Latvijā saimnieko bebri

Eiropas Savienība atļāvusi bebrus medīt trijās Baltijas valstīs un Polijā. Bebru skaits Latvijā pēdējā laikā ir ievērojami palielinājies, bebru nedarbi ir daudzviet applūdinātie meži un upes, izgāztie elektrības stabi, izpostītie ceļi. Speciālisti apgalvo, ka ir tikai divi veidi, kā cīnīties ar sekām – pašiem zemes īpašniekiem ir jāizcērt liekie krūmi savu zemju teritorijās un meliorācijas sistēmās vai arī bebru skaits jāsamazina, dzīvniekus nomedījot.

"Ja bebrs dzīvo upē, dīķī vai ezerā, nekādu postījumu dzīvnieks nenodara. Tā ir viņa dabiskā vide, ja tiek nogāzts kāds koks, vienīgās problēmas var rasties ūdenstūristiem vai arī vienkārši tiek bojāts dabasskats," stāsta Valsts meža dienesta medību nodaļas vadītājs Jānis Baumanis. Latvijā patlaban vienmērīgā blīvumā dzīvojot aptuveni 55 tūkstoši bebru, taču, pēc zinātnieku aplēsēm, šo dzīvnieku skaits kopumā varētu sasniegt pat 100 tūkstošus. Kaut arī daudzās Eiropas valstīs bebri ir aizsargājami dzīvnieki, kuru medīšana nav atļauta, ES sugu un biotopu direktīva bebru medīšanā nosaka Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Polijai ģeogrāfisko izņēmumu. Tas nozīmē, ka šajās valstīs medību sezonā ir iespēja medīt bebrus un līdz ar to arī apkarot problēmas, ko šie dzīvnieki nodara zemes īpašniekiem. Vislielākās problēmas rodas tad, ja bebrs iekļūst meliorācijas sistēmā. Medības neatmaksājas Patlaban medniekiem ir neizdevīgi medīt šos dzīvniekus. "Ja kaut kur bebri sagādā problēmas, tad ir visas iespējas tos medīt pat tad, ja vēl nav sākusies īstā bebru medību sezona. Padomju laikos liela bebrāda maksāja 160–180 rubļu, kas līdzinājās vidējai mēnešalgai, tāpēc toreiz mednieki pat cīnījās par labākajām bebru medību vietām un to, kurš saņems vairāk atļauju šos dzīvniekus medīt. Šobrīd par bebrādu var dabūt maksimāli piecus latus, tāpēc, ņemot vērā, ka medības ir sarežģītas, tās ir arī ekonomiski neizdevīgas," stāsta J. Baumanis. Mednieku biedrības Rīgas nodaļas revīzijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš medībās piedalās vairākos kolektīvos. Piemēram, Ropažu kolektīvā medniekiem šogad jānomedī 25 bebri. J. Ozoliņš pastāstīja, ka bieži dzirdot sūdzības no zemes īpašniekiem par šo dzīvnieku nodarīto postījumu, tomēr medniekiem nav ieinteresētības bebrus medīt: "Šajās medībās nepieciešama liela uzmanība un speciāli slazdi, kas kādreiz maksāja pat 18 latu. Ādas nemaksā pat ne 5 latus, tāpēc mums pēc medībām tās nav kur likt. Ir jāatrisina jautājums par dzīvnieku ādu realizāciju, jo aļņādas un bukādas arī nekur nepieņem. Tad nu pēc medībām atliek šīs ādas vienīgi aprakt. Arī lapsas ir savairojušās, bet kažokādas nevienam vairs nav vajadzīgas, tāpēc medniekiem nav nozīmes šos dzīvniekus medīt. Tas taču arī nebūs pieņemami, ka pēc medībām pa visiem mežiem būs izmētātas nomedīto dzīvnieku jēlādas." Ja bebra jēlāda maksātu vismaz 10 latu, tad medniekiem atmaksātos dzīvnieka nomedīšana. "Ģērēšana maksā vēl 5 latus. Tātad kopā 15 – tā būtu pašizmaksa," saka J. Ozoliņš un atzīst, ka, viņaprāt, šis jautājums būtu jāatrisina vispirms medību saimniecības līmenī. Bebri saimnieko tur, kur tiem ir ko darīt Briežu mežniecība apsaimnieko mežus Viesītē un tās lauku teritorijā. Mežziņa vietnieks Jānis Egļkalns apstiprināja, ka arī Viesītē bebri savairojušies lielā skaitā un pārsvarā posta valsts mežus, tos applūdinot. "Bebru medības ir darbietilpīgas, medību nomas maksa ir liela, tāpēc medniekiem tas nav izdevīgi. Kādreiz pašvaldība bebru medības atbalstīja, par katru nomedītu dzīvnieku maksājot trīs latu prēmiju," stāsta J. Egļkalns. Bebru suga varētu sarukt arī dabiski. "Dažkārt ir dzīvnieku epidēmijas laiks, tādējādi dabiskā veidā izmirst daudzi vārgākie dzīvnieki. Tomēr šādas epidēmijas nevar paredzēt. Tā ir tikai iespējamība," piebilst J. Egļkalns. Savukārt mednieks J. Ozoliņš uzskata: "Ja būtu sakārtota meliorācijas sistēma un attīrīta no kokiem, bebri nemaz nevarētu nodarīt kādu nelaimi, jo applūdinātas tiek tikai tās teritorijas, kur ir daudz koku un krūmu, kurus nogāžot veidojas dambji." Arī Saulkrastu mežniecības mežzinis Oskars Vīgants atzina, ka bebrs ir saimniecisks dzīvnieks un mežs ir dabiskā vide, kur šie dzīvnieki var saimniekot. Savukārt, ja kādam zemes īpašniekam bebri nodarījusi postījumus, derētu atcerēties, ka vismaz reizi gadā ir jānopļauj meliorācijas grāvju malas. *** Fakti - Bebrs (Castor fiber) ir lielākais Latvijas grauzējs. - Līdz 18. gadsimtam bebrs bija plaši izplatīts, tomēr vēlāk nesaudzīgi tika medīts un jau 19. gadsimta beigās pilnīgi izskausts. - Sākot ar 1927. gadu, kad divus bebru pārus ieveda no Norvēģijas un palaida Stendes upē, Latvijā tika veikta bebra reintrodukcija. Tagad bebri ir izplatījušies pa visu Latviju. - Bebra gaļa ir ēdama Kafejnīcas Casablanca šefpavārs Guntis Bredovskis Neatkarīgajai sacīja, ka bebru gaļa ir jāgatavo tāpat, kā gatavo citu meža dzīvnieku gaļu. Tā noteikti ir termiski jāapstrādā, un to nedrīkst ēst pusjēlu. Delikatese ir kūpināta bebru aste, un to viņš pats reiz gatavojis. Pirms kūpināšanas bebru astes iesāla tāpat, kā sāla speķi. Kūpināta bebru aste ir trekna, pēc konsistences līdzīga kūpinātai ātei, taču garša – savdabīga.

Uz augšu