Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza iemītnieki 2004. – Pērtiķa gadu – sagaidīja katrs savā neatkārtojamā veidā. Rīgas zoodārza informācijas daļas vadītājs, atraktīvais dzīvniekmīlis Ingmārs Līdaka labprāt pastāstīja žurnālam „Septiņi” to, ko Jaungada naktī darījuši un redzējuši zoodārza zvēriņi.
Krokodils, vilks un ūpis... sumina pērtiķi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vai zoodārzā arī svētki? Ienākot zoodārzā, sastapām Ingmāru Līdaku – nogurušu un drūmu. „Jaungada svinības zoodārzā nav izsmalcinātas un jautras. Mēs strādājam arī gadu mijā. Dzīvnieki grib ēst ik dienu, tāpēc mūsu kopējiem arī Jaunais gads ir darbdiena,” atzīst Ingmārs. Vecgada vakarā Rīgas zoodārzā darbojās trīs kopēji – Jāzeps, Juris un Regīna. Tropu mājas nakts dzīvnieki 2004. gadu sagaidīja dienas gaismā, jo, kad pārējiem dzīvniekiem diena beidzas, nakts dzīvniekiem iestājas rīts. Taču jenotsuns un stepes murkšķis jeb baibaks gadu miju diez vai pamanīja, jo bija iegrimuši dziļā ziemas miegā. Par pērtiķi „Pasaulē ir aptuveni 181 primātu suga, bet Rīgas zoodārzā to ir kāds ducis,” stāsta Ingmārs Līdaka. Pērtiķis ir pārprasts dzīvnieks. Pēc dabas tas ir progresīvs, darbīgs diplomāts un ļoti zinātkārs. Tas pastāvīgi zina visu par to, kas notiek pērtiķu sabiedrībā. „Visvairāk mani aizkaitina, ja pērtiķi uztver kā labdabīgu klauniņu, ko ietērpj cilvēku drēbēs un vēl uzdrīkstas smieties par to. Pērtiķis ir jāciena un jāžēlo kaut vai tādēļ, ka viņš ir tik līdzīgs savam jaunākajam sugas brālim cilvēkam,” aizvainots pauž Ingmārs. Jaunumu parasti zoodārzā netrūkst – dzimst mazuļi, tiek ievesti jauni dzīvnieki no visas pasaules zoodārziem. Taču ar teritoriju paplašināšanu un projektu realizāciju nesokas tik raiti, kā gribētos. Dzīvnieku draugs un aizstāvis Ingmārs Līdaka izsaka cerību, ka vismaz šogad par godu Pērtiķa gadam tiks realizēts gibonu mītnes plāns. „Skumji, ja projekts sen ir gatavs un nīkst zoodārza direktora atvilktnē, tā vietā, lai tiktu nekavējoties īstenots.” Cerīgi lūkojoties „Vecgada vakars bija mierīgs. Dzīvnieki jūtas labi. Arī temperatūra (0°C) nesatrauca nedz zoodārza iemītniekus, nedz kopējus. Tā ka nekādi ekscesi, kas varētu iepriecināt kāros žurnālistus, gadu mijā nav notikuši,” ironizē Ingmārs. Taču 2004. gadu zoodārzā viņš sola pārsteigumiem bagātu. Tomēr vaicāts, kādi brīnumi gaidāmi, viņš brīdi klusē un tad droši saka: „Kas gan tie par pārsteigumiem, ja tos tagad atklāšu?” Novēlējums „Ikviens zina, ko grib. Katrs pats ir savas laimes kalējs.” Tā kā pērtiķis pēc dabas ir prātīgs dzīvnieks, tad Ingmārs Līdaka novēl visiem mieru un pērtiķa rakstura gadu!