Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputātes, Saeimas prezidija sekretāres Silvijas Dreimanes darba kabinetā goda vietā novietota liela ierāmēta fotogrāfija, kurā redzams dēls Kārlis ar saviem draugiem – diviem lieliem labradoriem.
Kā pie Jums nonāca tieši labradors, nevis kādas citas šķirnes suns? Pirms piecpadsmit gadiem, tajā mēnesī, kad man piedzima dēls Kārlis, piedzima arī suns. Māte – vilks, bet tēvs dogs. Ārējais izskats atbilda vilkam, tikai izmēri bija kā dogam. Plieņciemā viņu sauca par Bāskervilu suni. Taču suns bija bezgala labsirdīgs. Kārlis viņam varēja darīt visu. Atceros, ka reiz suns ieradās ar diviem degunā iebāztiem flomāsteriem. Kārli suns sargāja kopš dienas, kad mazo pirmo reizi ratiņos ievedām Plieņciemā. Suns sēdēja līdzās. Tiklīdz sāka riet, zinājām, ka bērns raud. Kārŗa lielais draugs nomira tieši pirms Ziemassvētkiem. Aizgāja neatvadoties. Kādu rītu izgājām pagalmā. Suns gulēja sniegā, no mutes tecēja asinis. Sākās sēras. Aizgāju uz suņu klubu, teicu: “Man vajag gudru, ne īpaši lielu, bet iespaidīgu suni, tādu, kuram nav gara spalva tādu, kurš ir ļoti draudzīgs ar bērniem, kurš labprāt peldētu jūrā, suni, kurš viegli padodas dresūrai.” Man atbildēja uzreiz: “Jums vajadzīgs tikai labradors!” Vai ģimenei bija viegli pieņemt jaunu suni, kad tikko kā zaudēts iepriekšējais lielais draugs? No pirmās dienas suns mūsu mājā ienāca kā pilntiesīgs ģimenes loceklis. Pirmā nakts jaunajās mājās sagādāja piedzīvojumus. Piecos no rīta suni izvedu ārā. Nebija siksnas, tādēŗ sasēju kopā kurpju šņores. Mājas priekšā bija sasnidzis balts sniegs. Nepamanīju vaŗēju kanalizācijas lūku un kucēns iegāzās tajā. Noliekusies pie pašas lūkas, izmisīgi mēģināju viņu sasaukt. Te pēkšņi aiz muguras kāds vīrietis jautā: “Dama, s vami vsjo v porjadke?»* Kad vīrietis suņuku dabūja laukā, biju tādā šokā, ka uznesu rokās uz sesto stāvu, bet arī suns bija šokā un uzreiz pilnīgi iztukšoja lielu šķīvi ēdiena. Kucēns paēdis piegāja pie gultas, kurā gulēja Guntis, un sešos no rīta sāka skaļi riet. Vīrs piecēlās, pajautāja: “Ko tu gribi, sunīt?” Kucēns vienā mirklī ierāpās gultā, uzlika galviņu uz spilvena un skatījās tieši acīs, ko nu vīrs darīs. Protams, Dreimanim sirds atkusa. Kāds ir labradors? Sunim ir glābēja instinkts. Mājās vēl ir arī tāds mazs bandītiņš zilām acīm. Ārkārtīgs mednieks. Kaķis, ko sauc Andža. Ķer kurmjus, peles, putnus, vārdu sakot, visu, kas ir mazāks par viņu. Liels hobijs kaķim ir kurmju ķeršana, pa dienu viņš spēj noķert piecus kurmjus.Būtu jāiesaka Šķēlem, viņam tās problēmas ar kurmjiem… To nevarētu rakstīt, bet vispār jau tas kaķis Šķēlem par godu arī ir nosaukts. Ar kolēģi Ingrīdu Ūdri braucām runcim pakaļ tieši tajā dienā, kad demisionēja Šķēles valdība. Patiesībā Ingrīda ir kaķa krustmāte, jo viņa teica: “Sauc to kaķi par Šķēli!” Tā mēs runci nosaucām ne gluži par Andri, bet par Andžu. Un kaķim ir izteikta orientācija uz kurmjiem, līdz ar to man nekādu problēmu ar kurmjiem nav. Kā kaķi uzņēma labradori? No pirmās dienas suņi ar kaķi sadzīvo ļoti mīļi. Kopā spēlējās. Mazais Andža un mazais Mozers vienmēr saķērušies kūņojās un virpuļoja kopā. Bet tagad, kad Andža ir sācis ķert kurmjus, Zero ir pirmais, kas metas kurmi aizstāvēt. Ņem Andžam kurmi nost, un ne vairs spēlējoties, bet visā nopietnībā. Un kamēr kurmis mūk, nelaiž kaķi tam klāt. Andža no dusmām, ka šim atņem medījumu, uzmet kūkumu. Kaķis ir unikāls mednieks. It kā mierīgi guļ uz mašīnas jumta. Sauļojas. Putni nolido zemāk. Un vienā mirklī Andža lec. Suņi ir glābuši no Andžas ķepām arī zvirbuļus un bezdelīgas. Kaķis uz mašīnas jumta medī, bet abi labradori stāv apakšā un rej. Labradors ir ūdenssuns. Viņu dzimtenē Kanādā tos apmācīja slīcēju glābšanā. Tikko pēdas centimetru ūdenī, suns stāv blakus. Guntis peld jūrā ļoti tālu, suns visu laiku peld līdzi. Labradoriem starp ķepām ir plēvītes kā pīlēm. Interesanti skatīties, kā labradors nirst. Ja iemet akmeni jūrā, viņam nav problēmu to atrast. Kad suņa purns šņakarē jūras dibenu, burbuļi vien nāk augšā. Sākumā bijām ļoti pārsteigti. Ja izvēlas labradoru, jāatceras, ka ziemā ūdens tuvumā īpašniekam suns ļoti jāuzmana, jo labradori ziemā iet peldēt starp ledus gabaliem un peld tālu. Bet pēc tam ir grūti tikt atpakaļ uz ledus, jo slīd ķepas. Labradors nevar saaukstēties? Mūsu suns ir peldējies divdesmit grādu salā starp milzīgiem ledus gabaliem. Kad labradors ierauga ūdeni, viņš vairs nav viegli novaldāms. Taču, ja cilvēks peld blakus, suns visu laiku mēģina viņu atgriezt krastā. Tā ir liela problēma, jo mugura pēc tam mēdz būt kā pēc kaislīgas nakts. Tādēļ suns ir jāapmāca peldēt blakus. Esat labradorus speciāli dresējuši? Nopirku Kārlim divas grāmatas par dresūru. Viņš suni apmācīja tikai pēc tām. Un padodas. Kārlis ir iemācījis sunim spēlēt basketbolu. Suns zina noteikumus, kurā brīdī jāsēž un jāgaida, un kurā var piedalīties spēlē. Viņš prot arī visu ko atnest. Jau pirmajā reizē, kad suns palika pie mums pa nakti, pirmais, ko viņš otrā rītā izdarīja, pienesa pie gultas čības. Tā viņš tās čības nes līdz pat šai dienai. No rīta atveru acis un suns stāv priekšā ar čību mutē. Labradors strādā. Viņš grib piedalīties visur. Ja tu zāģē malku, viņš visu laiku kaut ko tev nesīs. Pēc tam bardaks pagalmā ir lielāks nekā jebkad, bet suns strādā. Piedalās. Ja ej sēnēs, suns būs klāt. Tiklīdz atnākam mājās, suns tūlīt pienes avīzes. Vai jūsu suņi nav radinieki? Labo ciltsrakstu dēŗ Zero ātri vien piedāvāja kŗūt par cilts turpinātāju. Tā pagājušajā pavasarī viņš kŗuva par astoņu bērnu tēvu. Četri brūni un četri balti. Un viens no viņa “ražojumiem” tagad ir arī mūsu mājās – Mozers. Baltais labradors. Labradori liekas ļoti labsirdīgi. Vai viņi spēj būt sargi? Jā. Kārlis tiek sargāts. Labradors necieš svešu suņu klātbūtni, īpaši, ja blakus ir bērns. Viņš neuzbruks, bet zobus gan parādīs. Pret svešiem cilvēkiem suns tomēr šķiet pārāk draudzīgs.Draudzīgs, bet savā sētā rej, ja nāk kāds svešs. Nu, protams, rej, luncinot asti. Ar labradoriem medībās iet nevar? Labradori skaitās labi putnu suņi, jo viņi labi peld un sameklēs putnu jebkurā vietā. Purvā viņi metas iekšā tādos akačos, ka jābrīnās, kā viņi tiek no tiem ārā. Taču viņi kā delfīni iet loku lokiem pa visu to šļurgu. Labradoriem ir ļoti lokans ķermenis. Un sunim ir laba oža. Ja esi mežā un suns pazūd, nav jāuztraucas, jo viņš tevi atradīs. Labradors nav piemērots dzīvošanai dzīvoklī? Sunim ir grūti. Turklāt labradoram ir tāda īpatnība, ka stresu, ko suns izjūt, ja slēgtā telpā nav cilvēka klātbūtnes, viņš pārvar, graužot visu. Kurpītes ir pagalam. Bet labradors ir suns, kuram grūti kaut ko atteikt.