No bankas kartes pa daļām nozog 1000 eiro. Rīdzinieces pieredzes stāsts

Bankomāts. Ilustratīvs foto

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Digitalizācijas laikmets rada jaunus veidus, kā atvieglot cilvēku ikdienu, tomēr tas nozīmē arī jaunus krāpšanās veidus garnadžiem. Kāda Rīgas iedzīvotāja pēc trim mēnešiem atklāja, ka no viņas bankas kartes nozagti aptuveni 1000 eiro, ziņu portāls "RusTvnet.lv".

Bankas arvien biežāk karšu lietotājus aicina izmantot to dotās priekšrocībās, piemēram, pirkumus var veikt ātrāk, var iepirkties internetveikalos. Tomēr arī šis sektors ne vienmēr ir tik drošs. 

Kāda rīdziniece piedzīvojusi nepatīkamu gadījumu - no viņas konta, pēc pirkuma kāda pazīstama zīmola internetveikā, palēnām sākusi pazust nauda. Dažu mēnešu laikā no viņas konta pazuduši vairāk nekā 1000 eiro.

Kā tas sākās?

Stāsts esot sācies aizvadītajā vasarā. Dažu mēnešu laikā rīdziniece devusies piecos vai sešos ārzemju braucienos.

Tas ir svarīgi, jo tieši aktīvā ceļošana kļuva par iemeslu tam, ka sieviete naudas pazušanu nepamanīja uzreiz.

Augusta vidū sieviete pirmo reizi sāka nojaust, ka kontā ir par maz naudas. 

Tomēr viņai šķita - tā kā par viesnīcu, transportu un ikdienas sīkumiem ārvalstu braucienu laikā norēķinājusies ar karti, tas varētu būt iemesls. Kaut kas gluži vienkārši palaists garām.

Viņa bijusi Prāgā, Oslo, Bordo, Stokholmā, Tallinā – tik intensīva ceļošana īsā laika posmā izsitusi stāsta varoni no ikdienas finanšu plānošanas. Krāpniekiem tas derēja ideāli, jo viņi šo situāciju ļoti veikli izmantojuši.

Sievietei šajā laikā bijis daudz pienākumu, viņa atkal devusies ceļā un viņai atkal šķitis, ka kontā ir pārāk maz naudas. Šoreiz viņa nodomājusi – iespējams, beidzot no konta noņemta nauda par darījumiem, kas veikti iepriekšējā brauciena laikā. Ārzemju ceļojumos nereti viesnīcas rezervē naudu, kas tiek noņemta tikai kādu laiku pēc izrakstīšanās no tās. 

Turklāt arī konta izdrukā bija ļoti daudz ārzemēs veiktu pirkumu, starp kuriem bija visas iespējas nepamanīt tos pārskaitījumus, kurus nav veikusi konta īpašniece.

Izrādās, zagļi ļoti prasmīgi ierakstījuši arī darījumu mērķus.

Izšķirošs bijis septembra vidus, kad stāsta varone ieskaitījusi savā kontā naudu, lai nākamajā rītā apmaksātu telefona, interneta un citus rēķinus. Liels bija viņas pārsteigums, kad nākamajā dienā izrādījās, ka viņas konts ir iztukšots.

Tad sieviete sākusi pētīt, kur palikusi nauda. Metodiski izgājusi cauri konta pārskatam un atklājusi īpatnējus maksājumus, kurus viņa pati noteikti nav veikusi. Piemēram, 6. septembrī, bijušas pat trīs apšaubāmas transakcijas:

FOTO: Ekrānuzņēmums

Sieviete sākusi skatīt pēdējos mēnešus, kur bieži figurēja viņai nezināma mājaslapa "serenza.com". Ziņkārības vadīta, sieviete pat to atvēra un noskaidroja, ka tur tirgo mēbeles un apģērbu. Stāsta varone gan neko no šīs vietnes nekad nebija iegādājusies.

Transakciju vidū bija arī neeksistējošas saites, kuras nespēja atrast pat Google. Visa nauda tika noņemta eiro, lielākoties pirkumi bija reģistrēti Parīzes, Francijas vietnēs. Kāds no maksājuma uzdevumiem vēstījis arī par "Berlin ticket guide" iegādi.

Apkopojot visus apšaubāmos darījumus, sieviete aprēķinājusi, ka trīs mēnešu laikā no viņas konta pazuduši apmēram 1000 eiro. Šī summa pazudusi pamazām, veicot pārskaitījumus 22, 49 un 89 eiro apmērā.

Lielākoties pārskaitījuma summa bijusi 2 eiro. Kā vēlāk sievietei skaidrojusi banka, šādā veidā krāpnieki pārbaudījuši, vai šis nelegālais naudas iegūšanas veids vēl ir pieejams. Ja tas izrādījies pieejams - krāpnieki veikuši lielākus pirkumus.

Kad sieviete sapratusi, ka kāds lieto viņas kontu, viņa bijusi šokēta. Bijis ne vien žēl pazudušās naudas, bet esot pārdzīvoti nepatīkami brīži, jo kāds šķērsojis viņas emocionālā komforta zonu un ielauzies privātajā dzīvē.

Kontakts ar banku

Kad sieviete aptvērusi katastrofas mērogu, viņa piezvanījusi bankai "Swedbank". Bankas darbinieki nekavējoties bloķējuši sievietes karti.

Tālāk, kopā ar bankas konsultantu, sieviete vēlreiz izgājusi cauri visiem maksājumiem un bankas darbinieks fiksējis visus aizdomīgos darījumus, kurus stāsta varone nav veikusi.

Bankas darbiniece noformējusi iesniegumu, solot izskatīt radušos situāciju. Sākotnēji banka informējusi, ka lieta tiks izskatīta divu mēnešu laikā, kas pamatīgi apkrāpto sievieti satraucis.

Tiesa, jau nākamās nedēļas laikā stāsta varone no bankas uzzināja labu ziņu - liela daļa naudas ir atgriezta viņas kontā.

Tomēr lietas izmeklēšana notiek joprojām un pilnu notikuma analīzi banka sniegs novembra beigās.

Sieviete pieļauj, ka nepatīkam notikumu virkne sākusies pēc darījuma internetveikalā. Turklāt stāsta varone norāda, ka vienmēr esot bijusi visai piesardzīga, kad runa ir par pirkumiem internetā, tomēr nolēmusi rīkoties mūsdienīgi.

29. jūlijā viņa nopirkusi tērpu kādā tiešsaistes apģērbu veikalā, bet 4. augustā parādījies pirmais apšaubāmais darījums no viņas konta.

Bankas darbinieki pauduši pārliecību, ka, visticamāk, sievietes kartes dati nolasīti ārvalstīs - tā esot izplatīta krāpnieku prakse. Pat vienkāršā apģērbu veikalā iespējams nozagt citas personas datus.

Turklāt šādi gadījumi neesot retums. Izrādās, līdzīgu gadījumu ārzemēs pirms gada piedzīvojis stāsta varones vīrs.

Rezultāts

Neskatoties uz to, ka daļa naudas atgūta, sieviete ir pārdomājusi savu attieksmi pret pirkumiem internetā un kļuvusi par lielu skeptiķi šajā jomā.

"Mūsu modernajā pasaulē sparīgi virzāmies arvien dziļāk tehnoloģiju laikmetā, bet 100% garantiju par to, ka mūsu dati ir drošībā, nevar dot neviens," atzinusi stāsta varone. 

Kā sevi pasargāt?

Daudzi tirgotāji pasaulē pirkumiem ar karti internetā izmanto VISA un Mastercard izstrādāto interneta pirkumu drošības sistēmu 3D Secure. Pirkumi no tirgotājiem, kas izmanto 3D Secure sistēmu nodrošina kartes datu aizsardzību interneta vidē. Tirgotājiem, kas izmanto šo drošības sistēmu, mājas lapā ir ievietots Verified by VISA un Mastercard SecurCode logotips.

Iepērkoties pie tirgotājiem, kas izmanto 3D Secure drošības sistēmu, pirkuma brīdī tiks veikta Jūsu kā kartes lietotāja identitātes papildu pārbaude: norēķinoties papildu maksājumu kartes datiem Jums būs jāievada arī internetbankas Business lietotāja kods un Smart-ID lietotnē PIN kods vai Parole un pieejas kods no digipass.

Ja tirgotājs neprasa šo papildus informāciju un pieņem tikai kartes datus, tas nozīmē, ka šī vietne neizmanto iepriekš minēto drošības sistēmu. Tāpēc var rasties papildu risks. 

Parasti bankas karti izsniedzot lietotājam, tā nav reģistrēta pirkumiem internetā, kas nozīmē, ka ar šo karti var tikai fiziski norēķināties veikalā. Tāpēc lietotājam parasti nepieciešams šo karti reģistrēt internetbankā, lai varētu veikt attiecīgos pirkumus vai veikt, piemēram, rēķinu apmaksu interneta lietotnēs. 

Pirms norēķināties interneta veikalos

Pārbaudiet interneta veikala tālruņa, faksa un e-pasta reālās adreses. Uzmanieties no interneta veikaliem, kuri šo informāciju nenorāda.

Pārbaudiet, vai veikals izmanto speciālu datu pārraides protokolu (SSL), lai maksājumi internetā būtu droši. To parasti norāda grafisks simbols.

Noskaidrojiet, kāds veikala nosaukums būs jūsu kartes izrakstā un iegaumējiet to.

Pievērsiet uzmanību tam, kādā valūtā ir noteiktas preču cenas un kāda ir maksa par preču piegādi. Pirkumi ārvalstu veikalos parādīsies jūsu kartes konta pamata valūtā.

Pārbaudiet, vai jūsu izvēlētais interneta veikals veic preču piegādi uz Latviju. Pirms veicat pirkumu, noskaidrojiet, kādi ir piegādes termiņi un nosacījumi, vai būs jāmaksā papildu PVN nodoklis, muitas izdevumi un cik lieli tie būs.

Izziniet, kādi ir preču atpakaļ nosūtīšanas noteikumi.

Padomi pirkumiem internetā

Pirms veicat pirkumu, izlasiet interneta veikala vispārējos noteikumus, it īpaši, ja tas nav Latvijas interneta veikals vai veikala nosaukums nav pazīstams.

Glabājiet dokumentus, kas saistīti ar veiktajiem pirkumiem. Iesakām saglabāt un izdrukāt visus pirkumu apstiprinājuma dokumentus, rēķinus, ko saņemsiet pa e-pastu. Atzīmējiet arī to interneta veikalu mājas lapu adreses, kuros esat iepircies.

Vienmēr lietojiet drošus maksāšanas līdzekļus. Neizmantojiet e-pastu, lai sūtītu kartes datus vai citu savu finanšu informāciju.

Nekad neuzrādiet informāciju, kas nav saistīta ar jūsu pirkumu. Piemēram, neizpaudiet tirgotājiem tādu informāciju kā: PIN kods, dzimšanas datums, kartes kredītlimits, identifikācijas dokumentu dati, mātes pirmslaulības uzvārds, norēķinu kartes parole.

Uz augšu