Ar "zaļajiem suvenīriem" ceļotāji Latvijā ievazā baktērijas, infekcijas un insektus

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Šķietami nevainīgie "zaļie suvenīri" no kādas eksotiskas valsts var nodarīt pamatīgu kaitējumu Latvijas bioloģiskajai videi, vēsta raidījums "LNT ziņas".

Atgriežoties Latvijā pēc ceļojumiem uz eksotiskām valstīm, iedzīvotāji visai bieži mēdz kā suvenīrus censties atvest sēklas, puķu sīpolus, nelielus dēstus un stādus, lai pēc tam audzētu puķupodos vai savā piemājas dārzā. Taču tas ir liels drauds Latvijas augiem un pat mežiem, jo uz šiem zaļajiem suvenīriem baktērijas, sēnīšu infekcijas un kaitēkļi ar acīm nav saskatāmi. To pasažieriem lidostā pirmdien, 15. oktobrī ar mikroskopu rādīja Valsts augu aizsardzības dienesta eksperti, lūdzot cilvēkus nevest nekādus stādu materiālus no valstīm, kas ir ārpus ES.

Valsts augu aizsardzības dienesta vadītāja Kristīne Lifānova norāda, ka ceļotāji tiek lūgti Latvijā neatgriezties ar eksotiskās valstīs pirktiem augļiem, dārzeņiem un sēklām:

"Ja mēs ES zinām, kā tiek ražotas sēklas, un mums ir izsekojamība, tad no trešajām valstīm to ir grūti izkontrolēt. Mēs nevaram zināt, kā šīs sēklas tiek sagatavotas trešajās valstīs, kur jūs tās pērkat - uz tirgus sveramās, nevis iesaiņotas, tie varianti dažādi."

"Augļos var būt paslēpusies kāda baktērija, ko neredzat. Mizu izmeta ārā atkritumos un tad nonāk vidē."

Lidostā uzrunātie ceļotāji raidījumam atzīst, ka esot kārdinājums ir atvest "zaļos" suvenīrus. Lielākais uztraukums gan esot nevis par slimību ievazāšanu, bet muitas darbiniekiem, kuri somās atrastu sēklas, noslēptos augus vai dēstus.

Lidostā satiktā pasažiere Līga stāsta, ka no ceļojuma droši vien atvedīs mājās kādu stādu un šādas akcijas viņai nepalīdzot:

"Tā vispār ir tūristu slimība kaut ko atvest un iestādīt puķu podā, esmu to darījusi. Man ir veicies, aug, un es priecājos. Braucam uz Kasablanku, Maroku."

Savukārt cita pasažiere norāda, - viņa izjūt bailes, ka muita apturēs.

Vēl kāds pasažieris min: "Jāsaka tā, ka ir kārdinājums kaut ko paņemt. Bet ir bailes, ka tas, kas vests no siltajām zemēm pie mums uz mēreno joslu, pie mums neieaugs."

Tūristi gan ne vienmēr ir lielākie grēkāži - diemžēl tieši profesionālie stādu audzētāji un stādāmo materiālu tirgotāji Latvijā ievazājuši, piemēram, bakteriālo iedegu un kartupeļu lapgrauzi.

"No Amerikas ievesta Eiropā ir koksnes nematode," atklāj Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte Guna Sprūde. "Portugālē nācās izcirst diezgan daudz mežus, to mēs negribam. Viņai ļoti garšo priedes, mums priežu ir daudz."

Eksperti atklāj - no viena inficētā koka var aiziet bojā vesels mežs, līdz ar to tas būtu zaudējums Latvijas ekonomikai. No viena kukainīša, ja viņš noslēpjas un pēc tam pielāgojas Latvijas apstākļiem, rezultāts var būt graujošs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu