Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām,” atgādina Antuāna de Sent-Ekziperī Mazais princis. Tas nozīmē, ka esam atbildīgi arī par četrkājainajiem draugiem.
Mums viņiem jāpalīdz, ja dzīvniekiem radušās veselības problēmas, kuru, izrādās, ir ne mazums. Viena no tām - uroloģiskais kaķu sindroms. Kā to ārstēt, pēc palīdzības veterinārārstei Elitai Lesiņai taujā daudzi kaķu īpašnieki. “Kaite iedalāma divās daļās: urīnpūšļa iekaisums, kas vieglāk padodas ārstēšanai, un smilšu izkristalizēšanās urīnpūslī. Kā vienā, tā otrā gadījumā kaķim rodas problēmas ar čurāšanu. Saimniekiem parasti atgādinu: ja dzīvniekam minētā problēma ir bijusi vienreiz, tā noteikti atkārtosies pēc kāda laika intervāla. Tās var būt dažas nedēļas, mēneši un pat gadi, jo slimību simtprocentīgi izārstēt nav iespējams,” stāsta veterinārārste. Biežāk dodas uz smilšu kasti Pieaudzis vesels kaķis diennaktī uz smilšu kasti dodas divas, trīs reizes, tāpēc, ja tas notiek biežāk, piemēram, ik pēc desmit minūtēm, E.Lesiņa brīdina, ka ar dzīvnieka veselību kaut kas nav kārtībā, un iesaka pievērst tam uzmanību. “Ja kaķis ik pa brītiņam skrien uz savu tualeti, pasēž, bet nekas aiz viņa nepaliek vai arī tā ir tikai pilīte, tas nozīmē, ka ir jāmeklē veterinārārsta palīdzība. Daudzos gadījumos šīs pazīmes saimnieki atstāj bez ievērības, jo domā, ka dzīvniekam radušās problēmas ar vēdera izeju. Viņi sāk taisīt dzīvniekam klizmas un pašrocīgi uzsāk nepareizu ārstēšanu. Kad pēc nedēļas tai nav rezultātu, kaķi nogādā pie ārsta, bet jau ir sākusies vispārēja organisma saindēšanās un iznākums var būt letāls (nāvējošs),” skaidro E.Lesiņa. Viena no slimības stadijām ir arī tāda, ka dzīvnieks, pārvietojoties pa istabu, ik pa laikam pietupstas. Saimnieki tam nepievērš uzmanību, uzskatot, ka kaķis kļuvis bezkaunīgs. Šo dzīvnieka izturēšanos ar ārstēšanu ir iespējams novērst. Lai izārstētu dzīvnieku, jālieto dažādi medikamenti. Vienā dienā no minētās slimības atbrīvoties nav iespējams, jo tā ārstēšanai nepadodas viegli. Iesaka pievērst uzmanību barībai E.Lesiņa norāda, ka uzmanība jāpievērš barībai, ko dzīvnieks regulāri lieto uzturā. Jo barība ir dārgāka, jo tā ir kvalitatīvāka. “Tomēr ir kaķi, kas visu mūžu ēd tikai, kā mēdzam sacīt, lētās barības, bet viņiem nekādas problēmas nerodas. Turpretim ir dzīvnieki, kas saņem kvalitatīvu barību, tomēr saslimst ar uroloģisko sindromu. Veterinārija šinī ziņā ir bezspēcīga, bet, saskaroties ar šo problēmu, jācenšas no tās atbrīvoties. Veterinārajās aptiekās kaķiem iespējams iegādāties speciālas ārstnieciskās barības, kuru sastāvā ir ārstnieciskas vielas, kas paredzētas uroloģiskā sindroma ārstēšanai, piemēram, firmu “Hill’s”, Royal Canin” un “Specific” izstrādātās barības. Šīs diētiskās barības salīdzinājumā ar citām ir samērā dārgas, un saimnieki bilst, ka baidoties tās iegādāties, jo dzīvnieks var no šīs barības attiekties. Par to nevajag bažīties, jo ārstnieciskās barības izstrādātas tā, lai tās garšotu ikvienam kaķim, pat ja dzīvnieks ir slims,” stāsta speciāliste. Par kvalitatīvām barībām uzskatāmas tās, kuru sākuma cena ir 1,80 lati kilogramā. “Tās regulē skābuma līmeni urīnā. Tas tiek paskābināts, tādējādi dzīvnieka urīnpūslī smiltis neveidojas,” stāsta E.Lesiņa. Katram savs uzturs Veterinārārste skaidro, ka smilšu veidošanos rada magnija daudzums barībā. Ja tā ir pārāk daudz, tas izsēžas sāļu formā. “Bieži saimnieks man stāsta, viņa kaķis labprātāk ēdot suņiem paredzēto barību, tāpēc to neliedzot. Diemžēl suņu barībā magnijs ir krietni lielākā daudzumā. Ir arī pretēja rīcība, kad mazo šķirņu suņiem izbaro kaķiem domāto barību. Jāatceras, kaķis ir mazāks dzīvnieks, tāpēc viņam domātā barība ir koncentrētāka. Nepareizas barošanas rezultātā dzīvniekiem sākas dažādas problēmas, izkrīt spalva, parādās nieze un tamlīdzīgi. Tāpēc atgādinu - ikvienam dzīvniekam jāēd tas, kas tam paredzēts,” saka E.Lesiņa. Veterinārārste neapstrīd tos, kuri kaķi ēdina ar pašiem domāto barību, bet arī ar mājas ēdienu barotam dzīvniekam var būt tās pašas problēmas, kas sausās barības cienītājam. Iemācās ar slimību sadzīvot Ar uroloģisko sindromu slimo gan kaķi, kas dzīvo tikai istabā, gan arī tie, kam iespējams brīvi pārvietoties, kur vien tīk. Ir kaķi, kas ar šo kaiti sadzīvo daudzus gadus, bet ir tādi, kuru organismā slimība strauji progresē un iznākums ir letāls. Īpaši tas ir saistīts ar smilšu izsēšanos urīnpūslī. Tās veidojas tik strauji un tādā daudzumā, ka nepalīdz arī katetra ievietošana izvadkanālā. Ja kaķis nedēļu nevar pačurāt, iznākums ir letāls. “Ir jānoliedz mīts, ka ar uroloģisko sindromu slimo tikai mājas un kastrēti kaķi. Slimība piemeklē arī lauku runčus un kaķenes. Saimnieki bieži vaicā, kā iespējams paredzēt, ka dzīvnieks saslims. Paredzēt un zināt iepriekš to nav iespējams. Ja slimība ir sākusies, tā jāārstē. Ārstēšanas periods dzīvniekiem ir individuāls. Dažiem kaķiem pietiek ar trīs līdz piecām dienām, kad izdarām injekcijas, un dzīvnieks atkal jūtas labi. Bet ir kaķi, kuri ārstējas vairāk nekā nedēļu, bet paiet neilgs laiks un - viss sākas no jauna. Ir gadījumi, ka lēkmes atkārtojas katru gadu. Esmu devusi dzīvniekam vispārēju narkozi, lai tās laikā skalotu urīnpūsli, tomēr smiltis veidojas atkal,” stāsta veterinārārste. Pats ar visu galā netiek Ir cilvēki, kuriem šķiet, ka kaķis, kas dzīvo laukā, pats sameklē viņa veselībai nepieciešamos augus, bet ko iesākt istabas minčiem? “Aptiekās iespējams iegādāties speciālu zālīti kaķiem, kas jau ievietota ar substrātu pildītā traukā. Atliek uzturēt vēlamo mitrumu, lai zālīte izdīgst. Tādējādi dzīvniekam iespējams uzņemt vitamīnus svaigā veidā, bet urīnpūšļa kaitēm ar to līdzēts nebūs. Daudziem ir problēma - kaķis grauž mājas puķes, bet no viņiem domātās zālītes atsakās. Ja ir tā, dzīvnieku pārmācīt neizdosies. Vajadzēs upurēt istabas augus,” mierina E.Lesiņa. Viņa stāsta, ka dzīvnieku ārstēšanā iespējams izmantot arī dažus cilvēkiem paredzētos medikamentus, bet ir zāles, kuru lietošana kaķiem ir aizliegta. Vienas no tām - aspirīns. No vienas tabletes vēl nekas nenotiks, bet, to lietojot vairākkārt, aspirīns uzkrājas kaķa organismā, tāpēc labais nolūks var radīt nevajadzīgas problēmas. Lai nersatos dažādi sarežģījumi, saimniekam, pamanot izmaiņas kaķa veselībā, ieteicams pēc palīdzības taujāt veterinārārstam. Vai kaķim var būt iesnas - Arī kaķis nav pasargāts no dažādiem adenovīrusiem, kas raksturīgi, sākoties aukstam un mitram laikam. Dzīvniekam tāpat kā cilvēkam var būt iesnas un klepus, kā arī izdalījumi no acīm. Gulbenē izplatīts ir infekciozais rinotraheīts, kad dzīvnieks šķauda, ir iesnas, strutaini izdalījumi no acīm. Vienā no tā stadijām mutē veidojas čūlas - stomatīts. Kaite ārstēšanai padodas samērā labi, tomēr var būt arī sarežģījumi neatkarīgi no dzīvnieka vecuma un dzimuma. Ja infekcija ir sākusies, tā vēršas plašumā. Lai mīluli no tās pasargātu, kaķis ir jāvakcinē. Kaķis var apsaldēties, ēdot aukstu, tikko no ledusskapja izņemtu barību, piemēram, sasalušu zivi, vai dzerot aukstu pienu. Viņam iekaist kakls tāpat kā cilvēkam. Istabas kaķus aukstā laikā, īpaši ziemā, nav vēlams izlaist uz lodžijas vai ļaut gulēt pie atvērta loga, jo dzīvnieks var saaukstēties. Kaķēnus baro ar siltu pienu - Pastāv uzskats, sunim un kaķim pienu nevar dot. Es saku, ja dzīvnieka organisms pienu labi panes, lai dzer. Svaigs govs piens satur laktozi, bet kaķim un sunim organismā nav fermenta laktozes šķelšanai. Ja dzīvniekam no piena nerodas alerģija - viņš nekasās, neizkrīt spalva, nerodas ekzēma un nav novērojama arī caureja - piens nekaitēs. Jebkurā gadījumā kaķim un sunim var izbarot skābpiena produktus - kefīru, biezpienu, skābu krējumu un pat jogurtu. Ja dzīvnieka saimnieks ierodas pie manis un stāsta par iepriekš minētajām kaitēm, kas piemeklējušas kaķi, vispirms vaicāju, kā dzīvnieku baro. Tā ir barības alerģija, ko dzīvniekam var radīt ne tikai svaigs piens, arī liellopa, arī zivis un cits. Barības alerģija nav lipīga slimība un nevajag uzreiz iedomāties, ka spalvas izkrišanā vainojams kašķis. Blusa nav kaķa draudzene - Kaķim var būt alerģija ne tikai no ēdiena, bet arī no blusām. Kad dzīvnieku atved parādīt un es bilstu, kaķim ir alerģija pret blusām, visi saimnieki kā viens apgalvo, ka viņa kaķim blusu nav. Alerģijas radīšanai pietiek ar vienu vai pāris blusām, kuras kodiena laikā ievada savas siekalas. Izveidojas alerģiska niezoša pumpa, kaķis to sāk kasīt, tā rezultātā izkrīt spalva. Dažkārt, šīs vietas pataustot, šķiet, ka dzīvnieka āda ir raupja un grubuļaina. Ir jāveic attiecīga ārstēšana un jāiznīcina blusas mīluļa kažokā.