Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā ievēlēt atklāti.
Satversmes grozījumi: Valsts prezidentu turpmāk ievēlēs atklāti (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konstitūcijas izmaiņas atbalstīja 85 deputāti, bet pret bija trīs parlamentārieši.
Līdz šim bija noteikts, ka Valsts prezidenta vēlēšanas parlamentā notiek aizklāti.
Izmaiņas Satversmē stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Vēl nepieciešams veikt grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, ko, saņemot atbalstu, varētu veikt vēl 12. Saeimas darbības laikā.
Grozījumus Satversmē noteikt Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu Saeimā iesniedza Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji. Lai arī atbalstu grozījumiem pauda arī partiju "Saskaņa", "Vienotība" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti un daļa ZZS frakcijas, likuma izmaiņas uz priekšu raiti nevirzījās.
Paralēli parlaments iepriekš septembrī izskatīšanai komisijās nodeva ZZS deputātu rosinātos grozījumus Satversmē par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Juridiskā komisija vispirms gaidīja šodienas Saeimas lēmumu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, lai spriestu par to, kā tālāk virzīties ar tautas vēlēta Valsts prezidenta grozījumiem, iepriekš norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK). Viņš vērsa uzmanību, ka paši iesniedzēji ir norādījuši, ka pie grozījumiem būtu jāstrādā nākamajai Saeimai. Tāpat parlamenta debatēs izskanējis, ka regulējumu par tautas vēlētu prezidentu varētu ieviest aiznākamajās prezidenta vēlēšanās 2023.gadā, ņemot vērā, ka nepieciešams pieņemt arī vairākus saistītos grozījumus, skaidroja politiķis.
Izmaiņas Satversmē tiek veiktas, ja Saeimas sēdē ir klāt vismaz divas trešdaļas deputātu un par grozījumiem nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem parlamentāriešiem.