Pēc sociālā eksperimenta veikšanas Makgila Universitātes Kanādā pētnieki noskaidroja: ja cilvēkam pareizo virzienu pilsētā norāda persona ar akcentu, tad šis cilvēks apdomās divreiz, vai ticēt tam.
Ja tev ir akcents, tad labāk runā skaļi un izteiksmīgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesa, pētnieki arī secināja, ka cilvēki, visticamāk, apspiedīs savus aizspriedumus, ja uzrunātais svešzemnieks virziena norādes deklamēs pašpārliecinātā un komandējošā tonī, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "NeuroImage".
“Pēc šā pētījuma es sapratu, ka nākotnē man vajadzētu attīstīt ļoti pašpārliecinātu un izteiksmīgu balsi. Cilvēkiem, kas runā ar akcentu, tas varētu izrādīties ļoti noderīgi veselā virknē situāciju – sākot no darba vai skolas dzīves un beidzot ar tiesas procesiem,” preses relīzē bilda pētnieks Sjaomins Dzjans (Xiaoming Jiang).
Dzjans pats ir viens no vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku visā pasaulē, kas angļu valodu izmanto, kā otro saziņas valodu. Zināms, ka joprojām turpina pieaugt saskare darbā, skolā vai sociālajā dzīvē starp tiem, kam angļu valoda ir dzimtā, un tiem, kuriem tā nav dzimtā valoda.
“Kad mums jāizlemj, vai uzticēties kādam, kurš atšķiras no mums, mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību gan cilvēka vizuālajam tēlam, gan tā balsij. Tāpēc vēlējāmies labāk saprast, kā izlemjam, vai cilvēkam var vai nevar uzticēties,” teica pētnieks Marks Pells (Marc Pell).
Pētījuma praktiskajā daļā zinātnieki lika eksperimenta dalībniekiem klausīties īsus, neitrālus apgalvojumus, kas bija izteikti dažādos akcentos un balss toņos. Kamēr dalībnieki klausījās un vērtēja to uzticamību, pētnieki novēroja to smadzeņu aktivitāti.
Rezultāti pierādīja, ka smadzeņu parietālajā daļā norisinājās aktivitāte brīžos, kad attiecīgais dalībnieks vērtēja ar akcentu izteikta apgalvojuma uzticamību.