Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēkam, kas vēlas iegādāties suni, būs jāsaskaras ne tikai ar tādām lietām kā sava mīluļa kopšana, barošana, bet arī ar noteikumiem par dzīvnieku turēšanu, pārvadāšanu, vakcināciju un reģistrāciju.
Pērkot kucēnu, noskaidrojiet, vai tas ir vakcinēts. Sunim tādam vajadzētu būt, jo pretējā gadījumā kucēns var saslimt, tikko atvests mājā. Vakcināciju apliecina ieraksts potēšanas pasē, nedrīkst paļauties tikai uz saimnieka vārdiem. Kad kucēns ir sasniedzis trīs mēnešu vecumu, tas ir jāpiereģistrē, pastāstīja Rīgas domes Mājdzīvnieku uzskaites un uzraudzības sektora vadītāja Kristīne Romančuka. Vispirms cilvēkam jāsamaksā domes noteiktā nodeva. Rīgā par suni, kura augstums ir līdz 35 cm, jāmaksā Ls 3, bet, ja tas ir augstāks, — Ls 6. Turpmāk šī nodeva jāsamaksā ik gadu līdz 1. martam. Labojumi Suņu un kaķu turēšanas noteikumos paredz, ka arī privātmāju īpašniekiem Rīgā turpmāk būs jāmaksā nodeva par savu suni. Citās pilsētās privātmāju īpašnieki no nodevas maksāšanas ir atbrīvoti. Par sterilizētiem dzīvniekiem ir jāmaksā uz pusi mazāk. PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Iveta Kociņa gan atzīst, ka ir pašvaldības, kas šiem jautājumiem — mājdzīvnieku reģistrācijai, klaiņojošo dzīvnieku kontrolei nepievērš nekādu uzmanību, taču daudzās pilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā u. c. ir izstrādāti saistošie noteikumi, dzīvnieki jāreģistrē un nodeva jāmaksā. Saņemtā nauda tradicionāli tiek novirzīta reģistrācijas izdevumu segšanai, klaiņojošo dzīvnieku problēmas risināšanai, piemēram, Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes Stopiņu pagastā uzturēšanai. Izveidota arī Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupa, kas darbojas no pagājušā gada 1. janvāra un ir uzsākusi klaiņojošo kaķu populācijas kontroli Rīgā. Kaķus noķer, meklē saimniekus vai sterilizē un atlaiž atpakaļ, jo kaķi ir grauzēju iznīcinātāji. Ar čeku pie veterinārārsta Saņemot čeku par šīs nodevas apmaksu, jādodas pie veterinārārsta, kurš suni reģistrē, pārbauda vakcinācijas atzīmes. Suni var potēt ar komplekso poti, lai gan tas nav obligāti, galvenais, lai jūsu mājdzīvnieks ik gadu tiktu vakcinēts pret trakumsērgu, jo tā ir slimība ar letālu iznākumu gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Ja tas nav izdarīts, veterinārārsts suni vakcinē un izsniedz žetonu. Žetons ar numuru ir sava veida personas kods sunim. Visa informācija no bankām un veterinārārstiem nonāk Rīgas domes Vides departamentā mājdzīvnieku uzskaites un uzraudzības sektorā. Šeit ir izveidota īpaša datu bāze, kur pēc reģistrācijas numura iespējams noskaidrot suņa īpašnieku. Līdzīgi ir arī citās pašvaldībās, kur tiek ievākta nodeva un veikta reģistrācija. Dzīvnieku turēšana, pārvadāšana Suņa saimniekam jāievēro arī MK pieņemtie dzīvnieku turēšanas noteikumi. Suns jāved pavadā un tam ir jābūt uzpurnim (izņēmums ir vienīgi dekoratīvie suņi). Īpaši stingri tas jāievēro sabiedriskajā transportā. Jābūt maisiņam un lāpstiņai, lai varētu savākt dzīvnieka ekskrementus. — Ir daudz suņu īpašnieku, kas to dara, bet vēl vairāk ir tādu, kas to nedara, — piebilst K. Romančuka. Jāievēro arī dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi — transportā jāpērk divas biļetes, izņemot gadījumus, ja dzīvnieks ir maziņš un ietilpst konteinerā. No 1. marta pašvaldības policija Rīgā sāk veikt pārbaudes, un, ja uz ielas pamana, ka sunim nav jaunā žetona vai ir pārkāpti dzīvnieku turēšanas noteikumi, piemēram, suns skrējis bez pavadas, tā ir tiesīga sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu. Protokolus izskata Administratīvo pārkāpumu komisijā, kas nolemj, vai vainīgo tikai brīdināt vai sodīt ar naudas sodu līdz simts latiem, kā to paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Ja viena gada laikā notiek atkārtots pārkāpums, naudas sods var būt pat līdz divsimts latiem. K. Romančuka: — Pagājušajā gadā mēs sadarbojāmies ar namu pārvaldēm un sētniekiem, kas ziņoja par to, kurš maksā, kurš nemaksā par savu suni. Tad pašvaldības policija gāja reidos arī uz dzīvokļiem. Protams, ja cilvēks nevēlas, viņš var nelaist policistus iekšā un tad ir nepieciešams orderis. Likumdošana, normatīvie akti Suņu un kaķu turēšanu regulē 1995. gada 3. oktobrī MK pieņemtie Suņu un kaķu turēšanas noteikumi nr. 291, bet pašvaldības izstrādā savus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus, dažkārt paredzot arī nodevas maksāšanu, kā tas ir Rīgā. - Sodu par šo noteikumu pārkāpumiem paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 105. — 108. pants. - Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un to turēšanas noteikumu nopietniem pārkāpumiem var tikt piemērots arī kriminālsods, saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 230. un 230. I. pantu. To nosaka arī Veterinārmedicīnas un Dzīvnieku aizsardzības likums.