Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11358255t1h2efd.jpg)
Zinātnieki domā, ka cukura diabēts un tam līdzīgas slimības attīstās bērniem, kas auguši pārliekā tīrībā.
Stripsa institūta zinātnieki Kalifornijā apgalvo, ka uzturēšanās vidē, kur ir maz baktēriju, nozīmē, ka netiek pietiekami stimulēta imūnsistēma. Tāpēc organismā veidojas pārāk maz imūnšūnu.
Citos pētījumos apgalvots, ka organismā ir pietiekami daudz imūnšūnu, taču, ja tās nav «satikušās» ar baktērijām, tad nav pilnībā apbruņotas cīņai pret infekcijām nākotnē.
Abas teorijas mēģina izskaidrot, kādēļ 1. tipa cukura diabēta gadījumā imūnsistēmas T šūnas dod signālu organismam uzbrukt un nogalināt aizkuņģa dziedzera bēta šūnas (aizkuņģa dziedzera bēta šūnas producē insulīnu. Insulīna trūkums izraisa cukura diabēta simptomus).
Skripsa institūta zinātnieki domā, ka nesaskaroties ar baktērijām un vīrusiem, imūnsistēma nedarbojas pietiekami efektīvi, izraisot limfopēniju, tai raksturīgs samazināts T šūnu daudzums organismā.
Zinātnieki norāda, ka cilvēkiem ar autoimūnām slimībām, piemēram, pirmā tipa cukura diabētu, sarkano vilkēdi, reimatoīdo artrītu u. c., bieži ir mazs T šūnu skaits.
Šīs slimības, iespējams, varētu novērst, ja pacientu imūnsistēmas būtu vairāk saskārušās ar mikrobiem.
Pētījumu rezultātu interpretācija
Zinātnieki pētīja peles, kas tika turētas sterilā vidē. Turklāt tās bija ģenētiski modificētās, lai tām būtu nosliece saslimt ar pirmā tipa cukura diabētu. Taču, kad peles nonāca saskarsmē ar baktērijām, T šūnu daudzums palielinājās, un cukura diabēta attīstība tika novērsta.
Tomēr citi zinātnieki apšauba amerikāņu pētnieku apgalvojumus. Dr. Marks Pitmans, Karaliskās un Sv. Tomasa medicīnas skolas Londonā imunobiologs, intervijā BBC pavēstīja, ka peles tika turētas daudz sterilākos apstākļos nekā cilvēki jebkad varētu dzīvot, tādēļ pētījumu rezultātus nevarot attiecināt uz cilvēkiem. Turklāt cilvēkiem ar autoimūnām slimībām nebūt ne vienmēr ir mazs T šūnu daudzums.
Tomēr Dr. Patrīcija Makinnija, kas strādā Līdsas universitātē, piekrīt, ka pietiekama saskarsme ar baktērijām un vīrusiem bērnībā vēlāk aizsargā pret cukura diabēta attīstību. Bērni, kas apmeklē silīti un bērnu dārzu, daudz mazāk vēlāk slimo ar pirmā tipa cukura diabētu.