Vairāki pašmāju komponisti, mūziķi, diriģenti, kolektīvu mākslinieciskie vadītāji un ar mūzikas jomu saistītās nevalstiskās organizācijas parakstījušas memorandu par atbalstu akustiskās koncertzāles celtniecībai Rīgā, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais dokuments.
"Rīgas koncertzāles biedrība" šo memorandu nosūtījusi Ministru kabinetam, Kultūras ministrijai (KM), Rīgas domei, Valsts prezidenta kancelejai un Saeimas prezidijam.
"Mākslinieki, kas pārstāv Latviju pasaulē, ar savu talantu padarījuši Latviju par klasiskās mūzikas lielvalsti. Mūsu mākslinieciskie kolektīvi kļūst starptautiski arvien atpazīstamāki. Ziemeļvalstu reģionā Rīgai ir visas iespējas nostiprināties kā klasiskās mūzikas galvaspilsētai," teikts biedrības izveidotajā dokumentā, norādot, ka
pašlaik Rīgā nav koncertzāles, kurā var rīkot profesionāliem standartiem atbilstošus koncertus, kas kļūtu par magnētu starptautiski atzītiem māksliniekiem un ik gadu piesaistītu Rīgai vairākus tūkstošus tūristu.
Biedrības pārstāvji norāda, ka pēdējos piecos gados Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā uzceltās akustiskās koncertzāles ievērojami uzlabojušas vidi un padarījušas to cilvēkiem pievilcīgāku, tās sniedz būtisku ieguldījumu reģionālās ekonomikas attīstībā un līdz ar cilvēku piesaisti sekmē arī demogrāfiskā jautājuma risināšanu. Šajos projektos izšķirīga nozīme bija pašvaldības vēlmei īstenot šos projektus.
"Nacionālā koncertzāle Rīgā būs vērtīga un moderna profesionālās darbības vide, arguments jauno mūziķu palikšanai Latvijā, lokāli un starptautiski nozīmīgs kultūras centrs un pieprasīts tūrisma objekts," teikts memorandā.
Dokumentā rakstīts, ka zem memoranda parakstījušās personības un organizācijas izprot Latvijas sabiedrības ieguvumus no akustiskās koncertzāles projekta galvaspilsētā un, zinot, ka projekta apspriešana un analīze bijusi pašreizējās valdības aktīvā redzeslokā pēdējos trīs gadus, lūdz Latvijas valdību un Rīgas domi iespējami drīz pieņemt izšķirošo lēmumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta apstiprināšanu un tālāku virzību.
Rīgas akustiskās koncertzāles ar konferenču centru būvniecību publiskajā un privātajā partnerībā kādā no Rīgas degradētajām teritorijām atzīsta par riskantu, liecina Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums.
Ministrija ziņojumā izskatījusi pirms vairākiem gadiem izskanējušo iespēju koncertzāli būvēt uz AB dambja, kas toreiz tika atzīta par ļoti finansiāli ietilpīgu projektu, norādot, ka šogad atjaunotās izmaksu prognozes AB dambja koncertzāles skiču konkursā uzvarējušajam projektam ar samazinātu telpu programmu liecina, ka projekta būvniecībai būtu nepieciešami 118 miljoni eiro. No tiem 22,5 miljoni eiro nepieciešami AB dambja stiprināšanai, labiekārtošanai, pievedceļu un tiltu izveidei, bet 5,9 miljoni eiro - projektēšanai un konsultācijām.
