Koferis. Stacija. Krievija: alerģija no ūdens, vilciena ceļabiedri un Latvijas iela Urālos

"Jā, šis vīrs ļoti pamatoti izskatījās pēc izbijuša zeka, bet nepārproti, pāris minūšu sirsnīgas sarunas, un viņš uzaicināja mūs ciemos pie sevis uz Magadanu, bet nākamgad. Citējot viņu - tur esot pa lācim uz katriem 50 kvadrātmetriem, bet baidīties nevajag; daba ir daba un, ja tu to mīli un cieni, tā arī tev pāri nedarīs."

"Mēs esam Jekaterinburgā. Šeit ir auksti un nedaudz snieg. Stāstām par trešo dienu mūsu ceļojumā pa Transsibīrijas maģistrāli," stāsta Mārtiņš.

"Esmu sapratis, ka Transsibīrijas ekspresī komunikācija nav jāmeklē, tā atnāk pati," stāsta Mārtiņš. "Šoreiz gaišā dienas laikā pie manis, atvainojoties un pieklājīgi uzrunājot, pienāca visai kolorīta persona. Pajautāja, vai man neesot mocis. Atbildēju, ka nē, ja neskaita pusaudžu vecumā loloto Deltas mopēdu, ar kuru muku no vietējās policijas dzimtajā miestā un vizināju tā laika vietējās skaistules."

"Jautājuma autoru mana atbilde apmierināja, bet pēc nepilnām desmit minūtēm viņš atgriezās un, kārtējo reizi atvainojoties par traucējumu, piebilda, ka jautājumu uzdevis tāpēc, ka pie blakusgaldiņa ar saviem sarunu biedriem esot paspējis man piešķirt jaunu iesauku jeb "kļičku" - Baikeris."

"Ar svētībām, apskāvieniem, laba vēlējumiem nācās jaunos draugus - ceļabiedrus pamest, jo ieradāmies Jekaterinburgā. Šeit lielu plānu mums nav, bet kompensējām to ar Latvijas ielas apmeklējumu un bildēšanu."

"No Jekaterinburgas centra līdz Latvijas ielai mums ar taksi nācās braukt aptuveni pusstundu. Zinu, ka interesanti, tāpēc atklāšu: šī pusstunda ar taksi mums izmaksāja 260 rubļus (aptuveni 3,45 eiro)."

Fotogalerija: Pastaiga Jekaterinburgā 

"Jekaterinburgā, Urālos, ir daudz aukstāk nekā Maskavā. Kad ierodamies viesnīcā, es vispirms skrienu uz dušu," stāsta Viktorija. "Loģiski, ka pēc 27 ceļā aizvadītām stundām gribas nomazgāties un nedaudz atgūties. Prātojat, kāpēc es to rakstu? Paskatieties uz šo fotogrāfiju."

"Dažu minūšu laikā pēc iznākšanas no dušas man bija apsārtušas acis un piesarkuši vaigi, rokas un kājas bija noklātas ar pleķiem. Tā es uzzināju, ka man laikam ir alerģija pret kādu vielu, ko vietējā pašvaldība pievieno ūdenim. Līdz tam es sev situ pa plecu un visiem stāstīju, ka man ne reizi dzīvē nav bijusi neviena alerģija."

"Viesnīcas administratore tā arī pateica: "Jā, ar ūdeni mums ir problēmas. Es arī katru dienu ciešu.""

"Bet tas viss ir aiz muguras, esmu dzīva, kaut arī mazliet pabaiļojos."

"Jekaterinburgā izvēlējāmies nestandarta maršrutu - sākumā uz "klaviatūras pieminekli", bet pēc tam devāmies uz Latvijas ielu."

Fotogalerija: Latvijas iela Urālos

"Industriālais rajons. Te ir īsta Krievija - peļķes, bērnu laukumi līdzās betona maisītājiem, supermārketā "Pjateročka" ir neticami jauki un draudzīgi pārdevēji. Pilsētā ar pusotru miljonu iedzīvotāju tieši šeit, Latvijas ielā, atrodas "Urālu kompresijas rūpnīca". Runā, ka pašas slavenākās "Katjušas" esot ražotas šeit."

Stāsta turpinājumu lasi šeit.

TVNET turpina ceļojumu pa Transsibīrijas maģistrāli. Iepriekšējās daļas atradīsi šeit.