“Gribētos tevi iepazīt ar kaislīgu skūpstu!” - Adriana Miglāne par pielūdzēju uzjautrinošajām vēstulēm
Intervija

FOTO: Andra Pērkone/ APOLLO

"X Faktora" pirmās sezonas fināliste Adriana Miglāne ir kļuvusi par vienu no šova atpazīstamākajām māksliniecēm, meitenei uzstājoties gan Latvijā, gan ārpus tās. Tagad meitene paviesojās pie Apollo.lv un pastāstīja par aktuālajiem notikumiem viņas dzīvē, atklājot detaļas par dalību Lietuvas šovā "The Voice", faktus par tālmācību un ticību dievam. 

Nesen tapa zināms, ka piedalies Lietuvas "The Voice". Kā izdomāji par labu šim lēmumam?

Es jau sen esmu mēģinājusi piedalīties šovos ārpus Latvijas. Kad man bija 16 gadi, piedalījos Lielbritānijas “X Faktorā”, taču tagad saprotu, ka tam pilnīgi nebiju gatava. Tur vajag lielu pieredzi, lai tiktu tālu. Latvijas "X Faktoru" es arī gaidīju jau sen, un dieviņš sadzirdēja manas vēlēšanās.

Bet “X Faktors” ir tikai šovs, tāds atspēriena punkts katram jaunam māksliniekam. Ar to dzīve tikai sākas, bet turpinājums ir atkarīgs no tevis.

Tad sapratu, to, ka nevaru apstāties, man kaut kas ir jādara! Plānā bija visādas dziesmas, bet pieteicos “The Voice” ar domu – kā būs, tā būs. Man vienkārši gribējās darīt kaut ko tālāk, gribējās vēl sevi parādīt. Un tā bija Lietuva, jo es runāju lietuviski, man ļoti daudz radi dzīvo Lietuvā un domāju, ka jāpamēģina tur. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Adriana Miglāne (@adrianamiglane) on

Un ko tev tas nozīmē – vai jādzīvo uz vietas Lietuvā?

Jā. Kamēr notika filmēšana, sanāca tā, ka tobrīd dzīvoju uz vietas. Daudz arī braukāju atpakaļ uz mājām, bet vairāk gan paliku tur.

Kā vispār atšķiras Lietuvas "The Voice" un "X Faktors", tieši sajūtu līmenī?

Lietuviešiem ir ļoti, ļoti stingri līgumi. Ja pārkāp kaut vai nieciņu, ir lieli naudas sodi. Parakstot līgumu, tu jau savādāk uz to skaties. Te vairs joki nebūs! Kavēt nedrīkst, jābūt laikā. Sevi norūdi tam, ka atbildība ir liela. Daudz jāstrādā, jo viņiem ir ļoti daudz labu dziedātāju. Kad stāvēju atlasē un klausījos, kā citi dzied, šķita, ko es vispār te atnācu… Man mazliet sabruka pārliecība, dzirdot, cik tur ir spēcīgi cilvēki.

Tāpat, Lietuvā uz māksliniekiem skatās citādāk – ja Latvijā patīk tādi ļoti mīļi un sirsnīgi cilvēki, tad Lietuvā viņiem ir noslēgti visi. Lietuvieši ir pašpārliecināti, īpaši mana vecuma meitenes. Ja es stāvēju un man šķita, ka nesanāks, tad viņas domāja, ka ir labākās. Viņi ir darītāji un nebaidās no tā.

Mums dažreiz tās pārliecības pietrūkst. Šova dalībnieces man arī teica, ka varot just, ka neesmu no Lietuvas, jo esmu tik mīļa. Viņi nav pie tā pieraduši. Lietuvieši nemēdz sākt runāt pirmie. Čaula apkārt. Tas bija grūti, jo biju citā valstī viena. Nav kam pastāstīt, kā jūties.

Un kurš šovs tev patīk labāk no šiem abiem?

“X Faktors” ir pilnīgi cits stāsts. Cita pasaulīte. “The Voice” Ir kaut kas jauns. Grūti salīdzināt. “X Faktorā” es biju mājās, mīļajā Latvijā. Taču “The Voice” ir interesantāk, jo žūrija neredz kas tu esi, nezina, cik tev gadi. Viņi paļaujas tikai uz balsi. Jo bieži jau skatītājiem tā ir, ka ierauga cilvēku, un vairāk viņš iepatīkas pēc izskata, nevis balss. Bet tur ir reāli tikai balss.

Kā ar žūriju, ir skarbāki?

Man šķiet, ka viņi ir stingrāki, jo viņiem jau "The Voice" Ir sestā sezona, kas ir daudz. Ja mums Latvijā “X Faktoram” būtu 8. sezona, žūrija arī būtu nocietinājusies. Salīdzinātu ar citiem gadiem. Viņi ir stingrāki. Žūrija ļoti iesaistās un dresē, ja tā var teikt.

Kur tu iemācījies lietuviešu valodu?

Man omīte dzīvo Latvijā, bet ir lietuviete. Viņai visi radinieki runā lietuviski, un puse manu radu, pie kā es braucu ciemos, ir lietuvieši. Man vispār ir ļoti daudz brālēnu un māsīcu. Man bija 5 gadi, kad omīte visu laiku mācīja pa vārdiņam lietuviski. Es arī pati interesējos un tā arī iemācījos.

FOTO: Andra Pērkone/APOLLO

Es tā saprotu, ka tavā dzīvē lielu lomu ieņemt arī ticība dievam, vai ne?

Jā. Man ir ļoti ticīga mamma, arī tētis bija patiešām ticīgs. Esmu piedzimusi un augusi tādā ģimenē. Es arī tam visam ļoti ticu.

Daudzi nesaprot, kā es varu ticēt dievam, jo kurš gan tic neredzamajam? Dievu jau neviens nav redzējis. Bet es patiešām varu pateikt, ka viņš ir, jo viss, ko es esmu lūgusi, man ir piepildījies.

Svarīgi ir protams arī ne vien lūgt, bet arī pateikties. Jāspēj būt pateicīgam par katru dienu. Es tiešām saku paldies par katru dienu, jo nekas mums nav dots tāpat vien. Katra dzīves mācība mums ir dota kaut kādu iemeslu dēļ. Es bērnībā vienmēr lūdzos pirms miega, lūdzos būt uz skatuves. Un Dievs ir dzirdējis manas lūgšanas un viss ir piepildījies. Es joprojām par daudz ko lūdzos, un viss piepildās. Ar visu to, cik man grūti ir gājis, Dievs man dod dāvanas, to pašu talantu dziedāt.

Nesen arī tapa zināms, ka mācīsies tālmācībā. Kādēļ pieņēmi šādu lēmumu?

Uz tālmācību aizgāju jau aprīlī un īsti negribēju par to runāt, jo zināju, ka visiem tas būtu interesanti un man šķita, ka to jāpatur noslēpumā. Aizgāju no Bauskas vidusskolas, jo sapratu, ka nevaru apvienot – tad koncerti, tad šovi. Es mēnesī skolu apmeklēju tikai kādu nedēļu un apzinājos, ka tas nav normāli. Man bija tik daudz parādu, vēl no šova, kad trīs mēnešu skolā vispār nebiju. Man bija kaut kas jādara lietas labā. Man tomēr tagad ir 12. klase. Es zināju, ja tikšu Lietuvas šovā kaut kur tālāk, normālā skolā es 12. klasi nevarētu pabeigt. Tas, protams, bija riskanti, jo es jau nezināju, kā man Lietuvā ies, tik pat labi man varēja nekas nesanākt un tad es būtu par velti aizgājusi. Bet, redz, kā viss izvērtās .

Nav grūtāk visu pašmācībā apgūt?

Man sākumā šķita, ka būs tik viegli! Bet tagad, kad mācos, saprotu, ka tā vispār nav. ir baigajai motivācijai jābūt, lai pats varētu sēdēt, mācīties, piemēram, to pašu matemātiku, kas man nekad nav padevusies. Domāju, ka šogad paņemšu kādu privātskolotāju matemātikā, jo būs eksāmeni, bet galvenais ir atrast motivāciju. Es ļoti gribu pabeigt labi skolu, jo nezinu, kā dzīve var izvērsties.

Kā vispār mainījās tavas dzīve pēc "X faktora"?

Šovs bija tas posms, kas pastūma mani krietni uz augšu. Tā bija mana pirmā lielā šovu pieredze un es nezināju, kā viss notiks, kas būs pēc tam, ko nozīmē, ka šovs beidzas.

Katru svētdienu biju TV ekrānā un viss! Vajadzēja sākt sisties pašam. Es nezināju, kā tas būs, bet dzīve ir mainījusies ar to, ka es beidzot daru to, ko esmu vienmēr gribējusi darīt – es dziedu, braucu uz koncertiem, veidoju sadarbības ar zīmoliem.

Tagad, kad esmu jau padziļināti tajā visā iekšā, saprotu, ka tas ir tas, ko gribu darīt visu mūžu.

Vai turpini uzturēt draudzīgas attiecības ar visiem šova dalībniekiem?

Mums katram ir sava dzīve, sen neesmu sen satikusi nevienu, izņemot Artūru. Laiks ir tik, cik viņš ir. Bet kontaktējamies visi kaut kā mazliet.

FOTO: Andra Pērkone/APOLLO

Un kā ar Aiju Auškāpu?

Aija bija mans mentors šova laikā, bet paiet šovs un viņai nāk jauni talanti. Tas ir tikai šovs. Domāju, ka viņa zina, kā man iet, bet kontakta mums nav. Esam kā skolā – viens izskolojas, nāk nākamais.

Vai bieži sanāk uzstāties ārzemēs?

Esmu ļoti daudz kur uzstājusies. Ņujorkā, Armēnijā, Gruzijā, Lietuvā, Lielbritānijā... Daudz kur sanācis pabūt. Es vienmēr domāju - kā dievs būs lēmis, tā notiks. Man pat prātā nenāk, ka būšu populāra. Kā lemts, tā notiks.

Tu arī teici, ka gribētu piedalīties amerikāņu "X Faktorā". Vai grasies to darīt? 

Šobrīd tās cerības ir ļoti mainījušās, bet tas ir mans bērnības sapnis. Nevar jau zināt, varbūt piepildīsies kādreiz. Šobrīd es koncentrējos tikai uz Lietuvu, jo jāskatās, kā ies tur. Centīšos sevi maksimāli parādīt tur.

Jautājums, kas noteikti interesē daudzus pašmāju puišus. Tu esi aizņemta?

Jā, man ir draugs. Viņš jau sen bija man līdzās, pat tad, kad es vēl neuzstājos “X Faktorā”. Mēs citreiz kopā pavadām laiku vakaros, skatāmies filmas un pienāk ziņa. Protams, ir visādi cilvēciņi, kuri raksta, bet es neņemu to galvā. Bet citreiz tā sanāk smiekli… 

Nesen atnāk ziņa: “Gribētos iepazīt tevi ar kaislīgu skūpstu!” Bet tas vēl nav nekas! Es pat neesmu atvērusi visas vēstules.

Bet es neņemu galvā, un draugs saprot, ka tas nav nopietni domāts. 

Fotogalerija: Adrianas Miglānes gaitas "X Faktorā"