Jau krietnu laiku Latvijā saasinājušās problēmas, kas saistītas ar mazajām hidroelektrostacijām, jo tās katastrofāli apdraud Eiropā retus un aizsargājamus biotopus. Šogad Latvenergo uzsācis sadarbību ar valsts institūcijām, uzņēmējiem un privātpersonām, kuri piedāvā alternatīvus enerģijas ražošanas veidus un ir videi daudz draudzīgāki un cilvēkiem patīkamāki nekā upju sabojāšana ar aizsprostiem un uzpludinājumiem.
Vāvere ražo elektrību (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kam gan no mums bērnībā nav bijis prieks par dažādiem mazajiem mīļdzīvniekiem: kāmīšiem, žurciņām, jūrascūciņām, smilšu pelēm, vāverēm, trušiem u.c. Visu šo mazo grauzēju iemīļota nodarbošanās ir skriešana ritenī. Un te nu nemaz nav jābūt speciālistam ar fiziķa diplomu, lai aizdomātos līdz tam, ka ritenīti iespējams savienot ar nelielu dinamomašīnu, kas ļaus iegūt elektroenerģiju. Tā dzīvnieciņi ne tikai sagādās prieku saimniekiem, bet arī ražos valsts saimniecībā tik vajadzīgo elektroenerģiju. Nākotnē Latvenergo plāno piedāvāt mazo dzīvnieciņu turētājiem apvienoties asociācijā, lai slēgtu līgumus par elektroenerģijas ražošanu un piegādi kopējam elektrotīklam par dubulto tarifu. Nepieciešami tikai daži grozījumi likumos un MK noteikumos. Ja jau mazo spēkstaciju būvētāji ir tiesīgi saņemt dubulto tarifu tādēļ, ka aizsprostu veidošana ir videi draudzīgāka nekā siltumcentrāļu skursteņu izmeši, tad mazo dzīvnieciņu izmantošana ir videi vēl daudz draudzīgāks enerģijas iegūšanas veids, jo mazie dzīvnieciņi aiz sevis atstāj tikai spiras un izlietotus pakaišus, ko iespējams kompostēt lauku un dārzu mēslošanai. Suns gādā par nama apgaismojumu Visas mazo grauzēju sugas nav vienādi piemērotas skriešanai ritenī, piemēram, vāveres un kāmīši to dara labprāt, citi to uzskata par neikdienišķu nodarbošanās veidu. Taču visi dzīvnieki vairāk vai mazāk pakļaujas dresūrai. Skriet ritenī varētu iemācīties arī dzīvnieki, kuri līdz šim to nav pratuši, jāuzbūvē tikai dzīvniekam piemērots ritenis. Šeit ir vēl daudz neizmantotu iespēju. Piemēram, dažādu dekoratīvo suņu šķirņu pārstāvji parasti cieš no liekā svara, saimnieki tiem piedāvā diētas un pastaigās mudina tos skriet, nereti paši rādot priekšzīmi. Saimniekam būtu liels atvieglojums – mājās novietot dzīvniekam piemērotu ritenīti, lai skrienot tas varētu atbrīvoties no liekā svara. Ritenī skriešanu var iemācīt arī lielāku šķirņu suņiem, kuri labi pakļaujas dresūrai. Plašas iespējas noteikti varēs piedāvāt Rīgas Zooloģiskais dārzs. Tajā mitinās daudz dzīvnieku, kas nereti izpelnās apmeklētāju antipātijas ar pārāk slinko un laisko izskatu. Visus dzīvniekus, kuri ir pietiekami gudri, lai spētu pakļauties dresūrai, varētu iemācīt skriet ritenī. Viņi ne tikai uzlabotu savu sportisko formu, bet arī saražotu elektroenerģiju Zooloģiskā dārza apgaismošanai un apsildīšanai. Bezmērķīgi joņo ap mietiņu Latvijas zemniekiem noteikti būs plašas iespējas piedalīties elektroenerģijas ražošanā, ja izgatavotu horizontāli novietotus spēkratus, kurus varēs darbināt aitas, govis un kazas, kuras nereti bezmērķīgi riņķo ap mietiņu, pie kura ganībās ir piesietas. Klētīs un noliktavās, kur uzglabāto ražu apdraud peles un žurkas, līdzšinējās indes vietā varētu novietot ritenīšus. Tad mazie dzīvnieciņi apēstos graudus tūdaļ pārstrādātu elektroenerģijā un dotu lielu labumu zemnieku saimniecībām, kuras varētu pārdot šo elektroenerģiju par dubulto tarifu. Īpaši svarīgi tas ir bioloģiskajā lauksaimniecībā, kur indes nedrīkst lietot. Nesen Latvijā uzsākta lielo savvaļas zālēdāju ievešana pļavu biotopu saglabāšanas nolūkā. Arī šos dzīvniekus varētu iesaistīt elektroenerģijas ražošanā, tad tiem nevajadzētu veidot tik lielus aplokus. Ganībās varētu novietot šo dzīvnieku ķermeņa izmēriem atbilstošus spēkratus, kuros dzīvnieki varētu apmierināt savu nemitīgo vēlmi pēc skraidīšanas. Tā kā vāverēm ir īpaši labi attīstīta vēlēšanās skriet ritenī, tad varētu uzdot Latvijas Valsts Meža dienestam izvietot ritenīšus mežos, kuros ir daudz vāveru. Tā arī savvaļā mītošās vāveres varētu iesaistīt elektroenerģijas ražošanā. Dānijā veikti pētījumi un iegūti labi rezultāti ar īpašu riteņu izgatavošanu bebriem. Tiem nepieciešami riteņi, kas veidoti no dzelzs un līdz trešdaļai iegremdēti ūdenī. VAF proritāte Bet ne jau tikai no ārzemju pieredzes mums būtu jāmācās. Latvijā ir daudz dzīvnieku turētāji un mājlopu kopēji, kas varbūt varētu piedāvāt savas oriģinālās idejas dzīvnieku kustību enerģijas lietderīgai izmantošanai. Tādēļ aicinām visus, kas vēlas dalīties pieredzē par savu mīļdzīvnieku un mājlopu dresūru, rakstīt žurnālam «Vides Vēstis». Tikai nerakstiet par vāverēm un kāmīšiem, jo to skriešanas paradumi ir jau ļoti labi izpētīti Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Vāveres un kāmīši ir pirmie dzīvnieki Latvijā, kuru skriešanas pētījumus apmaksāja tieši no valsts budžeta kā ārpuskārtas grantu valsts pasūtījuma vajadzībām. Lai zinātnieki varētu turpināt pētījumus ar citām dzīvnieku sugām, turpmāk projektu pieteikumi par iepriekš aprakstītajām tēmām būs viena no Latvijas Vides aizsardzības fonda prioritātēm. Materiālu sagatavoja Melānija un Marģers Rīmšneideri