Senā struktūra, ko zinātnieki atraduši kosmosa dzīlēs, varētu mainīt mūsu zināšanas par to, kā veidojas galaktikas.
Gigantiska un sena struktūra kosmosa dzīlēs pārsteidz astronomus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Astronomy & Astrophysics", rakstīts, ka šis milzīgais mākonis ir lielākā un masīvākā struktūra, kas veidojusies tik neilgi pēc Lielā sprādziena - vien divus miljardus gadu pēc tā - un atrodas tik tālu no Zemes.
Tik milzīga struktūra, kas veidojusies visuma agrīnajā attīstības posmā, zinātniekiem ir pamatīgs pārsteigums, jo iepriekš tika uzskatīts, ka tik lielas struktūras var veidoties tikai tagadējā visumā.
“Šī ir pirmā reize, kad ir izdevies identificēt tik lielu struktūru, kas veidojusies vien divus miljardus gadu pēc Lielā sprādziena. Parasti šāda veida struktūras ir veidojušās kosmosa vēlākajā attīstības posmā, kad kosmoss ir vairāk evolucionējis,” komentēja pētījuma autore Olga Kukati.
Šo struktūru, kas nodēvēta par Hiperionu, pamanīja zinātnieku komanda, kad ar milzīgu teleskopu meklēja jaunas galaktikas. Struktūra ir ne vien ārkārtīgi liela, bet arī sarežģīta – tā sastāv no vismaz septiņiem blīviem reģioniem, kas savienoti ar galaktiku pavedieniem. Tā ļoti atšķiras no struktūrām, kas ir mums tuvāk.
“Struktūras, kas ir tuvāk Zemei, mēdz būt koncentrētākas, savukārt Hiperionā masa ir izkliedēta tādos kā savā starpā savienotos blokos,” piebilda Kukati.