Līdz Latvijas simtgades svinībām atlicis mazāk nekā mēnesis. To svinēt iedzīvotāji aicināti ar dažādiem pasākumiem un akcijām, tai skaitā 18. novembri dāvinot un pašiem velkot rakstainus cimdus, taču daudzus šī ideja nepriecē - stāsta TV3 Ziņas.
Rakstaini cimdi Simtgadei - iedzīvotāji neizpratnē par KM rosinājumu (20)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"18. novembrī svinam Latvijas simtgadi rakstainos cimdos!" šāda reklāma ir viena no pirmajām lietām, ko ierauga tie, kuri nupat ielidojuši Rīgā. Ar to Kultūras ministrija un cimdu meistari aicina sarūpēt sev un tuviniekiem rakstiem bagātus dūraiņus, kurus vilkt valsts simtgades svinībās.
Iniciatīvas autore – Kultūras ministrija – cer, ka tas varētu kļūt par jaunu kopīgu rituālu.
"Mums radās doma rast tādu kopīgu rituālu, kas būtu visiem saprotams, kas būtu mīļš, kas raksturo tieši Latviju, mūsu latviskās tradīcijas, tai pat laikā ir aktuāls arī šodien," ziņu raidījumam skaidro Linda Pavļuta, Latvijas Valsts simtgades biroja vadītāja.
Kā tikt pie cimdiem, tas ir katra paša ziņā – pirkt, adīt vai meklēt senču pūra lādē, bet galvenais ir tos uzvilkt valsts svētkos, nobildēties un dalīties sociālajos tīklos.
Šī iniciatīva gan izpelnījusies iedzīvotāju sarūgtinājumu, ka nu – līdzīgi kā 4. maijs pārvērsts par Balto galdautu dienu – 18. novembrī cimdi tiek izcelti pār šā datuma nozīmīgumu.
Man patīk aicinājums atgriezt garderobē rakstainos cimdus, bet pasludināt tos par 18.11 lietu ir stulbi https://t.co/nulHaBNQy6
— Sarmīte Kolāte (@Sarmite_Kolate) October 22, 2018
Latviskums-stulbo goju laju atalgojums
— brinumzeme (@teuntagad) October 22, 2018
Par jums ņirgājas
Jūs sajūsmā plaukšķinat ķepiņas
Baltie galdauti rakstainie cimdi pastalās
Un kā piedāvā svinēt tiem, kam rakstainie cimdi garderobē ir gadiem un tā ir aukstā laika ikdiena??
— Dace Bluke (@dacebluke) October 22, 2018
Bet ir arī tādi, kuri gatavi aizstāvēt Kultūras ministrijas ieceri, un tādi, kuri aicina neņemt ministrijas rosinājumu pārāk personīgi.
Iespējams, ka pēc šīm akcijām daudzās ģimenēs svinību gadījumos uz galda atsāk klāt baltu galdautu, bet garderobē atgriežas rakstaini cimdi. Manuprāt jēdzīgi. Līdz šim 4.maijā tā nedarīju. Bet tagad tas ir taustāms iemesls ar bērniem parunāt,KAS par svētkiem. Līdzīgi ar cimdiem.
— Dita Jonīte (@DitaJonite) October 22, 2018
Kriš, nomierinies, dzīvojam demokrātijā, ne Tev tas baltais galdauts jāliek, ne cimdi jāvelk!
— Gunta Sloga (@GuntaSloga) October 21, 2018
Neizpratnē par aizvien jauniem izdomājumiem, kā svinami svētki, ir arī rakstnieks Artūrs Snips. "To nevar pārvērst par tādu balagānu, vieglu izklaidi, šovu… Tagad visi nesīs cimdus, staigās ar cimdiem. Nu, jā, šovs ir šovs, kaut ko jau vajag svētkos, bet vai tad nepietika ar dziesmu svētkiem? Kāpēc vajag tos baltos galdautus? Nu kaut ko izdomā…"
Rakstnieks uzsver, pirms izgudrot kaut ko no jauna, būtu jāpapēta vēsture.
"Adītos cimdus senos laikos deva līdzi tiem, kuri nesa zārkus," TV3 Ziņām pastāsta rakstnieks. "Mājas mātes savus adītos cimdus iedeva zārku nesējiem. Tas bija tāds ticējums, rituāls. Tā ir svēta, intīma lieta."
Simtgades birojā gan uzsver, ka šī ir tikai viena no daudzajām simtgades svinību akcijām, ar kuru pievērst iedzīvotāju uzmanību jau pirms pašiem svētkiem. Turklāt šī tāpat kā Balto galdautu diena, spējot uzrunāt arī bērnus, kuriem vēsturiskie notikumu izzināšana vēl nav aktuāla.