Simtiem metru zem zemes zinātnieki atraduši negaidītus organismus

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Mary Evans / Natural History Museum / Scanpix

Simtiem metru zem zemes vietā, kur nekad nav iespīdējusi saules gaisma, zinātnieki atraduši negaidītas dzīvības formas – baktērijas, kas parasti gūst enerģiju fotosintēzes ceļā.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, zinātnieki raksta, ka pazemē viņi atraduši tā saucamās zilaļģes, kas uz Zemes eksistē miljardiem gadu ilgi. Lai arī tās ir sīkas, to fotosintēzes process, kura laikā tās izmanto saules enerģiju, lai ogļskābo gāzi pārvērstu sev nepieciešamās barības vielās, spēlē ārkārtīgi nozīmīgu lomu planētas attīstībā. Proti, šīs aktivitātes palīdzēja veidoties Zemes atmosfērai tās attīstības sākumposmā, liekot pamatu visai dzīvībai.

Mūsdienās zilaļģes mitinās ļoti dažādās vietās, sākot ar tuksnešiem un beidzot ar okeāniem. Tomēr, lai kur šie organismi atrastos, tiem vismaz nedaudz ir pieejama saules gaisma. Tieši tāpēc zilaļģu atrašana tik dziļi pazemē, kur valda pilnīga tumsa, ir ārkārtīgs pārsteigums pētniekiem.

Foto: Fernando Puente-Sánchez/PNAS

Iepriekšējā ekspedīcijā zinātnieki Ibērijas pussalas piekrastē Spānijā atklāja ārkārtīgi bagātu pazemes ekosistēmu. Otrā ekspedīcijā pētnieki nolēma izpētīt paraugus no vēl dziļākiem zemes slāņiem tajā pašā vietā. 613 metru lielā dziļumā viņi uzgāja ieža gabalu, kurā viņi, sev par pārsteigumu, atrada zilaļģes.

Pētījumā rakstīts, ka vides, kuras reti vai nemaz nesaskaras ar saules gaismu, bet kurās tomēr eksistē dzīvība, sauc par tumšajām biosfērām. To iemītnieki parasti ir ārkārtīgi dīvaini – sākot ar baisām zivīm un beidzot ar simtkājiem.

Tagad zinātnieki šo radību sarakstam pievienojuši arī zilaļģes.

Izpētot šos iežu paraugus, zinātnieki atklāja, ka šīs zilaļģes nav nemaz tik atšķirīgas no to gaismu mīlošajiem virszemes radiniekiem. Tām gan trūka dažu struktūru, kas vajadzīgas, lai veiktu fotosintēzi.

Pazemes zilaļģes tā vietā izmantoja citādāku procesu, kā iegūt enerģiju, proti, absorbējot ūdeņraža gāzi, ķīmiski savienojot to ar skābekli un atbrīvojot ūdeņraža elektronus, rakstīts pētījumā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu