Vācu zinātnieki, kas pētījuši suņu spēju uztvert cilvēka valodu, to salīdzina ar maza bērna spējām, mācoties saprast valodu un runāt pašam, raksta žurnāls "Science". Ja suns spēj aizskriet pakaļ un atnest vairāk nekā 200 priekšmetus pēc to nosaukumiem, tas varētu būt pierādījums tam, ka suņi patiešām saprot cilvēku valodu, ceturtdien paziņoja vācu zinātnieki.
Suņu spēja apgūt valodu ir salīdzināma ar mazu bērnu dotībām (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kolliju sugas suns Riko spēj izdomāt, kuru priekšmetu viņa saimnieks vēlas, pat tad, ja viņš nekad iepriekš nav dzirdējis tā nosaukumu, konstatējuši pētnieki. Atklājumi, kas publicēti žurnālā "Science", droši vien nepārsteigs suņu saimniekus, toties tie no jauna ierosina diskusiju par to, kas ir valoda un vai tāda ir tikai cilvēkiem. Pētnieki uzskata, ka Riko spējas varētu noteikt tā sauktā ātrā iztēle, kas vērojama bērniem, kad viņi sāk mācīties runāt un saprast valodu. Ātrā iztēle ļauj bērnam formulēt ātras un aptuvenas hipotēzes par jauna vārda nozīmi jau pirmajā reizē, kad tas tiek dzirdēts vai redzēts. "Riko dzīvo kā mājdzīvnieks pie saviem īpašniekiem, kuri paziņoja, ka tas zina vairāk nekā 200 priekšmetu nosaukumus, galvenokārt bērnu rotaļlietas un bumbiņas, kuras viņš pēc aicinājuma nekļūdīgi atnes," raksta Leipcigas Evolucionārās antropoloģijas institūta "Max-Planck" pārstāve Jūlija Fišere un viņas kolēģi. Suņa īpašnieki saka - Riko, kur ir banāns vai panda, vai "BigMac" -, un suns ārpus īpašnieka redzesloka meklē, līdz atrod pieprasīto objektu. Fišere un viņas kolēģi veica eksperimentus un pārliecinājās, ka suns patiešām saprot vārdus. "Viņam var, piemēram, likt ielikt tos kastē vai aiznest noteiktam cilvēkam," raksta pētnieki. "Riko vārdu krājums ir salīdzināms ar apmācītiem pērtiķiem, delfīniem, roņiem un papagaiļiem." Kad telpā ar pazīstamiem priekšmetiem tika novietots jauns priekšmets, septiņas no desmit reizēm Riko spēja to atšķirt un atnest, acīmredzot spējot izdomāt, ka jaunajam vārdam būtu jāattiecas uz jauno objektu. "Šāds sapratnes līmenis ir pielīdzināms trīsgadīga bērna spējām," uzskata pētnieki, piebilstot, ka kolliji tiek audzināti, lai klausītu pavēlēm, bet pētījuma "rezultāti lielā mērā atbilst uzskatam, ka šķietami sarežģīto cilvēku lingvistikas spēju, kas agrāk tika piedēvēta tikai cilvēku bērniem, var izmantot arī vienkāršākā saziņas veidošanā, kas raksturīga arī citām sugām." Bērniem acīmredzot piemīt dziļāka un plašāka izpratne par vārdiem. Tomēr, iespējams, daži valodai piemītoši mehānismi parādījās, vēl "pirms senie cilvēki bija gatavi runāt". Jēlas universitātes psihologs un valodas apguves eksperts Pols Blūms pastāstīja, ka pat šimpanzes nedemonstrē šādas "ātrās iztēles" spējas. "Iespējams, Riko dara tieši to pašu, ko bērns, tikai ne tikpat labi," teica Blūms. "Riko spēju robežas varētu iezīmēt atšķirības līmenī, nevis veidā." Tomēr bērna valodas sapratne var ietvert arī abstraktus jēdzienus. "Kad bērns iemācās tādu vārdu kā "kārums", viņš to neinterpretē kā "atnes kārumu" vai "aizej uz kārumu" un neveido asociācijas ar noteiktiem kārumiem," Blūms uzsvēra. "Vai Riko spēj paklausīt pavēlei neķert priekšmetu, tāpat kā bērnam var aizliegt kaut ko aiztikt? Riko spējas ir fascinējošas, bet, kamēr mums nebūs atbilžu uz šādiem jautājumiem, ir par agru secināt, ka bērni mācās vārdus, bet suņi ne."