Divas dienas līdz algai, un vējš svilpo kabatā: ko darīt?

FOTO: Pexels

Mēneša beigās daļai no mums nākas sastapties ar atklāsmi, ka līdz nākamajai algai vēl jāgaida, bet lielākā daļa naudas jau iztērēta. Ne vienmēr ir viegli atcerēties, kur tā palikusi. Lūk, saraksts ar pieciem izplatītākajiem ikdienas paradumiem jeb naudas “zagļiem” un padomiem, kā no tiem izvairīties.

Kafija līdzņemšanai katru dienu

Viens no lielākajiem ikdienas t.s. naudas zagļiem ir kafija, kas iegādāta līdzņemšanai. Lai gan sākotnēji šķietami nemanāms paradums, kas dienā var prasīt vien pāris eiro, tomēr mēnesī tam iztērētā summa var paņemt samērā lielu algas daļu. Tiem, kuri vēlas ietaupīt, ir vērts biežāk gatavot kafiju mājās un darbā, piemēram,

laba doma ir to paņemt no rīta līdzi termokrūzē, bet, lai ikdiena neliktos vienmuļa, var izmēģināt arī kādu jaunu un kārdinošu kafijas recepti.

Iespējams, ka ir īstais laiks arī atrast kādu alternatīvu savam kafijas dzeršanas ieradumam. Tā vietā, lai baudītu tasīti dzēriena, labāk doties nelielā skrējienā vai pastaigā. Tas ne vien sniegs enerģijas lādiņu visai dienai, bet arī ietaupīs laiku un naudu.

Bieži braucieni ar taksometru

Protams, iespēja izsaukt taksometru nereti varētu šķist ātrākais veids, lai nokļūtu galamērķī, tomēr reti tā ir arī algai draudzīga izvēle. Par spīti izdevīgiem piedāvājumiem taksometrs pastāvīgam ikdienas lietojumam ir dārgs un to kā pārvietošanās līdzekli vajadzētu atstāt vien neparedzētiem gadījumiem, nevis izmantot ikdienā.

Daudzi attālumi ir mērojami kājām vai ar velosipēdu – tas ne vien ietaupīs naudu, bet arī ļaus fiziski izkustēties un uzturēt sevi labā formā.

Savukārt tālākiem mērķiem vērts izvēlēties sabiedrisko transportu, kas ir ne vien lētāks, bet arī videi draudzīgāks pārvietošanās veids kā taksometrs.

Pusdienošana ārpus darba

Pusdienlaiks ir brīdis, kad uz mirkli aizmirst darba rūpes un pačalot ar kolēģiem. Tādos mirkļos mēs maz aizdomājamies par to, cik daudz finanšu paņem pusdienošana ārpus darba. Lai gan tuvāko kafejnīcu apmeklējums var šķiet vilinošs, tomēr ieteicams kādu dienu pusdienas iepriekš laicīgi sagatavot mājās. Pirmajā brīdī gan tas var šķist laikietilpīgi, taču ieteicams jau laicīgi saplānot nākamās nedēļas ēdienreizes. Tā tu vari izdomāt, kurās dienās vislabāk mieloties ar paša gatavotām pusdienām, bet kad labāk doties ēst ārpus darba. Tas ļaus ne vien radoši izpausties un meklēt arvien jaunas receptes, bet arī ietaupīs naudu, ko varēs iekrāt.

Tāpat laikus ieteicams izplānot arī to naudas summu, kuru vari veltīt pusdienām, kas nav paša gatavotas. Tas ļaus daudz labāk kontrolēt savus tēriņus.

Pārāk liela uzticība atlaidēm

Atlaides ir tik kārdinošas, taču, ieraugot tās, mēs visbiežāk pamanām apmēru, nevis to, cik prece maksājusi agrāk. Tāpat pārāk reti mēs aizdomājamies par mūsu patieso ietaupījumu no preces iegādes.

Nopērkot preci, kas pirms atlaides maksājusi 100 eiro, bet tagad atlaides zīme vilinoši piedāvā to iegādāties par 80 eiro, tu neietaupi 20 eiro, bet gan iztērē 80 eiro.

Tāpēc, ja ieraugi preci, kurai piemērota atlaide, tad ieteikums būtu vispirms saprast, vai tu būtu gatavs šo preci iegādāties, arī samaksājot pilnu cenu. Ja atbilde ir jā, tad labāk atliec pirkumu un pagaidi vienu diennakti. Ja arī pēc tam joprojām preci kārosies, tad droši var veikt pirkumu, jo tas noteikti būs daudz pārdomātāks nekā tad, ja būtu veikts mirkļa iespaidā.

Tas pats produkts, bet dārgāks

Vēl viens iemesls, kāpēc nereti tiek samaksāts vairāk naudas, ir vēlme pirkt produktu ar skaistāko iepakojumu, daudz mazāk domājot par saturu vai to, ka līdzvērtīgu produktu var iegādāties arī mazāk pievilcīgā iepakojumā, bet lētāk. Tāpēc nākamo reizi, kad plāno iegādāties kādu pārtikas produktu vai citu preci, padomā – vai nevari nopirkt līdzīgu preci, kas ir lētāka, pat ja tai nav ievērojami skaistāks iepakojums vai spilgtāka reklāma. Lai gan bieži vien pamānāmāka produkta izmaksas var būt tikai nedaudz lielākas,  mēneša garumā šī summa var kļūt pietiekami liela, lai iecirstu robu maciņā.

Jo pārdomātākus pirkumus tu veiksi, jo vieglāk būs saprast, kur mēneša beigās ir palikusi tava alga.

Lai noskaidrotu, kas ir tavi biežākie algas “zagļi”, aicinām aizpildīt testu 

Raksts tapis sadarbībā ar "Ferratum Bank".

Uz augšu