Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11351400t1hacbf.jpg)
Nereti cilvēki saka: «Gribu iet pie psihologa (psihoterapeita), bet nezinu, cik tas būs ilgi un cik tas maksā!» Lūk, dažas atbildes.
Psiholoģiskās konsultēšanas cikls parasti ilgst no vienas līdz divpadsmit reizēm.
Psihoterapija ir daudz dziļāks process, tāpēc arī garāks.
Kognitīvi biheiviorālās individuālās terapijas ilgums var būt 20 sesijas. Īstermiņa psihodinamiskā terapija var ilgt 16 sesijas.
Latvijā psihoanalītiskajā terapijā ilgākais individuālās terapijas laiks ir bijis 10 vai 12 gadi.
Vizīšu skaits ir atkarīgs no risināmās problēmas lieluma, dziļuma un klienta vēlmes ar to strādāt, arī no psihoterapijas metodes, pēc kuras strādā terapeits. Ja klients nevēlas dziļāk risināt savas problēmas, viņam ir tiesības pārtraukt konsultēšanu vai terapiju jebkurā laikā. Par to jāvienojas ar speciālistu.
Vienas konsultācijas vai vienas individuālās terapijas sesijas ilgums ir aptuveni 45–50 minūtes, un tas saglabājies vēl kopš Z. Freida laikiem. Tam ir savi iemesli. 45–50 minūtēs iegūtās informācijas apjoms ir vieglāk apstrādājams gan klientam, gan terapeitam. Taču mēdz būt arī garākas vizītes. Vizīte pie ģimenes terapeita var ilgt pusotru stundu, ja piedalās visa ģimene vai pāris. Arī grupu terapijā viena tikšanās reize ilgs ilgāk nekā individuālā terapija.
Sava nozīme ir regularitātei. Konsultēšana parasti notiek vienu reizi nedēļā. Terapija noris reizi nedēļā noteiktā dienā, taču atkarā no psihoterapeitiskā virziena tikšanās var notikt no 2 līdz 3 reizēm nedēļā. Grupu terapijā tikšanās notiek 1–2 reizes nedēļā, bet var būt arī cauru dienu — tā saucamais maratons (12 un vairāk stundas pēc kārtas).
Nozīme ir konsultēšanas, terapijas vietai. Konsultēšanai vai psihoterapijai jānotiek piemērotā vietā, un šai vietai eksistē profesionālas prasības. Tā nevar būt pasēdēšana kafejnīcā pie kafijas tases. (Kaut gan jaunākā literatūrā par konsultēšanu minēts, ka atsevišķās reizēs tas varētu notikt arī kafejnīcā.) Turklāt tas arī atgādina būtisku atšķirību starp sarunu ar draugu vai ar speciālistu. Telpai jābūt tādai, kur klients var justies droši un netraucēti, kura ir pietiekami ērta, lai runātu par jebkurām problēmām.
Tai jābūt mierīgos toņos, ērti iekārtotai, nedrīkst būt pārblīvēta ar mēbelēm vai ar uzkrītošām psihologa personiskajām mantām. Jābūt labai skaņas izolācijai, un ideālā variantā iepriekšējais klients nedrīkstētu satikties ar nākamo klientu. Konsultēšanas telpām ir īpašas prasības, un profesionāļi parasti tās ievēro.
Evelīna Mūze: «Maksa un laika ierobežojums motivē klientu darbam un motivē maksimāli izmantot viņam paredzēto laiku. Kad, stāstot par sevi, viņam sāk raisīties spēcīgas jūtas, šie nosacījumi atgādina, ka darbs notiek noteiktā laikā un telpā. Jo speciālists, nebūdams subjektīvi saistīts vai ieinteresēts attiecībās un izmantojot savas speciālās zināšanas, var labāk izprast, izvērtēt situāciju un atrast piemērotāko palīdzības veidu.»
Konsultanti un terapeiti nosaka katrs pats savu cenu. Jāņem vērā, ka cenā tiek iekļauta telpu īre, nodokļi, alga. Vienas konsultācijas cena Latvijā svārstās vidēji no 2 līdz 7 latiem. Vienas terapijas vizītes cena svārstās no 7 līdz 20 latiem. Grupas terapijas vienas tikšanās cena var būt ļoti atšķirīga, atkarā no grupas ilguma, terapijas veida, grupas lieluma u. c. Piemēram, 3 stundas ilga psihodrāmas grupas nodarbības cena var būt no 6 līdz 9 latiem. Lielpilsētās un rajonos cenas var atšķirties.
Ir terapeiti, kas diferencē cenu atkarībā no klienta maksātspējas un no motivācijas. Latvijā izplatīta prakse, ka klients maksā par vienu sesiju, taču Rietumos, piemēram, psihoanalītiskajā terapijā klients maksā mēnesi uz priekšu. Arī Latvijā citviet tas tiek praktizēts. Latvijā ir terapeiti, kuriem klients maksā arī par izlaistu vizīti, ja terapeits netiek laikus brīdināts. Parasti būtu jābrīdina vienu nedēļu iepriekš. Taču bijuši arī gadījumi, kad terapeits jābrīdina trīs mēnešus iepriekš. Te der piebilst, ka katram terapeitam var būt savi nosacījumi.
Pastāv diskusija — vai par izlaisto vizīti jāmaksā, ja klients saslimst. Terapeiti uz to raugās dažādi. Par vizītes cenu un par nosacījumiem, ja vizīte tiek izlaista, vajadzētu painteresēties, piesakoties uz pirmo vizīti vai arī pirmajā tikšanās reizē.
Latvijā ir pieejama arī bezmaksas psiholoģiskā palīdzība, piemēram, krīzes centros. To piedāvā arī valsts iestādes, pašvaldību centri, bezmaksas uzticības tālruņi. Skolēniem un viņu vecākiem skolās arī ir pieejamas bezmaksas skolas psihologa konsultācijas.