Mājdzīvnieka nāve. Vai tās gadījumā darbiniekam ir tiesības uz brīvdienām?

Keitija Adkinsa savu korgiju bija nosaukusi par Goliātu. “Tas bija sava veida joks, jo viņš bija tik mazs. Tomēr viņš noteikti domāja, ka ir Goliāta izmērā,” par savu suni stāsta Adkinsa. 

Kad Goliāts negaidīti nomira piecu gadu vecumā, Adkinsa sajūtās tā, it kā būtu zaudējusi labāko draugu. 

“Goliāts bija pirmais suns, kurš tiešām bija mans. Viņš piedalījās daudz kur – draugi, dzīvokļa biedri, pārvākšanās. Viņš bija klāt, kad es nopirku savu pirmo mājokli,” stāsta sieviete. 

Kad Adkinsas darba devējs viņai saistībā ar mājdzīvnieka nāvi piešķīra viņai divas brīvdienas, sieviete bija ļoti pateicīga. 

Tomēr lielākā daļa darba devēju nav tik saprotoši, un prasība pēc dažām brīvdienām saistībā ar mājdzīvnieka nāvi daudzos priekšniekos var radīt zināmu pārsteigumu. 

Mājdzīvnieki ir ļoti daudziem cilvēkiem, un pēdējā laikā arvien populārāki kļūst arī mājdzīvnieki birojos. Cilvēkiem arvien vairāk laika pavadot ar saviem četrkājainajiem draugiem, tajā pašā laikā tērējot viņu vajadzībām arvien vairāk naudas, aktuālāks kļūst arī jautājums vai cilvēkam ir jābūt tiesībām uz brīvdienām, lai sērotu par mirušu mājdzīvnieku. 

Saskaņā ar tirgus izpētes uzņēmuma apkopoto informāciju, 2016.gadā mājdzīvnieki bija vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju. Mājdzīvnieku aprūpes produkti un pakalpojumi ir milzīgs bizness - tā apgrozījums pasaulē 2017.gadā pārsniedza 110 miljardus ASV dolāru, liecina tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” dati. 

Mājdzīvnieku popularitāte arvien vairāk jūtama arī darba vietās.  Arvien vairāk uzņēmumu ievieš “ņem suni līdzi uz darbu” dienu. Savukārt citos uzņēmumos mājdzīvnieki ir ikdienas biroja dzīves sastāvdaļa. 

Viena lieta ir ļaut darbinieku mājdzīvnieka uzturēšanos darba telpās. Tomēr vai mājdzīvnieka nāves gadījumā darba devējs joprojām būs saprotošs? 

Keitija Adkinsa strādā ASV mājdzīvnieku pārtikas ražošanas uzņēmumā “Mars PetCare”.  

Tas varētu šķist acīmredzami, ka mājdzīvnieku pārtikas ražotājs piešķir saviem darbiniekiem brīvdienas saistībā ar mājdzīvnieka nāvi, tomēr tā nav oficiāla uzņēmuma politika – katrs šāds gadījums “Mars PetCare” tiek izvērtēts individuāli.  

Vai mājdzīvnieka nāves gadījumā cilvēkam jābūt tiesībām uz brīvdienām? 

Ņujorkas Universitātes vadības komunikāciju programmas vadītāja Sūzena Stelīka norāda, ka sākotnējā atbilde uz šādu jautājumu, raugoties no uzņēmuma cilvēkresursu pozīcijas, būtu “nē”. 

Tomēr no cilvēciskā viedokļa, darba devējiem ir jāizrāda līdzcietība, uzsver eksperte. 

Līdzīgās domās ir arī Mančestras Universitātes organizāciju psiholoģijas profesore Kerija Kūpere. 

Viņa uzskata, ka šāda darbinieka lūguma noraidīšana var negatīvi ietekmēt darbinieka produktivitāti. 

Vetārsta zīme 

ASV Cilvēkresursu vadības biedrības eksperts Dens Raiens pauž viedokli, ka darba devēja politiku piešķirt brīvdienas saistībā ar mājdzīvnieka nāvi, cilvēki varētu mēģināt izmantot ļaunprātīgos nolūkos, jo kā gan darba devējs var pārliecināties, ka darba ņēmējam tiešām ir mājdzīvnieks, kurš nomiris. 

“Vai darba devējām būs jāiesniedz savam priekšniekam zīme no vetārsta, kurā apliecināts, ka, piemēram, suns tiešām ir nomiris,” jautā Raeins. 

Kūpere gan neuzskata, ka šādu kārtību cilvēki varētu mēģināt izmantot ļaunprātīgi. 

Mūsdienās cilvēki vienā darba vietā vairs nestrādā tik ilgi, kā kādreiz, un tāpēc cilvēkiem jārūpējas par savu kā darbinieka reputāciju. 

Vai cilvēki par mājdzīvniekiem sēro tikpat ļoti kā par cilvēkiem? 

Bristoles Universitātes Antrozooloģijas institūta pārstāvis Džons Bredšovs uzsver, ka sarežģījumus šajā jautājumā var radīt “mājdzīvnieka” definīcija. 

“Es neuzskatu, ka darba devējam būtu jāpiešķir darbiniekam brīvdienas, lai sērotu par mājdzīvnieka nāvi. Nevis tāpēc, ka cilvēka sēras par dzīvnieka nāvi nebūtu īstas, bet gan tāpēc, ka ir grūti nodefinēt, kas ir mājdzīvnieks, bet kas nav,” skaidro Bredšovs. 

Piemēram, lai arī cilvēki par mājdzīvniekiem uzskata arī zivtiņas vai reptiļus, ASV Vetārstu asociācija par mājdzīvniekiem dēvē tikai suņus, kaķus un putnus, kas dzīvo būrīšos. 

Bredšovs arī norāda, ka pastāv būtiskas atšķirības cilvēku sērās attiecībā uz mirušu mājdzīvnieku vai mirušu cilvēku - piemēram, pēc mājdzīvnieka nāves cilvēki mēdz jau dažus mēnešus vēlāk ieviest jaunu mājdzīvnieku. Savukārt tuva cilvēka nāves gadījumā sēru periods var būt gadiem ilgs. 

“Cilvēki par saviem mājdzīvniekiem bieži runā kā par ģimenes locekļiem. Tomēr tas pārsvarā nav nekas vairāk kā vienkāršākais veids dzīvnieku raksturošanai,” uzskata Bredšovs. 

Uzņēmumi cenšas pielāgoties savu darbinieku mainīgajām vajadzībām. Tā kā mājdzīvnieki ir tik izplatīti, jautājums par cilvēku vajadzībām dzīvnieku aprūpes un arī nāves jautājumos, būs aktuāls arī turpmāk. 

“Skaitļus ignorēt nav iespējams. Ja liela daļa cilvēku šie jautājumi ir aktuāli, arī uzņēmumiem būs agrāk vai vēlāk jāiesaistās,” uzskata Stelīka.