Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/02/11370675t1hbd45.jpg)
Alberta Einšteina centra (Ņujorkā, Bronksā) veiktā pētījumā, kurā bija iesaistīti apmēram 500 cilvēku, noskaidrojies, ka dejošana ir vienīgā fiziskā aktivitāte, kas ievērojami mazina vecuma demences attīstību, ieskaitot Alcheimera slimību.
Tikai Alcheimera slimība vien, kas lēni degradē smadzeņu funkcijas un atmiņu funkcijas, skar miljonus amerikāņu, kas vecāki par 60 gadiem. Demence, kas ir plašāka garīgo spēju samazināšanās kategorija, skar ap 6, 7 miljoniem amerikāņu.
«Dejas nav tikai tīri fiziska nodarbība, tās prasa arī daudz garīgas piepūles,» apgalvo pētījuma vadītājs zinātnieks Džozefs Vergēze. Daudzos agrākos pētījumos aplūkota saistība starp fiziskām aktivitātēm un demenci, taču fiziskas nodarbības vien nemazina demenci. «Neapšaubāmi, daudziem maniem pacientiem, kas dejo, ir atšķirīga stāja un gaita,» stāsta Vergēze. Pārmaiņas gaitā bieži liecina par garīgu norietu. Tiem pētījuma dalībniekiem, kas dejoja 3–4 reizes nedēļā, bija par 76% mazāk demences gadījumu nekā tiem, kas dejoja tikai reizi nedēļā vai nedejoja nemaz. Tai pašā pētījumā atklājās, ka demenci mazina arī prāta spēles, «puzles» un garīgi stimulējošas nodarbības, taču fiziskām nodarbībām — peldēšanai, riteņbraukšanai, soļošanai, kāpšanai pa kāpnēm — nebija nekādas ietekmes uz demenci.
Citos pētījumos tomēr atklāta pozitīva saistība ar fiziskiem vingrinājumiem. Regulāras aerobikas nodarbības iesaista ne tikai tās smadzeņu daļas, kas kontrolē motorās un sensorās funkcijas, bet arī hipokampu — smadzeņu daļu, kas atbildīga par atmiņu un daudzām citām smadzeņu funkcijām, apgalvo Karls Kotmens, Kalifornijas universitātes neirologs. Viņš pēta fizisko nodarbību ietekmi uz žurku un peļu smadzenēm. Dzīvnieciņiem, kas nodarbojas ar sportu, labāk attīstās sakari starp smadzeņu šūnām, un smadzeņu olbaltumi uzlabo neironu izdzīvošanu. Fiziski aktīvajiem dzīvnieciņiem, kam ir «emocionālā atbalsta sistēma», t. i., interaktīva saskarsme ar citiem dzīvnieciņiem, rodas pozitīva ietekme uz smadzenēm.
Einšteina centra pētījumam ir daudz kritiķu. Alcheimera slimnieku asociācijas viceprezidents uzskata, ka pētījuma dalībnieku skaits ir niecīgs. Tajā piedalījās 469 cilvēki, kas bija vecāki par 75 gadiem. Pētījums ilga no 1980. – 2001. gadam, tā sākumā nevienam dalībniekam nebija demences pazīmju. Dalībnieki veica klīniskos un neiropsiholoģiskos testus, uzsākot pētījumu, un pēc tam ik pēc 12–18 mēnešiem. Šajā grupā 130 cilvēki regulāri dejoja (3 vai vairāk reižu nedēļā), 83 peldēja, 26 brauca ar riteni un 19 spēlēja spēles. Alcheimera slimnieku asociācijas pārstāvis uzskata, ka nopietnā pētījumā jāietver vismaz 10 000 cilvēku.
Dažos citos pētījumos atklājies, ka cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni — kuriem vajadzētu būt attīstītākām smadzenēm — ir mazākas iespējas ciest no demences. Vēl citos pētījumos smadzeņu veselība tiek saistīta ar veselīgu uzturu un labu asinsriti. Vēl citi avoti norāda, ka lielāka nosliece uz vecuma demenci ir tiem, kas cieš no depresijas.
Demence parasti ir viegli diagnosticējama. Smadzeņu skanēšanā parādās olbaltuma amiloīda izgulsnējumi, kas bloķē smadzeņu signālus. Dažkārt veidojas disfunkcionāli nervu šūnu mezgli un sabiezējumi, dažkārt novērojami smadzeņu bojājumi, citkārt smadzenes saraujas.
Jūlijā publicētais pētījums norāda, ka vecām sievietēm ar lieku ķermeņa masu Alcheimera slimība veidojas biežāk nekā tām, kam ir normāla masa.
Dejošana ir lielisks veids, kā sadedzināt taukus. Pētniekiem varbūt vēl ir daudz jāstrādā, lai pierādītu, ka dejošana tiešām nāk par labu smadzenēm, bet dejotāji neapstrīdami gūst daudz pozitīvas enerģijas. Zinātnieki strīdas, kas varētu labāk palīdzēt pret vecuma plānprātību, — uzturs, medikamenti vai dejošana. Varbūt dejošana nelīdz, tomēr tā sniedz daudz prieka.
Pētījums publicēts «New England Journal of Mediciene»
Izmantoti materiāli no «The Washington Post»