Cenas var pieaugt vistas gaļai, miltu produktiem un kakao; pārējai pārtikai - nemainīsies

Maizes ceptuve "Lāči".

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Izņemot miltu izstrādājumus, olas, putnu gaļu un kakao, kam cenas var pieaugt, citiem pārtikas produktiem Latvijā cenu kāpums līdz šā gada beigām nav prognozējams, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Gulbe sacīja, ka laika apstākļu dēļ graudu raža pasaulē šogad samazināsies par 1,4%, savukārt to krājumi saruks par 11% (nozīmīgākajām eksporta valstīm kopā par 23%). Ņemot vērā būtisku ražas samazinājumu, Eiropas Savienībā (ES) un NVS valstīs pirmo reizi vairāku gadu laikā kviešu raža samazinās, kamēr graudu patēriņam prognozējams visu laiku augstākais līmenis. Kviešu cenas ir par 10-30% augstākas, bet tās nepārsniedz pēdējo desmit gadu vidējo līmeni. Graudaugu kopraža Latvijā būs par 24% zemāka. Tas ietekmēs miltu izstrādājumu cenas, kas var pieaugt.

Gulbe atzina, ka vairāki pārtikas produkti Latvijā ir dārgāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Lietuvā ir lielāks skaits mazāk maksātspējīgu iedzīvotāju, kamēr konkurence kaimiņvalstī ir daudz lielāka nekā Latvijā. Piemēram, lētākā rudzu maize, pēc Gulbes teiktā, Latvijā maksā 63 centi kilogramā, kamēr kukulis baltmaizes- 87 centi par kilogramu. Lietuvā lētākā rupjmaize maksā 41 centu kilogramā, bet kukulis baltmaizes - 70 centi kilogramā.

Tikmēr pašu graudu cenas šogad nekāps saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) prognozēm. Graudiem cenas prognozējamas esošajā līmenī. Lai gan eļļas un spraukumu cenu tendences ir neviennozīmīgas, to cenas ir samērā stabilas, un izmaiņām līdz gada beigām nevajadzētu būt.

Arī kakao cenas varētu kāpt, jo tā ražošana globālajā tirgū ir samazinājusies par 2%, kamēr globālais patēriņš pieaudzis par 4%, ko ietekmē piegāžu samazinājums no Kotdivuāras un politiskā nestabilitāte Kamerūnā. Šā brīža cenu līmenis kopumā atbilst iepriekšējā gada cenu līmenim, bet cenas var turpināt augt.

Viņa piebilda, ka savukārt piena produktu cenu kāpums nav prognozējams, jo to ražošana Eiropā pieaug. ES mazliet pieaugusi vienīgi sviesta cena - Latvijā zemākā cena sviestam fasētā veidā ir zem septiņi eiro kilogramā. Gulbe prognozēja, ka piena un piena produktu cenu līmenis, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī.

Gulbe pastāstīja, ka cukura cenas kopš šā gada sākuma samazinās. Cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par gandrīz 30% zemāks. Pagaidām cukuram prognozējams esošais cenu līmenis. Tomēr cenas var celties, ja tirgu ietekmēs naftas cenu kāpums, kas lielākus cukura apmērus var novirzīt spirta ražošanai.

Gulbe sacīja, ka nevienam no gaļas veidiem pasaulē cenas nav ievērojami mainījušās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Cūkgaļas patēriņš ES nemainās, tādējādi jebkādus papildus ražotos gaļas apmērus jāeksportē. Paredzams, ka, neraugoties uz lopbarības cenu kāpumu, līdz šā gada beigām cūkgaļas cenu kāpums nav prognozējams.

Tikmēr kafijas cenas ir zemas un to pieaugums nav prognozējams.

Tāpat viņa pastāstīja, ka, neraugoties uz sausumu šogad, augļu un dārzeņu cenu būtisks kāpums Eiropā nav prognozējams, jo to ražošana ir pieaugusi. Konkurence attiecīgajā tirgū ir ļoti liela un, tiklīdz kāds spēj saražot lētāk, tirdzniecība no šīs valsts pastiprinās. Tāpēc arī Latvijas iedzīvotājiem šogad par dārzeņiem nevajadzēs maksā vairāk.

Uz augšu