tikai slaiduma, bet arī ārstnieciskajās diētās, jo tās satur daudz vērtīgu uzturvielu, kas labi ietekmē organisma funkcijas, piemēram, lecitīns un šķiedrvielas pazemina holesterīna līmeni asinīs, paplašina asinsvadus un stimulē asinsriti. Sēnes palīdz pret augstuma slimību kalnos, bronhītu, diabētu, muskuļu krampjiem. B grupas vitamīni palīdz organismam cīnīties pret brīvajiem radikāļiem, tādējādi kavē novecošanos utt. Austersēnes

Izcilās garšas dēļ austersēnes daudzās zemēs, īpaši Francijā, uzskata par delikatesi. Vācieši austersēni dēvē par teļa cepeša sēni, jo tā garšo pēc gaļas.

Vērtīgākā ir sēnes cepurīte, kas satur daudz B grupas un D vitamīnus. Austersēnēs ir labs aminoskābju sastāvs, tās satur daudz dzelzs. Daudzas sēnes uzsūc no apkārtējās vides kaitīgās vielas, bet austersēnes tieši pretēji — tās noārda. Pēc japāņu, amerikāņu un franču zinātnieku pētījumiem, austersēnes veicina radioaktīvo vielu un smago metālu izvadīšanu no organisma, samazina holesterīna daudzumu asinīs, kavē ļaundabīgo audzēju šūnu attīstību. Austersēnēm ir spēcīga iedarbība pret augstu holesterīna līmeni asinīs. Japānā austersēņu ekstraktu izmanto ļaundabīgo audzēju ārstēšanai un profilaksei, kā arī sirds un asinsvadu slimību profilaksei. 100 gramu austersēņu satur tikai 11 kaloriju, tāpēc tās ir lielisks produkts dažādās diētās. Ja nepatīk sēņu garša, to pilnībā var nomākt ar garšvielām. Austersēnes var grilēt, cept, šmorēt, vārīt, marinēt un sālīt. Tās ir ļoti ērtas gatavošanai, jo nav jātīra, pēc sagriešanas nekļūst melnas, savu krāsu zaudē tikai karsējot. Ja tās cep ilgāk par 2–3 minūtēm, sēnes saraujas. Šitakē dzīvības eliksīrs

Šitakē sēņu dzimtene ir Japāna un Ķīna, kur tās sauc arī par imperatora sēni, jo ilgu laiku tās lietot uzturā drīkstēja tikai valdnieki un dižciltīgie. Kopš seniem laikiem šitakē sēnes dēvē par dzīvības eliksīru, jo to ārstnieciskā ietekme uz cilvēka organismu ir plaši izslavēta un arī zinātniski pierādīta. Šitakē sēnes ir vienas no iedarbīgākajām ārstnieciskajām sēnēm. Ķīnas uztura medicīna no šitakē sēnēm, rīsiem un dārzeņiem gatavo speciālus ēdienus daudzu slimību ārstēšanai un profilaksei: iekaisumi, audzēji, kuņģa un zarnu trakta slimības, galvassāpes, aknu ciroze, ateroskleroze u. c.

Klīniskie testi ir pierādījuši, ka šitakē sēnēs ir nukleīnskābe lentinacīns. No 200 kg svaigu sēņu var estrahēt 31 g lentinancīna. Tā ir aktīva substance, kas sekmē artēriju attīrīšanos no taukiem un holesterīna, mazina trombozes, infarkta un aterosklerozes risku, stabilizē asinsspiedienu un labvēlīgi ietekmē hormonu darbību. Tam ir specifiska struktūra, kas, spēcīgi stimulējot imūnsistēmu, iedarbojas pret vēža šūnām. Japānā lentinancīnu oficiāli izmanto medicīnā ļaundabīgu audzēju terapijā. Ir izpētīts, ka efektīvi stimulējot imūnsistēmu, šī viela palīdz ārstēt B hepatītu, sirds slimības, saaukstēšanās slimības, gripas vīrusus, reimatiskus iekaisumus, mazina mikrobu attīstības iespējas utt. Lai pastiprinātu antitrombotisko efektu, medicīniskajām vajadzībām kultivē speciālas, vēl aktīvāku sēņu šķirnes. Ar šitakē sēnēm ārstē arī hroniskā noguruma sindromu.

Tradicionālajā ķīniešu medicīnā izmanto gan svaigas, gan kaltētas sēnes, gan to pulveri. Kaltētās sēnes var košļāt tāpat kā žāvētus augļus. Profilaksei pret vispārējām slimībām katru dienu ieteicams lietot 3–4 g pulvera; pret angīnu un gripas vīrusiem — 6 g pulvera, pret galvassāpēm katru dienu 4–8 g vārītu sēņu, pret augstu holesterīnu un aterosklerozi katru dienu 90 g sēņu, pret iesnām un saaukstēšanos katru dienu 6–8 g pulvera. Lietojot šitakē sēnes, var cīnīties pret daudzām slimībām, ar kurām bieži vien netiek galā tradicionālā medicīna. Japāņi šitakē sēni uzskata par līdzekli pret visām slimībām, jo medicīniskos pētījumos pierādīts, ka šitakē sēņu komponenti kavē organisma novecošanu un šūnu līmenī sekmē tā atjaunošanos. Šitakē sēnēm ir izteikta krējuma garša ar maigu riekstu piegaršu. Sevišķi gardas tās ir svaigas, sagrieztas salātos, ceptas vai vārītas visdažādākajos ēdienos. Pievienojot šitakē sēnes ierastiem ēdieniem, var iegūt jaunu pārsteidzošu garšas noti. Ja tās gatavo ilgāk kā 30 minūtes, sēnes kļūst sīkstas. Šitakē sēņu pulveris jebkuram ēdienam piešķir piesātinātu aromātu un garšu.

Šampinjoni

Šampinjoni ir vispopulārākā un iecienītākā kultivētā sēne, kas savu nosaukumu ieguvusi no franču valodas. Tas ir universāls produkts, šampinjonus var izmantot svaigus, kaltētus, konservētus un pagatavot visdažādākajā veidā un visa gada garumā. Tie lieliski garšo kopā ar gaļu, dārzeņiem un daudziem citiem produktiem. Uzturvērtības ziņā spēj aizstāt gaļu. Svaigi šampinjoni satur iedarbīgu vielu — tirosināzi, kas stimulē asinsriti. Francūži apgalvo, ka regulāri uzturā lietojot šampinjonus, vismaz trīs reizes samazinās aterosklerozes, infarkta un sirds un asinsvadu slimību risks.

Ķīniešu medicīna šampinjonus iesaka jaunajām māmiņām, kas zīda bērnu, lai pastiprinātu piena sekrēciju. Šampinjonos ir daudzas kompleksas aktīvas vielas, kas atjauno organisma pašdziedinošos spēkus, kas īpaši būtiski ir cīņā pret dažādiem audzējiem. Svaigās sēnēs ir substances, kas palīdz pret alerģiskām reakcijām. Šampinjonos ir daudz minerālvielu — magnijs, kālijs un fosfors, kas stiprina sirdi, nodrošina muskuļu darbību un paaugstina imunitāti pret infekcijām, mazina patvaļīgu muskuļu saraušanos, krampjus, depresiju, galvassāpes, nogurumu un miegainību.

Agrāk šampinjonus uzskatīja par delikatesi. Mūsdienās Eiropā ir ap 40 dažādu veidu šampinjonu, dažas sēņu šķirnes, kas aug savvaļā ir arī indīgas. Veikalu plauktos atrodami dažāda lieluma trīs krāsu šampinjoni: balti, gaiši brūni, brūni. Ledusskapī tos svaigus var uzglabāt 3–4 dienas. Mazās šampinjonu podziņas var gatavot veselas, vidējos ieteicams sagriezt uz pusēm vai četrās daļās, bet lielos vislabāk sagriezt plānās šķēlītēs. Savvaļas šampinjonus, kas jau pilnībā atvērušies kā lietussargs, var gatavot uz grila vai cepeškrāsnī, brīnišķīgi tie garšo cepti ar ķiplokiem un sieru vai ar kariju. Svaigi šampinjoni ātri uzsūc svešas smaržas, tāpēc pasniedzot galdā svaigus, pirms tam tos var uz mirkli iemarinēt visdažādākajās mērcēs. Labākās sēnes ir sniega baltumā, cietas. Kad šampinjoni kļūst brūni, tie garšo ne visai labi un kļūst līdzīgi švammei.

Zināšanai

• Sēņu kaloriju daudzums var svārstīties, atkarībā no to lieluma un audzēšanas apstākļiem.
• Lai sēnes elpotu un nekļūtu miklas, tās glabā ledusskapī papīra turzā vai dvielī. Nemazgāt pirms likšanas ledusskapī, mitrums tās ātri sabojā.
• Sēnes pirms gatavošanas noteikti jānomazgā. Vislabāk to darīt sietā zem tekoša ūdens. Nevajag mērcēt, tās pievelkas ar ūdeni.
• Labas sēnes nav pleķainas, krāsu palīdz saglabāt citrona sula un dod lielisku garšu un aromātu.
• Ekonomiski attīstītajās valstīs viens cilvēks gadā patērē 2– 2,2 kg kultivējamo sēņu.
• Salīdzinot ar citām, šitakē sēnes ir visdārgākās. Vietējam tirgum Latvijā tās audzē aptuveni 10 zemnieku saimniecības.
• Ķīniešu tradicionālajā medicīnā izmanto ap 200 dažādu sēņu. ASV un Kanādā sēņu terapija atdzimst kā netradicionālā dziedniecības metode
• Brīvā dabā sēnes var uzņemt radiāciju un smagos metālus, savukārt kultivētās sēnes tiek apstrādātas ar dažādiem dezinfekcijas materiāliem, tāpēc nav vēlams aizrauties ar pārmērīgu sēņu lietošanu uzturā. Ideālais daudzums — 250 gramu sēņu nedēļā.