Mākslinieka Karavadžo nāves cēlonis tomēr nebija sifiliss

FOTO: Wikimedia Commons

Slavenais itāļu mākslinieks, pirmais nozīmīgākais baroka pārstāvis Karavadžo nenomira no sifilisa, kā uzskata daudzi vēsturnieki, bet gan no asins saindēšanās.

Izskatās, ka talantīgais mākslinieks, kurš bija slavens arī ar savu kaisli pret azartspēlēm, dzeršanu un prostitūtām, mira no zobena cirstas brūces, kurā iekļuva nāvējoša infekcija.

Franču un itāļu zinātnieku komanda to atklāja, izpētot revolucionārā mākslinieka iespējamās atliekas. Karavadžo mira 39 gadu vecumā 1610. gadā.

Pirms savas noslēpumainās nāves Karavadžo dzīvoja visai dramatiski. Dzimis 1571. gadā Itālijas ziemeļos kā Mikelandželo Merisi, mākslinieks vēlāk nomainīja savu vārdu par godu dzimtajai pilsētai. Kad 21 gada vecumā Karavadžo pārcēlās uz Romu, viņa talantu pamanīja kardināls Frančesko del Monte, kurš palīdzēja māksliniekam kļūt par sensāciju.

FOTO: Wikimedia Commons

Karavadžo gleznas padarīja viņu par īstu slavenību, tomēr labi zināms viņš bija arī ar savu temperamentu. “Karavadžo bieži tika arestēts. Tad viņš saplēsa kāda pretinieka mēteli, tad viesmīlim svieda ar artišoku paplāti, tad nobiedēja sargu un apvainoja policistu,” stāstīja Nacionālās galerijas pārstāvji.

Pēc tam, kad Karavadžo zobenu cīņā nogalināja pretinieku, viņam nācās bēguļot. Lai arī kā Karavadžo centās atjaunot savu reputāciju, tomēr bez rezultātiem. Pēc vēl dažām sadursmēm viņš tika ievainots un mira ceļā uz Romu.

Kas nogalināja Karavadžo?

Vēsturnieki ilgi ir strīdējušies par to, no kā mira slavenais mākslinieks. Zināms, ka nāves brīdī Karavadžo bija drudzis, liekot spekulēt, ka mākslinieks sirga ar malāriju vai pat brucelozi – mājdzīvnieku infekcijas slimību, ar kuru var sasirgt arī cilvēki.

FOTO: Wikimedia Commons

Lai noskaidrotu atbildi, zinātnieki izmeklēja Karavadžo iespējamo kapavietu un tajā esošās atliekas. Skeleta kaulos zinātnieki atklāja augstu svina līmeni. “Zināms, ka Karavadžo izmantoja krāsas ar svinu un īpaši par to neuztraucās,” rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Lancet”.

Pēc mākslinieka zobu analīzes noskaidrojās, ka tajos atrodas zelta stafilokoks, kas, visticamāk, arī bija vainojams Karavadžo nāvē.

Uz augšu