Riteņbraucēju skaits Rīgā četru gadu laikā ir pieaudzis par 40%, atsaucoties uz pašu veiktajiem mērījumiem uz Rīgas tiltiem, apgalvo biedrība "Pilsēta cilvēkiem".
Rīdzinieki kļūst arvien sportiskāki! Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40% (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
14.septembrī biedrības aktīvisti veica velosipēdistu skaitīšanu un secināja, ka Vanšu tiltu stundā šķērsojot gandrīz 600 riteņbraucēju, kas esot teju piecas reizes vairāk nekā pirms 10 gadiem.
Skaitīšana tika veikta 14.septembra rītā no plkst.8 līdz 9. Riteņbraucēji kopumā skaitīti 26 punktos vairākās Rīgas ielās, uz tiltiem un pārvadiem.
"Regulāri dati par velobraucēju plūsmām ir ļoti svarīgi, lai konstatētu izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, kā arī plānotu un īstenotu nepieciešamās izmaiņas infrastruktūrā. Skaitīšanas datu analīze parāda, kur ir vislielākais pieprasījums pēc drošas veloinfrastruktūras," sacīja Zandbergs.
Pēdējo reizi organizēta velobraucēju skaitīšana Rīgā notikusi pirms trīs gadiem, bet agrāk regulāri to veikusi Latvijas Riteņbraucēju apvienība. Tagad stafeti pārņemt apņēmusies "Pilsēta cilvēkiem".
Vislielākais riteņbraucēju skaits stundas laikā tradicionāli fiksēts uz Vanšu tilta, par kuru pieejami dati kopš 2008.gada. Desmit gadu laikā velosipēdistu skaits uz Vanšu tilta ir gandrīz pieckāršojies un pietuvojies 600 cilvēku atzīmei stundā.
"Tas nozīmē, ka plānotās Vanšu tilta rekonstrukcijas projektētājiem būs jāparedz Latvijas valsts standartiem atbilstoša platuma veloceļu ierīkošana, jo šāda satiksmes intensitāte pieprasa platākus veloceļus nekā līdz šim Rīgā veidoti," uzskata aktīvisti.
Velosatiksmes intensitāte augusi arī uz citiem tiltiem un pārvadiem - uz Salu tilta velobraucēju pieaugums novērojams par 46%, Gaisa tilta - par 49%, Brasas dzelzceļa pārbrauktuves - 50%, bet uz Zemitānu tilta - pat par 89%.
Aktīvistu novērojumi liecina, ka vietās, kur uz brauktuves ir riteņbraukšanai drošāki apstākļi, piemēram, iezīmētas velojoslas, pa ietvi pārvietojas pavisam neliela daļa riteņbraucēju. Piemēram, Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas krustojumā brauktuvi izvēlas 95% velosipēdistu.
"Iegūtie dati apstiprina vispārzināmo - jo nedrošāka brauktuve, jo vairāk velosipēdistu izvēlas ietvi," paziņoja Zandbergs.
Četru gadu laikā sieviešu velobraucēju skaits esot palielinājies par 48,9%, savukārt vīriešu skaits audzis par 35,1%. Lai gan sieviešu skaita pieaugums ir straujāks, vīriešu īpatsvars kopējā riteņbraucēju satiksmē joprojām veido gandrīz divas trešdaļu.
2014.gadā skaitīšanas punktos tika saskaitīti 28 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem, savukārt šogad tajos pašos punktos saskaitīts divas reizes vairāk jeb 57 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem. No kopējā fiksētā velosipēdistu skaita 2,6% ar velosipēdu pārvadājuši bērnus, un tikai daži bērni ar velo braukuši paši, kas, "Pilsēta cilvēkiem" ieskatā nozīmē, ka Rīgas ielas vēl arvien nav gana drošas braukšanai ar velosipēdu.
"Ar nožēlu jāatzīst, ka arī veloinfrastruktūras attīstība Rīgā ir faktiski ir pārtraukta jau kopš 2014.gada. Saglabājoties velobraucēju pieauguma tendencēm un neveidojot ērtu un drošu infrastruktūru, var prognozēt arvien pieaugošu satiksmes drošības un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās apstākļu pasliktināšanos, kas, protams, jau tagad atspoguļojas ceļu satiksmes negadījumu statistikā," pauž aktīvisti.
