Kremlis: ASV sankciju gadījumā Krievija pati spēs uzbūvēt ''Nord Stream 2''

Vladimirs Putins

FOTO: Sputnik/Scanpix

Ja ASV noteiks sankcijas pret Krievijas-Vācijas gāzesvada projekta "Nord Stream 2" dalībniekiem, Krievija spēs šo gāzesvadu uzbūvēt saviem spēkiem, paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

«Krievijai ir tāda iespēja, taču mēs ceram, ka tāds huligānisms nenotiks,» sacījis Peskovs Krievijas biznesa medijam RBK, atbildot uz jautājumu, vai Putins, pagājušajā mēnesī tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, apsolījis, ka Krievija pilnībā finansēs «Nord Stream 2» celtniecību gadījumā, ja ASV noteiks sankcijas pret šo projektu.

Vācijas laikraksts «Sueddeutsche Zeitung», atsaucoties uz anonīmiem avotiem, sestdien ziņoja, ka Putins, 18.augustā tiekoties ar Merkeli viņas ārpilsētas rezidencē Mēzebergas pilī, teicis, ka Krievija ir gatava pilnībā finansēt «Nord Stream 2» būvniecību gadījumā, ja ASV noteiks sankcijas pret gāzesvadu būvējošo konsorciju. 51% akciju šajā konsorcijā pieder Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam «Gazprom», pārējie dalībnieki ir Vācijas koncerns «Uniper», Francijas uzņēmums «Engie», Austrijas kompānija OMV, Nīderlandes un Lielbritānijas koncerns «Royal Dutch Shell» un Vācijas koncerna BASF meitasuzņēmums «Wintershall».

FOTO: REUTERS/SCANPIX

Enerģētikas koncerna «Uniper» finanšu direktors Kristofers Delbriks augustā paziņoja, ka «Uniper» var atteikties no dalības projektā «Nord Stream 2»,  ja ASV pret to noteiks sankcijas. Delbriks paskaidroja, ka sankciju gadījumā «Uniper» tiks izslēgta no starptautiskās maksājumu aprites un nevarēs veikt maksājumus ASV dolāros. «Šādas lietas mūsu kompānija principā nevar atļauties,» sacīja Delbriks.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš vairākkārt kritizējis «Nord Stream», šonedēļ paziņoja, ka Savienotās Valstis neplāno noteikt sankcijas pret «Nord Stream 2». «Mēs neizskatām šādu iespēju,» otrdien preses konferencē Vašingtonā pēc tikšanās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu sacīja Tramps. Tomēr viņš piebilda, ka «par nelaimi Vācijas iedzīvotājiem, šī valsts ik gadu maksā miljardiem un miljardiem dolāru Krievijai par energoresursu piegādēm».

FOTO: AP/Scanpix

Kā ziņots, «Nord  Stream  2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka « Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma nodrošinās gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Projekts izmaksās apmēram desmit miljardus eiro.

Pret šo projektu aktīvi iestājas vairākas Austrumeiropas valstis, kā arī ASV. Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri martā kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads «Nord  Stream 2» ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.

Eiropas Savienības klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete pērn atzina, ka «Nord  Stream  2» nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.

Uz augšu