Tiesībsargs: Nabadzība ir mūsu vislielākā problēma un valsts pārāk gausi rīkojas situācijas uzlabošanā

Tiesībsargs Juris Jansons

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Jaunajai valdībai jau no pirmās dienas jāstrādā pie nabadzības izskaušanas, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Atzīmējot Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu, tiesībsargs sagatavojis pārskatu par akūtākajiem problēmaspektiem, ar kuriem līdzšinējai valdībai un parlamentam, viņaprāt, nav pilnībā izdevies tikt galā.

"Esmu daudzkārt minējis, ka nabadzība ir mūsu vislielākā problēma un valsts pārāk gausi rīkojas situācijas uzlabošanā. Ceru, ka jaunievēlētie deputāti un ministri kā īstena profesionāļu komanda strādās ar šiem jautājumiem jau no pirmās dienas," pauda Jansons.

Lai precīzāk iezīmētu problēmu, tiesībsargs norādīja, ka Latvijas valsts iedzīvotāju veselības aprūpei plāno atvēlēt vien 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020. gadā. Veselības ministrija norādījusi, ka finansējums veselības aprūpei OECD valstīs svārstās robežās no 5,1 līdz 16,4 % no IKP. Latvijā tas 2016.gadā bija 2,9% no IKP, turklāt tas ir vairāk nekā uz pusi mazāks par finansējumu veselības aprūpei mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur tas sasniedz 6% no IKP. Šādā situācijā Jansona ieskatā nav skaidrs, kā Latvijas politiķi plāno panākt būtiskus uzlabojumus nozarē, tai nepieciešamo finansējumu joprojām saglabājot kritiski zemu.

Kā vēl viens spilgts signāls tam, ka valsts nepilda Satversmē iezīmēto sociāli atbildīgas valsts apņemšanos, ir tas, ka gandrīz visi minimālie pensiju un pabalstu apmēri pamatā ir piesaistīti valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kurš nemainīgi jau kopš 2006.gada 1.janvāra ir 64,03 eiro, sacīja tiesībsargs.

"Manuprāt, ir svarīgi, lai valsts, plānojot ikgadējo budžetu, pievērstu uzmanību pasākumiem, kas dod iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam nodrošināt pamatvajadzības. Saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību standartu, un minētais ir noteikts arī nacionālajās tiesību normās, pamatvajadzības tiek definētas kā ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība. Valstij ir jāparūpējas par to iedzīvotāju vajadzībām, kuri paši par sevi parūpēties nevar, proti, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem un nepilnām ģimenēm," piebilda tiesībsargs.

Salīdzinot Eiropas Savienības valstu budžeta izdevumus, Jansons atzīmējis divas galvenās jomas, kur Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem - veselības aprūpe un sociālā drošība. Šīs ir jomas, kas gadiem ir atstātas novārtā un netiek pienācīgi finansētas, lai gan visciešāk saistītas ar cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu.

Uz augšu