Pirmo reizi pārskatāmā Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza (RNZD) vēsturē roņu kompleksā kūņojas tikko dzimis pelēkais ronēns. Jau gandrīz mēnesi zoodārza darbiniekiem bija pamatotas aizdomas, ka pelēkā ronene Eze ir grūsna. Tas, ka ronis Puika kļuvis par īstu vīru, apstiprinājās 11. marta rītā, kad roņu baseinā uz saliņas tika uziets ronēns.
Zoodārzā piedzimis ronēns
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa dzimums nav noteikts, jo māte atvasi greizsirdīgi apsargā. Jāpiebilst, ka līdz šim RNZD veselīgam ronēnam pasaulē nākt nav izdevies. Pērn Ezei piedzima nedzīvs mazulis. Patlaban RNZD mitinās četri pieauguši roņi – aizpagājušajā gadā no jūras piekrastes uz zoodārzu atvestais Ieviņš, viņa septiņus gadus vecā likteņmāsa Rumba, kā arī Puika un Eze, kuri atrasti bezpalīdzīgi kūņojamies jūras krastā pirms sešiem gadiem. Baroti ar zivju putriņu un aprūpēti, šie roņi spēja izdzīvot. Gandrīz katru pavasari jūras piekrastē tiek atrasti vairāki nepieciešamo kondīciju (vismaz 30–40 kg svars, peldēšanai nepiemērotais zīdaiņa kažoks nomainīts pret nemirkstošu) nesasnieguši pelēkie un arī pogainie ronēni, kuri dažādu iemeslu, bieži vien cilvēku pārprastu līdzcietības izpausmju, dēļ nonāk RNZD. Gados, kad bijusi pietiekami barga ziema un ap Igaunijas salām, kur meklējamas mūsu valstij tuvākās roņu kolonijas, izveidojusies gana izturīga un plaša ledus josla, lai ļoti daudziem ronēniem nenāktos pirms laika mirkt ūdenī (pa kādam tomēr gadās arī labvēlīgos laika apstākļos), pirmie bēduļi atceļo līdz Latvijai, izkāpj krastā apžāvēties un nonāk zoodārzā marta beigās, taču šogad pirmais bēdulis atvests neparasti agri – jau mēneša sākumā. Ronēns nebija vecāks par vienu nedēļu un, iespējams, piedzimis jūrmalā pie Kaltenes, taču māte viņu pametusi. Mazais atrasts patālu no jūras kādas mājas pagalmā. Kā paskaidroja RNZD Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Ingmārs Līdaka, neskatoties uz to, ka vienai roņu mātei zoodārzā ir piens, savvaļas ronēnus, kas nonākuši cilvēku aprūpē, tomēr nāksies barot mākslīgi ar zivju putriņu. Brīvā dabā roņu mātes nemēdz pieņemt svešus mazuļus, gluži pretēji – viņas svešiniekus itin vardarbīgi patriec, bet dažkārt var arī nogalināt. Gan Ezes, gan viņas mazuļa instinkti ir adekvāti, un ronēns regulāri tiek pie treknā ronenes piena. Pirmajās dienās baltajā kažociņā tērptais mazulis bija gaužām neveikls un laiku pa laikam ievēlās vēsajā ūdenī, tāpēc speciālistus māca bažas par viņa veselību un dzīvību. Tomēr izrādījās, ka ronēns ir gana spēcīgs un veselīgs. Prognozēts, ka Ezes un Puikas atvase varētu attīstīties labāk nekā viņa savvaļas brāļi, kuri nonāk cilvēka aprūpē. "Krastā atrastie ronēni parasti jau ir krietni novārguši un var būt saslimuši. Turklāt cilvēki nespēj nodrošināt ronēniem pilnvērtīgu barību – lai kā censtos, nekas neatsver barojošo roņu pienu, kura tauku saturs ir 42%," saka I. Līdaka. Ja Ezes bērnam izdosies sasniegt nepieciešamo svaru un apgūt zivju ķeršanas māku, apmēram pēc mēneša viņš, visticamāk, sekos pērn jūrā atlaistā roņa Admirāļa pēdās. Brīvā dabā pieaugušie roņi ģimenēs nedzīvo kopā ar jaunuļiem, jo vecākiem drīz vien sākas kāzu laiks. Tiem dzīvniecēniem, kuri šo patiesību nevēlas pieņemt, dzīve var beigties traģiski.