Jānis Ģīlis nopircis pusi zirga (10)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis savai mazajai meitai Zanei sagādājis burvīgu dāvanu – zirgu, vārdā Princese. Nu Zane ar nepacietību gaida Ziemassvētku nakti, jo seni ticējumi vēsta, ka šajā naktī var saprast, ko zirgi runā.

Suņu saime Ģīļu mājās jau ceturto gadu mitinās divi suņi – ņūfaunlendiete Mollija, ko vecāki uzdāvināja dēlam Ansim, un vilku suns Dendijs, kuru ģimene iegādājās aptuveni tajā pašā laikā, saprotot, ka no mīlīgās kucītes nekāds mājas sargs nebūs. Lai nerastos lieki pārpratumi, Jānis kopā ar savu brāli Daini Dendiju tūdaļ sterilizējuši. Jānis: “Abi suņi ir ļoti draudzīgi – skraida, ķircina un dzenā viens otru, tādējādi uzturot tonusu. Lieli suņi ļoti bieži slimo tāpēc, ka tiem trūkst kustību, bet mūsējiem ir labas iespējas vienam par otru gādāt. Siltās telpās lielajiem suņiem ir grūti un pārāk daudz smaržu, tāpēc viņi siekalojas.” Melnās skaistules oficiālais vārds ir Džurmas Atlanta, bet mājās to dēvē par Molliju, jo apaļais kamols kopš pirmās dienas kļuvis par bērnu lutekli. Mollijai reiz tika ļauts apbērnoties. Kad ar Ivetas gādību pasaulē nāca septiņi kucēni, Ģīlu mājās valdīja liels satraukums. Pāris dienu pēc dzemdībām Mollijai vajadzēja uzturēties mājās pie kucēniem, un viņai piemetās pēcdzemdību depresija – Mollija sadrūma un pārstāja ēst. Kad, pēc ārsta ieteikuma, viņu izlaida ārā pie sava uzticīgā drauga Dendija, Mollija ierastos apstākļos atguva dzīvesprieku un enerģiju. Kamēr Mollija ņēmās ar kucēniem, Dendijs klīda, asti ievilcis, ausis nolaidis, un nenāca iekšā. Parasti viņi abi ar Molliju visu diennakti mīt ārā, un piepeši viņam bija jāguļ vienam, bet Mollija iekšā skaļi krāca. Kucēni tika atdoti labiem saimniekiem, un nupat ir atnākusi ziņa, ka Mollija kļuvusi par vecmāmiņu. Dāvanas bērniem Ģīļu jaunākā atvase Zane pirms diviem gadiem sāka interesēties par zirgiem un drīz vien sāka regulāri apmeklēt treniņus Zvejniekciema jāšanas skolā. “Viņa tik ļoti bija aizrāvusies ar zirgiem un sajūsminājās par jāšanas treniņiem, ka mēs nespējām valdīt smaidu,” stāsta Jānis un atzīstas, ka pats klusībā jau bija nobriedis idejai par zirga pirkšanu. “Viss sagadījās vienlaikus: Ansim tieši tobrīd palika 18 gadi, un viņš mācījās autovadītāju kursos. Bijām jau sen vienojušies, ka tajā brīdī, kad dēlam būs tiesības un viņš gribēs savu pirmo mašīnu, mēs mazliet palīdzēsim. Tā arī bija. Ansis bija pārlaimīgs! Nākamajā nedēļā tieši tādas pašas emocijas bija meitai. Zane ar prātu saprata, ka nevarēsim atļauties nopirkt zirgu, bet piepeši viņas trenere mums piedāvāja iegādāties zirgu uz pusēm. Tobrīd par Princesi neprasīja daudz. Tam bija vairāki iemesli –zirgs nav perspektīvs, jo nav domāts sacensībām, bet hobijam, viņam ir bijusi maza acs trauma, un, galvenais, to vajadzēja pirkt tūdaļ.” Iveta: “Princese tika ievesta Latvijā pirms četriem gadiem no Vācijas. Tas bija pirmais īru tinkers Latvijā. Aptuveni pirms gada Siguldas stallī, kur ķēve tika turēta kopā ar daudziem citiem zirgiem, izcēlās milzīgs ugunsgrēks. Princese bija vienīgā, kas paklausīja cilvēkam un gāja cauri liesmām. Visi pārējie zirgi aizgāja bojā, jo baidījās no uguns un viņus nevarēja izvest ārā. Tā kā stallis bija nodedzis, saimniece izlēma Princesi pārdot. Zanes trenere Inita Orlovska ļoti vēlējās ķēvi nopirkt, bet pavisam nesen jau bija iegādājusies citus zirgus, tāpēc apjautājās, vai mēs nevarētu zirgu iegādāties uz pusēm.” Pašiem savs kumeliņš „Šobrīd Princese gaida kumeliņu. Tas būs mūsējais. Bet mēs nevaram izdomāt vārdu, tāpēc ka tam jāsākas ar burtu L, jo tēvs ir Leandro. Vārdā jābūt arī burtam P – no Princeses vārda. Mums iznāk Lolipops. Grūti izgudrot vārdu, kur ir L un P vienlaikus,” stāsta Jānis. Princese dzīvo Zvejniekciema stallī. Zane tur ir katru brīvu brīdi – vasarā vairāk nekā septiņas reizes nedēļā, bet šobrīd ir arī jāmācās, tāpēc vairāk par četrām reizēm nesanāk. Viņas dzīve daļēji aizrit stallī. Zane abonē Anglijas žurnālus par zirgu dzīvi un vāc visu iespējamo informāciju par īru tinkeriem, un skolā visus sacerējumus raksta tikai un vienīgi par zirgiem. Viņas arsenālā ir vesela kaudze speciālu zirgu kopšanas instrumentu – tās ir sukas, ķemmes, cietas un mīkstas birstītes un citas skaistumkopšanas lietas. Nedēļas nogalēs Ģīļi kopīgi dodas uz Zvejniekciemu, lai palūkotos, kā priecājas mazā meita. Laimīgs ir arī Jānis, jo viņš vienlaikus var ļauties arī savam hobijam – fotografēšanai. “Zirgus nemaz nav tik vienkārši nobildēt. Pirmās divas dienas nekas nesanāca, tikai pēc tam atskārtu, kā tie jānotver skrējienā un kustībā, lai būtu labs rezultāts,” ar savu jauno pieredzi dalās Jānis.

Komentāri (10)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu