"Pierakstīs" arī mājdzīvniekus.

Komunālā departamenta pārstāvji skaidro, ka jaunā parauga īres līgumā izdarītas visas pārmaiņas, kas saistītas ar izmaiņām likumdošanā pēdējo astoņu gadu laikā, bet nespēj paskaidrot, kāpēc ieviests jauninājums par mājdzīvnieku turēšanu. Līgumā lasāms, ka turpmāk tie pašvaldības māju iedzīvotāji, kuri pārslēgs jaunos līgumus, suņus un kaķus varēs turēt tikai ar "izīrētāja rakstveida atļauju". Iedzīvotāji var tikai minēt, vai viņiem jau esošos suņus un kaķus tagad būs jāved atrādīt uz namu pārvaldi un vai par vēlmi iegādāties kādu dzīvnieciņu jāsaņem "pozitīvs balsojums" no domes deputātiem. Miniatūrā asspalvainā takša saimniece, kādreizējā Latvijas televīzijas diktore Zaiga Vīnerte, izdzirdot par jauno kārtību, noteica, ka šādi "likumi" parasti rodas neapzinīgu cilvēku dēļ, kuri dzīvoklī tur sešus kaķus, kas smird, vai veselu baru suņu, kas kauc un rej. Šādā ziņā domes aktivitātes viņa vērtēja atzinīgi. Taču muļķīgi prasīt atļauju vienam sunim vai kaķim, par kuru saimnieks pilnībā uzņemas atbildību. Dome varētu iebilst vienīgi pret vēlmi centra dzīvokļos turēt lielus suņus, kas parkos aiz sevis atstāj "pusotra kilograma smagu kaudzi". Ja namu pārvaldes pārstāvji nākšot dzīvokli pārbaudīt, viņa savu taksīti, protams, parādīšot. Aktrise Lelde Vikmane nosmēja, ka viņa jau nu gan uz namu pārvaldi nenesīs sava eksotiskā kaķa Pitagora "pases bildi", lai cik fotogēnisks un jauks viņš uz tās izskatītos. Viņas kaķis no dzīvokļa ārā neiet un nevienu netraucē. Aktrise prātoja, nez kā dome izsniegs rakstisko atļauju mākslinieka Leona Zviedra pitonam. Lai minēto īres līguma punktu izpildītu, Rīgas domei vispirms ir jāpieņem noteikumi, kam mājdzīvnieku turēšanas atļauja ir jāizsniedz un kādiem ir jābūt kritērijiem, lai šo atļauju varētu saņemt, atzina namu pārvaldes "Valdemārs" direktore Skaidrīte Daniļenko. Pēc viņas domām, atļauju izsniegšana nevarētu būt tiešs namu pārvalžu pienākums. Piemēram, lai namu pārvalde "Valdemārs" apzinātu 12,5 tūkstošus apsaimniekošanā nodoto dzīvokļu, tai vajadzētu palielināt darbinieku skaitu un māju apsaimniekošanai paliktu vēl mazāk naudas, jo darbiniekiem algas tiek maksātas no īres naudām. Viņa arī atgādināja, ka pašvaldības mājās gandrīz visi dzīvokļi ir jau privatizēti un tagad dzīvokļu īpašnieki visi kopā ir arī ēkas īpašnieki. Līdz ar to katram, kurš vēlēsies mājā turēt kaķi vai suni, atļauja būtu jāprasa pārējiem iedzīvotājiem. Varbūt mājas iemītnieki nemaz nevēlas, lai kāds lopiņš pieķēzītu viņu koplietošanā esošo pagalmu, ironizēja namu pārvaldniece. Viņa uzskata, ka atļauju izsniegšana varētu būt vai nu Pašvaldības policijas vai arī sanitārā dienesta pienākums. Mājas sētnieki kā līdz šim varētu kontrolēt, vai iedzīvotāji ir samaksājuši nodevu un vai turēt dzīvniekus viņiem ir atļauts. Dzīvokļu pārvaldes galvenā juriste Ināra Upīte pavēstīja, ka jaunajam īres līgumam ir tikai ieteikuma raksturs. Tāpēc mājas apsaimniekotājs pats var brīvi izvēlēties, kurus līguma punktus izvēlēties un kurus ne. Ja namu pārvalde izvēlas iekļaut punktu par suņiem un kaķiem, tad tai pašai ir arī jāizdomā mehānisms, kā to izdarīt. Taču vēlāk sarunā ar domes pārstāvi atklājās, ka tas, kas rakstīts līguma paraugā, nemaz tā nav jālasa. Nosacījums par "izīrētāja rakstveida atļauju" esot jāsaprot tā, ka, pārslēdzot īres līgumu, īrniekam namu pārvalde ir jāinformē par mājdzīvniekiem. Uz jautājumu, kāpēc Rīgas dome izdod dokumentu, pati nezinot, kā rakstītais īsti jāsaprot, I. Upīte attaisnojās: "Tas ir tikai parauglīgums. Visu paredzēt nevar." Savukārt domes pārstāve Dzintra Āboliņa skaidroja, ka šāds līguma nosacījums pašvaldībai ļaus vieglāk atbrīvot māju no nevēlamiem dzīvniekiem. Viņa arī atgādināja, ka jaunais dzīvojamo telpu īres likums pieļauj lauzt īres līgumu gadījumos, kad īrnieks neievēro mājdzīvnieku turēšanas noteikumus.