Nu jau visiem ir zināms, ka tā saucamais spaiss jeb sintētiskā marihuāna ir krietni vien bīstamāka un veselībai kaitīgāka narkotika par parasto marihuānu. Lai arī sintētiskās marihuānas populārākie ķīmiskie savienojumi Latvijā jau ir aizliegti, tomēr tas netraucē ķīmiķiem radīt arvien jaunus savienojumus, kādu aizliegto vielu sarakstā nav. Lai mazinātu šo vielu izplatību jauniešu vidū, ir vērts izzināt – kāpēc ir tik riskanti lietot “spaisu”?
Izdevumā “Conversation” skaidrots, ka sintētiskie kanabioīdi ir 30 reižu kaitīgāki cilvēka veselībai nekā parastā marihuāna. Diemžēl, neskatoties uz statistiku, joprojām daudzi jaunieši Latvijā un visā pasaulē izvēlas apreibināties tieši ar sintētisko marihuānu.
Ir viegli saprast, kāpēc šīs sintētiskās vielas ir tik populāras jauniešu vidū, proti, tās ir relatīvi viegli iegādāties, tās ir lētas, sniedz spēcīgu reibumu un tām nav tipiskās marihuānas smaržas. Turklāt to klātbūtni asinīs un urīnā atšķirībā no marihuānas ir daudz grūtāk noteikt.
Kāpēc sintētiskā marihuāna ir tik bīstama?
Ja atvērsi sintētiskās marihuānas paciņu un iebērsi to plaukstā, tā daudz neatšķirsies no parastās marihuānas. Tā tiek iegūta, psihoaktīvi neaktīvus vai vāji aktīvus augus sajaucot ar dažādām sintētiskām ķimikālijām. Dažu šo augu sastāvā ir smagie metāli un pesticīdi.
Lielākā problēma ir tāda, ka sintētiskās marihuānas izcelsme ir nedabiska. Sausās augu daļas tiek mākslīgi piesūcinātas ar ķimikālijām, turklāt šis process parasti notiek ļoti pavirši, tāpēc sintētiskās marihuānas devas bieži atšķiras pēc ķimikāliju daudzuma tajās.
Pastāv vairāki simti sintētiskās marihuānas veidu, un tie visi stimulē to pašu receptoru (CB1) ko parastā marihuāna. Tomēr tas notiek ar dažādu intensitāti un atšķirīgus laika periodus. Lielākās problēmas rodas tad, ja sintētiskie kanabioīdi sāk iedarboties uz citiem receptoriem, radot nevēlamus efektus uzvedībā. Diemžēl nav iespējams noteikt, tieši kādas vielas ir katrā iegādātajā devā.
Zināms, ka dabiskajā marihuānā atrodamā psihoaktīvā viela THC nav vienīgā viela tajā, proti, parastā marihuāna sastāv no vairāku vielu sajaukuma, kas iedarbojas cita uz citu, mazinot THC potenciāli negatīvo ietekmi. Sintētiskajā marihuānā šīs vielas trūkst. Turklāt pastāv liels risks, ka sintētiskajā marihuānā varētu būt tādas vielas kā opiāti un pat žurku inde.
Sintētisko marihuānu sākotnēji radīja un izmantoja ASV zinātnieki, lai pētītu dažādu receptoru funkcijas un struktūru.
Kādas ir sintētiskās marihuānas lietošanas sekas?
Papildus reibumam, ko sniedz sintētiskās marihuānas smēķēšana, cilvēkam rodas arī melanholija, paranoja un psihozes; cilvēka sirds sāk darboties straujāk, nereti izraisot pat sirdstrieku. Novērotas ir arī krampjveidīgas lēkmes un vemšana, kas ir paradoksāli, ņemot vērā, ka medicīniskā marihuāna bieži tiek lietota, lai novērstu nelabu dūšu. Visbeidzot sintētiskā marihuāna var kaitēt cilvēka muskuļiem un nierēm.
Retumis cilvēki, kas smēķējuši sintētisko marihuānu, ziņo par elpošanas grūtībām, ko, iespējams, izraisījis spēcīgs adrenalīna pieplūdums organismā.
Ko darīt, lai pasargātu sevi un citus?
Vispirms būtu svarīgi būt informētam par risku, ko rada sintētiskās marihuānas smēķēšana, lai varētu zināšanas un potenciālās briesmas izskaidrot apkārtējiem, īpaši bērniem un jauniešiem.
Jāsaprot arī, ka, kamēr dabiskā marihuāna būs aizliegta, cilvēki tieksies iegādāties vieglāk iegūstamas un lētākas sintētiskās marihuānas formas.
